Krievijas militārais izlūkdienests Afgāņu kaujiniekiem maksājis par ASV karavīru nogalināšanu

Konfliktu zonas
Sargs.lv/ The New York Times
Image
GRU
Foto: AP/Scanpix

ASV izlūkdienestu pārstāvji secinājuši, ka Krievijas militārās izlūkošanas dienesta, jeb Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvji, slēpti piedāvājuši atlīdzības ar teroristisko organizāciju “Taliban” saistītajiem kaujiniekiem par koalīcijas spēku karavīru nogalināšanu Afganistānā, tostarp par uzbrukumiem, kuri mērķēti īpaši pret ASV karavīriem Afganistānas miera sarunu laikā, kuru mērķis ir izbeigt ilgstošo karadarbību, ziņo ASV laikraksts “The New York Times”, atsaucoties uz ASV amatpersonām, kuras tikušas informētas par šo jautājumu.

Laikraksts vēsta, ka ASV vēl pirms vairākiem mēnešiem secināja, ka Krievijas izlūkdienestu vienība, kas Eiropā bijusi saistīta ar slepkavību mēģinājumiem un citām slēptām operācijām, kuru mērķis bija destabilizēt situāciju Rietumvalstīs vai Krievijas pārbēdzēju iznīcināšanu, pagājušajā gadā slepeni piedāvāja atlīdzību teroristu kaujiniekiem par veiksmīgi veiktiem uzbrukumiem.

Saskaņā ar amatpersonu teikto, šādi atlīdzības par sekmīgi veiktiem uzbrukumiem koalīcijas spēkiem saņēmuši Afganistānas islāmistu kaujinieki, kā arī ar tiem cieši saistīto noziedzīgo grupējumu pārstāvji. “The New Yourk Times” atgādina, ka pērn Afganistānā dažādās kaujās tikuši nogalināti 20 ASV karavīri, tiesa nav skaidrs kuras no šīm karavīru nāvēm šķitušas aizdomīgas un, iespējams, finansētas no Krievijas.

Ar šiem izlūkdienestu atklājumiem marta beigās tika iepazīstināts ASV prezidents Donalds Tramps. Problēma tika pārrunāta Baltā nama Nacionālās drošības padomē. Amatpersonas izstrādāja virkni rīcības variantu, kā atbildēt uz šādu Krievijas rīcību. Tas paredzēja gan diplomātisku sūdzību oficiālajai Maskavai, pieprasot pārstāt šādu rīcību, dažādu jaunu sankciju ieviešanu pret Krieviju, kā arī citus atbildes mehānismus. Tiesa, Baltais nams vēl aizvien nav autorizējis jebkādu atbildes soļu speršanu.

“The New Yourk Times” uzsver, ka šāda veida operācija, kuras mērķis ir veicināt amerikāņu un citu NATO valstu karavīru nogalināšanu, būtu ļoti nozīmīgs un provokatīvs saasinājums pēc aizdomām, ko amerikāņu un afgāņu amatpersonas ir iepriekš paudušas par Krievijas sniegto atbalstu teroristiskajam grupējumam “Taliban”. Tā būtu arī pirmā reize, kad kļūtu skaidri zināms, ka Krievijas spiegu vienība organizējusi uzbrukumus Rietumvalstu karaspēku pārstāvjiem.

Jebkura šāda veida slēpta Krievijas sadarbība ar “Taliban”, kuras rezultātā gājuši bojā amerikāņu un citu NATO valstu karavīri, būtu arī nozīmīgs pagrieziena punkts līdzšinējā Krievijas pret Rietumvalstīm izvērstajā hibrīdkarā. Tā būtu arī nozīmīga eskalācija hibrīdkarā pret ASV, kurā jau tiek izmantota pretinieku destabilizēšanas stratēģija, kiberuzbrukumi, viltus ziņu izplatīšana un slēptas militāras operācijas, kas pēcāk tiek noliegtas.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka oficiālais Kremlis nav informēts par šādiem apvainojumiem, tiesa, ja tie būšot, sekošot Krievijas atbilde.

Tikmēr “Taliban” runasvīrs Zabiulla Mudžahids (Zabihullah Mujahid) noliedza jebkādu nemiernieku saistību vai attiecības ar izlūkdienestiem,  ASV ziņojumā secināto saucot par centieniem nomelnot “Taliban”. “Šāda veida vienošanās ar Krievijas izlūkdienestiem ir nepamatotas. Mūsu mērķētie uzbrukumi un pretinieku nogalināšana notikusi gadiem ilgi. Mēs šīs operācijas esam īstenojuši, balstoties uz saviem resursiem. Tiesa, tas nesen mainījās pēc miera vienošanās ar amerikāņiem. Viņu dzīvības ir drošās rokās. Mēs viņiem vairs neuzbrūkam,” sacīja grupējuma pārstāvis.

“The New York Times” norāda, ka par šo jautājumu komentārus atteica vairākas ASV valsts iestādes – Nacionālā drošības padome, Pentagons, Valsts departaments un Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Laikraksts atzīst, ka izlūkošanas novērtējums vismaz daļēji balstās uz sagūstīto Afganistānas kaujinieku un noziedznieku pratināšanā iegūtajām ziņām. Amatpersonas tajās nav aprakstījušas Krievijas izlūkdienestu operāciju mehāniku, piemēram, to, kā tika atlasīti nogalināšanai paredzētie mērķi vai kā pēcāk tikusi nodota nauda. Tāpat nav skaidrs, vai Krievijas izlūkošanas dienestu darbinieki bijuši dislocēti Afganistānā un tikušies ar “Taliban” pārstāvjiem.

