Kremļa režīms Krievijā turpina neatkarīgo mediju cenzūru; apturēta “Novaya Gazeta” darbība

ĀRVALSTĪS I 30.03.2022
Sargs.lv/ Novaya Gazeta dezinformācija hibrīdkarš karš Krievija mediji Ukraina

Foto: Reuters/Scanpix

Krievijas federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un masu komunikāciju uzraudzības dienests jeb “Roskomnadzor” apturējis Krievijas izdevuma “Novaya Gazeta” darbību līdz tā dēvētās Krievijas speciālās militārās operācijas Ukrainā pabeigšanai. Šādu lēmumu dienests pamatojis ar to, ka mēneša laikā izdevumam “Novaya Gazeta” izteikti jau divi brīdinājumi par to, ka laikraksts savās publikācijās nav norādījis atsauci uz nekomerciālo organizāciju kā ārvalstu aģentu, taču patiesībā Krievijā tiek ieviesta izteikta kara laika cenzūra pret neatkarīgajiem medijiem, kas pastiprinājusies kopš Krievijas militārās invāzijas Ukrainā naktī no 23. uz 24. februāri.

Pēc aptuveniem aprēķiniem pirmā kara mēneša laikā Krievijā ir bloķēti vai uz laiku apturēti aptuveni 500 dažādi izdevumi, tajā skaitā ietekmīgā radiostacija “Eho Moskvi”, interneta televīzija “Doždj” un tagad arī izdevums “Novaya Gazeta”.

Jau ziņots, ka "Roskomnadzor" neilgi pēc Krievijas militārās invāzijas Ukrainā pieprasīja vairākus Krievijas medijus dzēst ziņas, kurās Ukrainā notiekošais tika saukts par Krievijas "uzbrukumu, iebrukumu vai kara uzsākšanu".

Tika apsūdzēti vairāki neatkarīgie mediji, tostarp televīzijas kanāls "Doždj" un radiostacija "Eho Moskvi" par "neuzticamas, sociāli nozīmīgas nepatiesas informācijas" izplatīšanu, tostarp par Ukrainas pilsētu apšaudīšanu un civilistu bojāeju Krievijas agresijas rezultātā.

Cenzūras ieviešana sazobē ar valsts propagandas darbināšanu un represīvās likumdošanas stiprināšanu ir vairojusi baiļu, pielāgošanās un bēgšanas atmosfēru Krievijā. Tieši ar bailēm ir skaidrojams arī pretkara akciju un protestu kritums līdz minimumam – no 21. līdz 27. martam visā Krievijā aizturēti tikai 70 pretkara aktīvisti.

Salīdzinājumam tas ir 10 reizes mazāk nekā iepriekšējās nedēļas laikā – no 14. līdz 20. martam, kad tika aizturēti 730 pretkara aktīvisti, un tas ir aptuveni 70 reizes mazāk nekā pretkara akciju rekorddienā 6. martā, kad tika aizturēti 5017 pretkara aktīvisti.

Kopā kopš Krievijas neizprovocētās agresijas Ukrainā ir aizturēti 15 107 pretkara aktīvisti, un absolūtais vairums – vairāk nekā 13 000 – tieši kara pirmajās divās nedēļās.

Tāpat Krievijas iedzīvotāju vidū tiek novērota adaptācija jaunajā realitātē, ko parāda arī uzticības pieaugums diktatoram Vladimiram Putinam.

Pēc prokremliskā “VCIOM” datiem, kara pirmajā mēnesī uzticība V. Putinam ir pieaugusi par 13,1 procentpunktu, no 67,5% līdz 80,6%. Lai arī uzrādītie skaitļi ir jāvērtē kritiski, taču tendence, kas apliecina uzticības pieaugumu valsts līderim, ir visai ticama, jo līdzīgu tendenci uzrāda ne tikai citi prokremliskie socioloģiskie dienesti, kā arī organizētās aptaujas internetā un sociālajos tīklos.

Tikmēr tie Krievijas iedzīvotāji, kurus neapmierina esošā situācija valstī, mēģina emigrēt. Kaut arī nav precīzu datu, tiek pieļauts, ka kopš februāra beigām Krieviju ir pametuši vairāki simti tūkstoši citādi domājošo, tajā skaitā uzņēmēji, kvalificēti speciālisti, žurnālisti, zinātnieki un kultūras darbinieki. Izskan informācija, ka IT jomā vien nodarbināto emigrantu skaits sasniedzis no 50 000 līdz 70 000 speciālistu.

Kremļa režīms Krievijā turpina neatkarīgo mediju cenzūru; apturēta “Novaya Gazeta” darbība

Dalīties ar šīs lapas saturu!