Lukašenko un Putina tandēms izolējas no Rietumiem

Joprojām ir nopietni jautājumi par to, vai Aleksandra Lukašenko autoritārais režīms rīkojies pats uz savu galvu, arestējot žurnālistu Ramanu Protaseviču un viņa draudzeni Sofiju Sapegu. Vai A. Lukašenko saņēma palīdzību no Vladimira Putina, lai nolaupītu lidmašīnu, kas ceļoja starp divām Eiropas Savienības valstīm? Vai tā bija abu valstu līderu kopīgā sadarbība, lai realizētu šo gaisa pirātisma akciju? Un, ja tā, tad kāda būs notikušā ietekme uz Rietumu politiku?

Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Dominiks Rābs sacījis, ka viņam ir “ļoti grūti noticēt, ka šāda veida darbības varēja veikt bez vismaz Maskavas varas iestāžu piekrišanas”. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs nosaucis šos D. Rāba komentārus par “obsesīvu rusofobiju”.

 Vēl vērā jāņem, ka lidmašīnā bijušas vēl trīs neidentificētas personas, kuras pēc piezemēšanās Minskā tur arī palika, nevis devās tālāk uz Viļņu, kas bija lidojuma galamērķis. Sākotnēji neapstiprinātie ziņojumi liecināja, ka tie bijuši trīs Krievijas pilsoņi. 23.maijā populārs vietnes “Telegram” kanāls ziņoja, ka tā avoti apgalvo, ka tie bijuši Krievijas operatīvie darbinieki, kuriem ir Baltkrievijas VDK dokumenti un ka viņi bijuši operācijas galvenie organizatori.

Tāpat Krievijas opozīcijas politiķis Iļja Jašins portālā “Twitter” pauda, ka viņaprāt, šī bijusi Krievijas un Baltkrievijas specdienestu kopīga operācija.

Laikrasts “The New York Times” citēja Lietuvas amatpersonas, kas apgalvoja, ka viens no neidentificētajiem pasažieriem, kas izkāpa Minskā, bijis Grieķijas pilsonis, bet divi bijuši Baltkrievijas pilsoņi, piebilstot, ka neskaidrība par viņu identitāti rada jautājumus par to, vai viņiem bijusi kāda loma operācijā.

Oficiālā Krievijas un Krievijas propagandas mediju reakcija, kas bija bruņota ar argumentiem, lai attaisnotu un atbalstītu Baltkrieviju, radīja aizdomas. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova Rietumu reakciju nosauca par šokējošu, kā arī pieminēja incidentu, kad Bolīvijas prezidenta Evo Moralesa lidmašīnai atceļā no vizītes Krievijā bija piespiedu kārtā jānolaižas Austrijā, jo pastāvēja aizdomas, ka uz lidmašīnas klāja varētu būt Edvards Snoudens. Zaharova šo izmantoja kā argumentu, lai attaisnotu Baltkrievijas rīcību. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nosauca Baltkrievijas rīcību par “saprātīgu”.

Šķiet, ka pašreizējā krīze veicina Maskavas mērķi palielināt Baltkrievijas izolāciju no Rietumiem un stiprināt tās atkarību no Krievijas.

Šis incidents nebija pirmā reize, kad Krievija pēdējās nedēļās guvusi šādu taktisku uzvaru. Lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas starptautiskā krīze seko mēnesi pēc tam, kad Krievijas Federālais drošības dienests arestēja divus baltkrievus, tostarp vienu ar ASV pilsonību, apsūdzot viņus Lukašenko gāšanas mēģinājuma plānošanā 9.maijā. Arī šie aresti un apvērsuma apsūdzības liek nojaust, ka Krievijas stratēģiskais mērķis ir izolēt Lukašenko no Rietumiem.

Tāpat zīmīgi, ka saspringtie notikumi risinās neilgi pirms ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina plānotās tikšanās Ženēvā 16. jūnijā. Lai arī pierādījumi par Krievijas līdzdalību šobrīd lielākoties ir netieši, tie pievērsuši Rietumu amatpersonu uzmanību.

Vācijas kanclere Angela Merkele sacījusi, ka plāno iekļaut šo tematu darba kārtībā, kad nākamreiz sazināsies ar Krievijas prezidentu, tomēr norādīja, ka nevajadzētu ļauties spekulācijām. “Tas, ka starp Baltkrieviju un Krieviju pastāv ciešas attiecības, ir zināms,” viņa sacīja, uzsverot, ka šobrīd nav pierādīta Krievijas iesaiste.