Iepriekš gan ASV gan Afganistānas amatpersonas apsūdzējušas Krieviju strēlnieku ieroču piegādēs grupējumam. Toreiz Krievijas valdība šos apvainojumus komentēja kā nepamatotus.

Lai gan ASV valdības amatpersonas ir visiai pārliecinātas par to, ka Krievijas izlūkdienestu pārstāvji ir maksājuši atlīdzības kaujiniekiem par ASV karavīru nogalināšanu, to vidū aizvien valda neskaidrība, cik augstā Krievijas valdības līmenī ir plānota šī slēptā operācija un kāds varētu būt tās patiesais mērķis.

Dažas ASV amatpersonas izvirzījušas teoriju, ka šādi Krievija meklē atriebības iespējas NATO spēkiem par 2018. gada kauju Sīrijā, kurā ASV karavīri nogalināja vairākus simtus Sīrijas režīmu atbalstošo karavīru, tostarp daudzus Krievijas algotņus, kad tie vēlējās pārņemt ASV karavīru kontrolēto bāzi. Tāpat amatpersonas pieļauj, ka ar šādu rīcību Krievija, iespējams, mēģina izgāzt ASV sāktās miera sarunas, lai noturētu ASV Afganistānā.

“The New York Times” avoti, kuri ir informēti par izlūkdienestu secinājumiem, norāda, ka ASV valdība uzskata, ka šīs operācijas Afganistānā veikusi Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) vienība 29155. Šīs vienības pārstāvji 2018. gada martā bija atbildīgi par bijušā GRU virsnieka Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanu ar nāvējošiem nervu aģentiem Lielbritānijā Solsberi pilsētā.

Rietumvalstu izlūkdienestu amatpersonu ieskatā, vienība 29155 darbojas vairāk nekā desmit gadus. Šobrīd Kremlis tai uzdevis virzīt kampaņu, kas saistīta ar situācijas destabilizāciju Rietumvalstīs, izmantojot apvērsumus, sabotāžas un slepkavības. Līdztekus S. Skripaļa indēšanas mēģinājumam Solsberi 2018. gadā, vienība 29155 bija saistīta arī ar neveiksmīgo apvērsuma mēģinājumu Melnkalnē 2016. gadā un ieroču ražotāja saindēšanos Bulgārijā gadu iepriekš.

ASV izlūkdienestu pārstāvji apgalvo, ka tieši GRU bija saistīta ar Maskavas iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu procesā. Saskaņā ar ASV amatpersonu teikto, dažus mēnešus pirms pašām vēlēšanām divas GRU kibervienības, zināmas, kā vienība 26165 un vienība 74455, ielauzās Demokrātu partijas serveros un pēcāk nopludināja partiju apkaunojošu informāciju vietnē “WikiLeaks”.

Tomēr operācijas, kuras īstenojusi GRU vienība 29155 bijušas krietni vardarbīgākas nekā tās, ko īstenojušas GRU kibervienības. Vienības 29155 pārstāvji ir apbalvojumiem bagāti militāro operāciju veterāni, kuri dienestā pavadījuši ilgus gadus. Dažiem no tiem dienests ilgst kopš PSRS neveiksmīgā kara Afganistānā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Šī vienība nekad iepriekš nav tikusi tiešā veidā apsūdzēta par Rietumvalstu karavīru slepkavību rīkošanu. Tomēr, kā norāda “The New York Times” intervētās amatpersonas, kuras bijušas iepazīstinātas ar vienības 29155 operācijām, atzīst, ka tā Afganistānā bijusi aktīva daudzus gadus.

Lai gan Krievija vēl 2003. gadā pasludināja “Taliban” par teroristisku organizāciju, pēdējo gadu laikā Maskavas un grupējuma attiecības bijušas visai siltas. “Taliban” pārstāvji devušies uz Maskavu, lai piedalītos miera sarunās ar augsti stāvošām afgāņu amatpersonām, tostarp bijušo Afganistānas prezidentu Hamidu Karzaju. Tiesa, šajās sarunās netika pielaisti pārstāvji no pašreizējās Afganistānas valdības, kā arī ASV pārstāvji. Tādējādi dažkārt šķita, ka šie centieni virzīti pretēji ASV centieniem izbeigt konfliktu.

ASV izlūkdienestu ziņojums nonācis atklātībā laikā, kad ASV prezidents D. Tramps ir aicinājis Krievijas prezidentu V. Putinu uz paplašināto G7 valstu vadītāju tikšanos. Tai pat laikā ASV un Krievijas bruņoto spēku starpā attiecības kļūst arvien saspīlētākas. Šogad konstatēti vairāki gadījumi, kad pie Aļaskas krastiem pārķertas Krieviajs kaujas lidmašīnas, savukārt Krievijas iznīcinātāji īstenojuši nedrošus un bezatbildīgus ASV jūras izlūklidmašīnu pārķeršanas gadījumus virs Vidusjūras.

Dalies ar šo ziņu