Krievijas federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un masu komunikāciju uzraudzības dienests jeb “Roskomnadzor” apturējis Krievijas izdevuma “Novaya Gazeta” darbību līdz tā dēvētās Krievijas speciālās militārās operācijas Ukrainā pabeigšanai. Šādu lēmumu dienests pamatojis ar to, ka mēneša laikā izdevumam “Novaya Gazeta” izteikti jau divi brīdinājumi par to, ka laikraksts savās publikācijās nav norādījis atsauci uz nekomerciālo organizāciju kā ārvalstu aģentu, taču patiesībā Krievijā tiek ieviesta izteikta kara laika cenzūra pret neatkarīgajiem medijiem, kas pastiprinājusies kopš Krievijas militārās invāzijas Ukrainā naktī no 23. uz 24. februāri.
Pēc aptuveniem aprēķiniem pirmā kara mēneša laikā Krievijā ir bloķēti vai uz laiku apturēti aptuveni 500 dažādi izdevumi, tajā skaitā ietekmīgā radiostacija “Eho Moskvi”, interneta televīzija “Doždj” un tagad arī izdevums “Novaya Gazeta”.
Jau ziņots, ka "Roskomnadzor" neilgi pēc Krievijas militārās invāzijas Ukrainā pieprasīja vairākus Krievijas medijus dzēst ziņas, kurās Ukrainā notiekošais tika saukts par Krievijas "uzbrukumu, iebrukumu vai kara uzsākšanu".
Tika apsūdzēti vairāki neatkarīgie mediji, tostarp televīzijas kanāls "Doždj" un radiostacija "Eho Moskvi" par "neuzticamas, sociāli nozīmīgas nepatiesas informācijas" izplatīšanu, tostarp par Ukrainas pilsētu apšaudīšanu un civilistu bojāeju Krievijas agresijas rezultātā.
Salīdzinājumam tas ir 10 reizes mazāk nekā iepriekšējās nedēļas laikā – no 14. līdz 20. martam, kad tika aizturēti 730 pretkara aktīvisti, un tas ir aptuveni 70 reizes mazāk nekā pretkara akciju rekorddienā 6. martā, kad tika aizturēti 5017 pretkara aktīvisti.
Kopā kopš Krievijas neizprovocētās agresijas Ukrainā ir aizturēti 15 107 pretkara aktīvisti, un absolūtais vairums – vairāk nekā 13 000 – tieši kara pirmajās divās nedēļās.
Tāpat Krievijas iedzīvotāju vidū tiek novērota adaptācija jaunajā realitātē, ko parāda arī uzticības pieaugums diktatoram Vladimiram Putinam.
Tikmēr tie Krievijas iedzīvotāji, kurus neapmierina esošā situācija valstī, mēģina emigrēt. Kaut arī nav precīzu datu, tiek pieļauts, ka kopš februāra beigām Krieviju ir pametuši vairāki simti tūkstoši citādi domājošo, tajā skaitā uzņēmēji, kvalificēti speciālisti, žurnālisti, zinātnieki un kultūras darbinieki. Izskan informācija, ka IT jomā vien nodarbināto emigrantu skaits sasniedzis no 50 000 līdz 70 000 speciālistu.
