Lukašenko un Putina tandēms izolējas no Rietumiem

Ārvalstīs
Sargs.lv/Atlantic Council
Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins un Baltkrievijas diktarors Aleksandrs Lukašenko uz kuģa Melnajā jūrā
Foto: Foto: AFP/Scanpix

“Ryanair” reisa 4978 piespiedu nosēdināšana Minskā raisījusi plašu starptautiskās sabiedrības sašutumu un nosaukta par valsts atbalstītu gaisa pirātismu un nolaupīšanu. Eiropas līderi likuši ES bāzētām aviokompānijām pārtraukt lidojumus virs Baltkrievijas gaisa telpas un aizliegt Baltkrievijas pārvadātājiem lidot virs ES gaisa telpas vai izmantot tās lidostas. Baltkrievija nu ir vairāk izolēta nekā tā bijusi jebkad agrāk. Pastāv ļoti liela iespēja, ka sekos arī jaunas ASV un ES sankcijas, tomēr joprojām nav skaidrs, kādā mērā šajā operācijā piedalījušies Krievijas specdienesti.

Joprojām ir nopietni jautājumi par to, vai Aleksandra Lukašenko autoritārais režīms rīkojies pats uz savu galvu, arestējot žurnālistu Ramanu Protaseviču un viņa draudzeni Sofiju Sapegu. Vai A. Lukašenko saņēma palīdzību no Vladimira Putina, lai nolaupītu lidmašīnu, kas ceļoja starp divām Eiropas Savienības valstīm? Vai tā bija abu valstu līderu kopīgā sadarbība, lai realizētu šo gaisa pirātisma akciju? Un, ja tā, tad kāda būs notikušā ietekme uz Rietumu politiku?

Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Dominiks Rābs sacījis, ka viņam ir “ļoti grūti noticēt, ka šāda veida darbības varēja veikt bez vismaz Maskavas varas iestāžu piekrišanas”. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs nosaucis šos D. Rāba komentārus par “obsesīvu rusofobiju”.

Konfidenciāls, nepublicēts ziņojums no Minskā izvietotā Stratēģisko un ārpolitisko pētījumu centra, kam ir izcili avoti Baltkrievijas un Krievijas elitē, liecināja, ka Maskavas iesaiste, iespējams, bijusi plašāka un aktīvāka, nekā sākotnēji uzskatīts. Ziņojumā vēstīts, ka Baltkrievijas dienestiem nav resursu, lai uzraudzītu vadošo opozīcijas pārstāvju kustību ārvalstīs, veiktu ārēju novērošanu ārvalstīs un attiecīgi koordinētu Baltkrievijas dienestu darbu valstī, tāpēc “par Krievijas specdienestu iesaisti visos R. Protaseviča aizturēšanas operācijas posmos nav šaubu”.

 Vēl vērā jāņem, ka lidmašīnā bijušas vēl trīs neidentificētas personas, kuras pēc piezemēšanās Minskā tur arī palika, nevis devās tālāk uz Viļņu, kas bija lidojuma galamērķis. Sākotnēji neapstiprinātie ziņojumi liecināja, ka tie bijuši trīs Krievijas pilsoņi. 23.maijā populārs vietnes “Telegram” kanāls ziņoja, ka tā avoti apgalvo, ka tie bijuši Krievijas operatīvie darbinieki, kuriem ir Baltkrievijas VDK dokumenti un ka viņi bijuši operācijas galvenie organizatori.

Tāpat Krievijas opozīcijas politiķis Iļja Jašins portālā “Twitter” pauda, ka viņaprāt, šī bijusi Krievijas un Baltkrievijas specdienestu kopīga operācija.

Laikrasts “The New York Times” citēja Lietuvas amatpersonas, kas apgalvoja, ka viens no neidentificētajiem pasažieriem, kas izkāpa Minskā, bijis Grieķijas pilsonis, bet divi bijuši Baltkrievijas pilsoņi, piebilstot, ka neskaidrība par viņu identitāti rada jautājumus par to, vai viņiem bijusi kāda loma operācijā.

Oficiālā Krievijas un Krievijas propagandas mediju reakcija, kas bija bruņota ar argumentiem, lai attaisnotu un atbalstītu Baltkrieviju, radīja aizdomas. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova Rietumu reakciju nosauca par šokējošu, kā arī pieminēja incidentu, kad Bolīvijas prezidenta Evo Moralesa lidmašīnai atceļā no vizītes Krievijā bija piespiedu kārtā jānolaižas Austrijā, jo pastāvēja aizdomas, ka uz lidmašīnas klāja varētu būt Edvards Snoudens. Zaharova šo izmantoja kā argumentu, lai attaisnotu Baltkrievijas rīcību. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nosauca Baltkrievijas rīcību par “saprātīgu”.

Šķiet, ka pašreizējā krīze veicina Maskavas mērķi palielināt Baltkrievijas izolāciju no Rietumiem un stiprināt tās atkarību no Krievijas.

“Maskavai ir zināmi taktiski ieguvumi no šīs krīzes, jo tā padara Lukašenko vairāk atkarīgu no Krievijas,” aģentūrai “Bloomberg” sacīja politologs Andrejs Kortunovs, Krievijas Starptautisko lietu padomes vadītājs.

Šis incidents nebija pirmā reize, kad Krievija pēdējās nedēļās guvusi šādu taktisku uzvaru. Lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas starptautiskā krīze seko mēnesi pēc tam, kad Krievijas Federālais drošības dienests arestēja divus baltkrievus, tostarp vienu ar ASV pilsonību, apsūdzot viņus Lukašenko gāšanas mēģinājuma plānošanā 9.maijā. Arī šie aresti un apvērsuma apsūdzības liek nojaust, ka Krievijas stratēģiskais mērķis ir izolēt Lukašenko no Rietumiem.

Tāpat zīmīgi, ka saspringtie notikumi risinās neilgi pirms ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina plānotās tikšanās Ženēvā 16. jūnijā. Lai arī pierādījumi par Krievijas līdzdalību šobrīd lielākoties ir netieši, tie pievērsuši Rietumu amatpersonu uzmanību.

Vācijas kanclere Angela Merkele sacījusi, ka plāno iekļaut šo tematu darba kārtībā, kad nākamreiz sazināsies ar Krievijas prezidentu, tomēr norādīja, ka nevajadzētu ļauties spekulācijām. “Tas, ka starp Baltkrieviju un Krieviju pastāv ciešas attiecības, ir zināms,” viņa sacīja, uzsverot, ka šobrīd nav pierādīta Krievijas iesaiste.

Neatkarīgi no tā, vai Krievija bijusi tieši iesaistīta šajā gaisa pirātisma un cilvēku nolaupīšanas operācijā, Kremlim kā Lukašenko galvenajam atbalstītājam ir liela atbildība par savu rīcību. “Ryanair” reisa 4978 nolaupīšana un Ramana Protaseviča un Sofijas Sapegas apcietināšana tikai apstiprina, ka nepieciešams atbilstoši sodīt Putina-Lukašenko autokrātu tandēmu.

Dalies ar šo ziņu