Līdzīgi kā citus gadus, arī pērn vairākās Eiropas valstīs pastāvēja paaugstināti terorisma draudi. Tos radījuši labējie ekstrēmisti, kuri veikuši uzbrukumus īpaši pret etniskajām minoritātēm. Tā savā pārskatā par 2020. gadu raksta Valsts drošības dienests (VDD). Institūcija arī norāda – pērn Eiropā uzbrukumus veikuši tā dēvētie pašmāju teroristi, kuri lielākoties radikalizējušies teroristu grupējumu propagandas ietekmē, taču nav tieši ar tiem saistīti.
Arī pagājušajā gadā vairākām Eiropas valstīm nācās rēķināties ar paaugstinātiem terora draudiem. VDD pārskatā norādītie dati liecina – 2020. gada laikā Eiropā kopumā notikuši 16 teroristiski uzbrukumi, no kuriem 15 veikuši islāma ekstrēmisti, bet vienu labējais ekstrēmists. Savukārt novērst izdevies 19 plānotus uzbrukumus. 15 no tiem plānojuši islāma ekstrēmisti, savukārt diviem uzbrukumiem gatavojušies labējie ekstrēmisti un diviem arī kreisie.
Bruņoto konfliktu zonās bāzētie teroristu grupējumi aizvadītajā gadā centušies īstenot vietēja mēroga uzbrukumus, līdz ar to nepievēršoties uzbrukumu plānošanai Eiropā. Tomēr, Sīrijas bruņotajam konfliktam mazinot draudu situāciju Eiropā, par galvenajiem terorisma draudu subjektiem kļuvuši pašmāju teroristi – Eiropas valstīs dzimušas, augušas un socializējušās personas, kuras pievērsušās islāma radikālajai interpretācijai un veica teroristiskas darbības pēc pašu iniciatīvas.
Tāpat vairākās Eiropas valstīs terora draudus joprojām radījuši labējie ekstrēmisti. Pagājušajā gadā Eiropā noticis viens labējā ekstrēmista veikts uzbrukums. Savukārt vismaz divus labējo ekstrēmistu organizētus uzbrukumus pretterorisma pasākumos iesaistītiem dienestiem izdevies novērst vēl plānošanas stadijā.
VDD arī atzīmē, ka pērn Vācijā un Lielbritānijā aizliegto organizāciju sarakstā līdzās islāmistu teroristu grupējumiem iekļauti trīs labējo ekstrēmistu grupējumi – “Combat 18” Vācijā un “Sonnenkrieg Division”, “Feuerkrieg Division” Lielbritānijā. Līdz ar to Eiropā pieaudzis arī labējo ekstrēmistu arestu skaits, kas saistīti ar aizdomām par teroristisku noziegumu veikšanu.
Savukārt galvenie islāmistu teroristu uzbrukumu mērķi joprojām ir civiliedzīvotāju pulcēšanās vietas un tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas – policisti un ieslodzījumu vietu apsargi. Vienlaikus par uzbrukumu mērķiem izraudzīti arī citu sabiedrības grupu pārstāvji. Divi islāmistu uzbrukumi vērsti pret islāma kritiķiem un viens – kristīgās baznīcas apmeklētājiem. Savukārt labējie ekstrēmisti primāri vērsušies pret dažādu etnisko minoritāšu pārstāvjiem.
Tāpat kā iepriekšējos gados, arī pagājušajā teroristi uzbrukumu veikšanai lielākoties izmantojuši vienkāršas metodes. 12 uzbrukumos izmantoti dažāda veida asi priekšmeti, divos teroristi izmantojuši šaujamieročus un vēl divos – transportlīdzekli.