Krievijas īstenotā vardarbība pret Ukrainas civiliedzīvotājiem pasliktinās, un to izkropļo arvien ciniskāka propaganda. Diktatora Vladimira Putina karš pret Ukrainu, kas gandrīz no pirmās dienas bija karš pret civiliedzīvotājiem, kļūst arvien briesmīgāks. Pagājušās nedēļas beigās Ukrainas militārie eksperti ziņoja, ka Krievijas karaspēks atkal izmantojis aizliegtos fosfora ieročus uzbrukumā frontes līnijai pie Advīkas (Avdijivka), valsts austrumos, norādot – to izmantošana jau kļuvusi sistemātiska. Arvien biežāk tiek ziņots par vietējo iedzīvotāju slepkavībām un izvarošanām. Artilērijas apšaužu dēļ pilsētas un apdzīvotās vietas tiek pārvērstas drupās, ko krievi, saskaņā ar likumu, nevar raksturot kā karu, raksta Eiropas Politikas analīzes centra (CEPA) analītiķe Ksenija Kirillova, kura fokusējas uz Krievijas sabiedrības, mentalitātes, propagandas un ārpolitikas pētniecību.
Tā kā gandrīz katrs neatkarīgais ziņu kanāls tagad ir slēgts, piemēram, 28. martā uz karadarbības laiku tika slēgts godalgotais “Novaja Gazeta”, Kremļa propagandas kanāliem ir ļoti maz alternatīvu. Tādējādi tas, ko krievi dzird par karu, ir pavisam cits jautājums.
Šajā ačgārnajā visumā, kurā okupētājvalsts Ukrainas pilsētu iekarošana ir atbrīvošanas operācija, daļā sižetu pastāvīgi tiek vilktas paralēles starp V. Putina agresijas karu un Ukrainas atbrīvošanu no vācu karaspēka Otrā pasaules kara laikā. Tāpēc arī krievi savus pretiniekus spītīgi dēvē par “fašistiem”.
Piemēram, bijušais spiegs Andrejs Bezrukovs apgalvo, ka tie, kuri Ukrainā cīnās pret Krieviju, ir "slepkavas, kas ir visradikālākā, netīrākā, mizantropiskākā sabiedrības daļa, ko baro oligarhi". Pēc viņa teiktā, "viņi veic šos destruktīvos uzdevumus, iznīcinot visus pārējos, lai saglabātu savu naudu un ietekmi."
Atkārtoti uzstājoties Krievijas televīzijas šovos, A. Bezrukovs Ukrainu dēvē par neko vairāk kā “fašisma pieķēdētu suni” un apgalvo, ka konflikts ir jārisina ar vēl lielāku sparu. Skatoties kopumā, propagandas mašīna ir sasniegusi neparastu cinisma pakāpi, izmantojot savu noziegumu ilustrācijas, lai attaisnotu savus nākamos noziegumus.
Vienlaikus Krievijas varas iestādes nepārprotami uzskata, ka ideoloģiski uzticamas mācību grāmatas nav pietiekamas, lai motivētu skolēnus. Tādēļ pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma tās lika skolu administratoriem vadīt obligātās sarunas par šo tēmu tādā pašā stilā kā padomju “politiskās informācijas” nodarbībās. Kā atklāja žurnālisti, skolotājiem tika nosūtītas īpašas rokasgrāmatas, kurās bija paskaidrots, kā tieši viņiem vajadzētu runāt par karu. Tekstos vārds vārdā tiek atkārtots oficiālo propagandistu izteikumi.
Prokremliskie mediji veido ļoti krāsainas notikumu versijas, piemēram, laikraksts “Vzglyad” ziņoja, ka "operācijas pirmajā fāzē" Ukrainā tika panākts gaisa pārākums, par spīti tam, ka Ukrainas gaisa operācijas vadīja NATO no Polijas. Laikraksts priecājās par tālās darbības rādiusa ieroču, jo īpaši “Kalibr” raķešu sistēmu, kā arī hiperskaņas ieroču izmantošanu. Raksta autors arī atzīmēja, ka Ukrainas pilsētās Izjumā un Čuhujivā, kas atrodas dienvidaustrumos no Harkivas, notiek cīņa, kuru varēja izbeigt “tikai modernizētās vairāku raķešu palaišanas iekārtas zalves, taču humāni apsvērumi lika Krievijas armijai atturēties." “Vzglyad” atzina, ka izpostītā Azovas jūras pilsēta Mariupole ir aplenkta, bet ne to, kas tas ir Krievijas spēku darbību dēļ.
Tikmēr mājās, Krievijā, varas iestādes, visur, kur iespējams, redz pretkara nostāju. Maskavas tiesa plakātu ar uzrakstu "Fašisms neuzvarēs" atzina par Krievijas armiju diskreditējošu. Sociālo mediju lietotāji ironiski norādīja, ka Kremlis būtu devis priekšroku sauklim "fašisms uzvarēs", nodēvējot lietu par "fašistu atklātu atzīšanos". Vairāki Krievijas iedzīvotāji arestēti par tukšu papīra lapu turēšanu publiskās vietās.
Savukārt “Dossier” centrs norādīja uz problēmām saistībā ar Kremļa iespējamo "denacifikācijas" kampaņu Ukrainā, publicējot plašu izmeklēšanas materiālus par Kremļa sakariem ar Eiropas galēji labējiem.
Tādas pretrunas parastie krievi nepamana. Kopš pagājušā gada tīmekļa vietni ir bloķējis Krievijas federālais cenzors “Roskomnadzor”.
