NATO aizsardzības ministri pagaidām nevienojas par karaspēka izvešanu no Afganistānas

NATO
Sargs.lv/NATO.int
Image
NATO aizsardzības ministru sanāksme
Foto: NATO.int

NATO pagaidām nevienojās izvest karaspēku no Afganistānas, kur tas tika ievests pēc 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumiem ASV.

Pēc sanāksmes NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs žurnālistiem pastāstīja, ka galīgais lēmums aizvien nav pieņemts, taču darbs pie šī lēmuma pieņemšanas notiek.

“Šajā stadijā nekādi gala lēmumi vēl nav pieņemti! Tomēr, ņemot vērā, ka galīgais termiņš 1. maijā tuvojas, sabiedrotie turpinās savstarpējās konsultācijas šajā jautājumā,” atzina J. Stoltenbergs.

Viņš atzina, ka NATO atbalsta miera procesu un jau ir nozīmīgi samazinājusi savu karavīru klātbūtni, uzsverot, ka miera process ir labākais risinājums, lai nestu mieru Afganistānas tautai, kura ilgstoši cietusi militārā konflikta.

“Tomēr sarunas ir trauslas un progress ir lēns. Mūsu mērķis ir panākt, lai šis process būtu enerģiskāks. Visām pusēm būtu jāsaprot, ka ir šī ir iespēja mierīgam situācijas atrisinājumam, bez iespējām to atlikt,” viņš piebilda.

NATO ģenerālsekretārs arī piebilda, ka organizācija nekādā gadījumā nepieļaus, ka Afganistāna, aizejot NATO spēkiem, kļūtu par patvēruma vietu globālajam terorismam.

NATO ģenerālsekretāra paustajam piekrita arī Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Image
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks/ Gatis Dieziņš/ Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Aizsardzības ministrs Artis Pabriks/ Gatis Dieziņš/ Aizsardzības ministrija
“Ir jāsaprot, kāda ir diplomātiskā spēja no ASV un pārējo iesaistīto dalībvalstu pusēm vest sarunas ar grupējumu “Taleban”, lai mēs panāktu tādu situāciju kur vairs nav draudi, ka visus iepriekšējo gadu sasniegtos augļus Afganistānā, mēs ar vienu lēmumu varam pārvērst putekļos. Iziet no Afganistānas var kaut rīt, bet jautājums ir par sekām – ja te radīsies augsne visa reģiona destabilizācijai, vai teroristiskām organizācijām, tad vienkārši mēs to nevaram atļauties,” atzina Latvijas aizsardzības ministrs.

A.Pabriks pieļāva, ka atlikušajos mēnešos spiediens no “Taleban” pret NATO sabiedrotajiem pieaugs. Grupējums darīs visu, lai panāktu sabiedroto aiziešanu no Afganistānas, vilcinot savu saistību izpildi. “Tas ir tas, kas nav savietojams ar ilgtspējīgas Afganistānas attīstības interesēm,” piebilda ministrs.

A. Pabriks arī norādīja, ka šajā procesā daudz ciešāka koordinācija būs ar ASV pusi, kur pēc jaunā valsts prezidenta Džo Baidena inaugurācijas ir nomainījusies arī Pentagona vadība.

“ASV šajā procesā bija galvenais sarunu vedējs. [..] Mēs guvām apliecinājumu, ka ASV turpmāk rīkosies koleģiāli, plānojot jebkuras savas tālākās kustības Afganistānā. Turpmāk miera procesa ietvaros vairs nebūs tikai ASV kustību, būs kopīgas alianses kustības un lēmumi,” viņš sacīja, piebilstot, ka sabiedrotie no jaunā ASV aizsardzības sekretāra Lojda Ostina saņēmuši apliecinājumu, ka visi plāni tiks saskaņoti ar NATO.

NATO aizsardzības ministru sanāksme videokonferences formātā notika no 17. un 18. februārī.

Dalies ar šo ziņu