Lielbritānijas izlūkdienesta MI5 direktors Kens Makkalums pirmajā uzrunā medijiem kopš stāšanās amatā skaidro – laikā, kad nepieaug terorisma draudi, aizvien sarežģītāki paliek draudi nacionālajai drošībai, kuru avots ir Krievija, Ķīna un citi aktori.
45 gadus vecais Lielbritānijas astoņpadsmitais MI5 vadītājs amatā šī gada aprīlī stājās kā jaunākais MI5 direktors dienesta vēsturē, nomainot seru Endrū Pārkeru, kas dienestu bija vadījis septiņus gadus. K. Makkalums dienestā ir pavadījis gandrīz 25 gadus, desmit no tiem – cīņa ar teroristiskajiem grupējumiem Ziemeļīrijā.
K. Makkalums atzīmēja – amatā viņš stājās Covid-19 izraisītās krīzes vidū un viņa pirmie uzdevumi ir bijuši izlūkdienestam neraksturīgi – analizēt slimības izplatību slimnīcās, pavērst dienesta resursus, kas paredzēti toksisko ķimikāliju izpētei, Covid-19 pārnešanas mehānismu izpētei, novirzot MI5 medicīnas speciālistus atbalstā civilajam medicīniskajam personālam. Pašlaik viens no dienesta svarīgākajiem uzdevumiem ir pasargāt Lielbritānijā veikto Covid-19 vakcīnas izpēti.
Covid-19 izraisītās pārmaiņas sabiedrībā ir mainījušas arī potenciālo draudu darbības metodes; mazāki pūļi nozīmē jauna veida teroristiskās aktivitātes, sabiedrības piesaiste elektroniskajai videi paver iespējas hakeriem un kiberkrāpniekiem.
Pirmais virziens ir islāma ekstrēmisti, kas pašlaik ir uzskatāms par lielāko draudu. Vēl joprojām desmitiem tūkstošu cilvēku grupās un individuālā līmenī ir uzticīgi šai ideoloģijai. Dienesta uzdevums ir turpināt novērošanu, lai būtu iespējams nepieļaut mobilizāciju uzbrukumiem. Ir jāuzsver – būt redzeslokā nenozīmē būt nepārtraukti novērotam, taču jāsaprot, ka pašlaik teroristi atgriežas pie neplānotiem, pēkšņiem uzbrukumiem, kuriem nepieciešama neliela sagatavošana – tas nozīmē, ka arī dienestam atliek daudz mazāk laika, lai reaģētu uz terorisma draudiem.
Otrais virziens, kas apdraud Lielbritānijas drošību, ir teroristiskie grupējumi Ziemeļīrijā, kurā ir jāturpina reģionā esošo grupējumu atlieku kontrole un to radīto draudu novēršana. Tiem pievienojas labējie ekstrēmisti, kuru kontroli no 2017. gada MI5 pārņēma no Lielbritānijas policijas.
Bez teroristiem grupējumiem Lielbritāniju apdraud arī valstiskie aktori. Šajā gadījumā jārunā ne tikai par spiegiem, kas mēģina piekļūt valsts noslēpuma objektiem. Mūsdienās ir jāaizsargājas arī no cilvēkiem, kas īsteno indēšanas, līdzīgas Aleksandra Navaļnija saindēšanai, kā arī spēkiem, kas apdraud ekonomiku, zinātnisko izpēti un infrastruktūru.
Pirms trim mēnešiem Lielbritānijas Nacionālais Kiberdrošības centrs apturēja Krievijas atbalstītu hakeru mēģinājumu nelikumīgi iegūt Lielbritānijas universitāšu un farmācijas uzņēmumu datus par Covid-19 vakcīnas izstrādi.
Pavisam nesen MI5 pārtraucis Ķīnas mēģinājumu ietekmēt Lielbritānijas un Eiropas Savienības sarunas ar mērķi ietekmēt nostāju par ES, taču, atšķirībā no 2019. gada vēlēšanām, Brexit referenduma laikā, nav novēroti liela mēroga troļļošana vai kiberuzbrukumi.
MI5 direktors uzsvēra – ir nepieciešams attīstīt MI5 spējas pretoties Ķīnas slepenajiem mēģinājumiem iegūt Lielbritānijas uzņēmumu, tai skaitā farmācijas uzņēmumu, intelektuālo kapitālu. K. Makkalums uzsvēra – Lielbritānija ir gatava sadarboties ar Ķīnu, piemēram, klimata jautājumos, taču atbilde uz slepenām naidīgām darbībām būs skarba.
Demokrātijas aizstāvības laukā MI5 ir saskāries ar ārvalstu izlūkdienestu centieniem ietekmēt Lielbritānijas politisko dzīvi – pieaug tiešsaistes dezinformācijas, informācijas uzlaušanas un nopludināšanas (hack-and-leak) un amatpersonu ietekmēšanas gadījumi. Vēlēšanu godīguma jautājumi nav MI5 kompetence – neviens nevēlas izlūkdienestu par demokrātijas arbitru -, taču neviens nevēlas arī slepenu ārvalstu ietekmi uz iekšpolitiskajiem procesiem.