NATO pagaidām nevienojās izvest karaspēku no Afganistānas, kur tas tika ievests pēc 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumiem ASV.
Pēc sanāksmes NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs žurnālistiem pastāstīja, ka galīgais lēmums aizvien nav pieņemts, taču darbs pie šī lēmuma pieņemšanas notiek.
“Šajā stadijā nekādi gala lēmumi vēl nav pieņemti! Tomēr, ņemot vērā, ka galīgais termiņš 1. maijā tuvojas, sabiedrotie turpinās savstarpējās konsultācijas šajā jautājumā,” atzina J. Stoltenbergs.
Viņš atzina, ka NATO atbalsta miera procesu un jau ir nozīmīgi samazinājusi savu karavīru klātbūtni, uzsverot, ka miera process ir labākais risinājums, lai nestu mieru Afganistānas tautai, kura ilgstoši cietusi militārā konflikta.
NATO ģenerālsekretārs arī piebilda, ka organizācija nekādā gadījumā nepieļaus, ka Afganistāna, aizejot NATO spēkiem, kļūtu par patvēruma vietu globālajam terorismam.
NATO ģenerālsekretāra paustajam piekrita arī Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
A.Pabriks pieļāva, ka atlikušajos mēnešos spiediens no “Taleban” pret NATO sabiedrotajiem pieaugs. Grupējums darīs visu, lai panāktu sabiedroto aiziešanu no Afganistānas, vilcinot savu saistību izpildi. “Tas ir tas, kas nav savietojams ar ilgtspējīgas Afganistānas attīstības interesēm,” piebilda ministrs.
A. Pabriks arī norādīja, ka šajā procesā daudz ciešāka koordinācija būs ar ASV pusi, kur pēc jaunā valsts prezidenta Džo Baidena inaugurācijas ir nomainījusies arī Pentagona vadība.
NATO aizsardzības ministru sanāksme videokonferences formātā notika no 17. un 18. februārī.