Kanāda pagarinās gaisa triecienus pret teroristisko grupējumu "Islāma valsts" līdz 2016. gada martam un varētu veikt uzlidojumus Sīrijā, otrdien paziņojusi Kanādas valdība.
Kanāda paplašinās gaisa triecienus grupējumam "Islāma valsts"
Tomēr netiks iesaistīti sauszemes spēki, liecina plāns, kas ceturtdien tiks apspriests parlamentā.
Premjerministrs Stīvens Hārpers uzsvēris operācijas paplašināšanas nepieciešamību un viņa vadītais konservatīvo vairākums garantē tam atbalstu.
Militārā operācija tika sākta novembrī, kad kanādiešu lidmašīnas piebiedrojās ASV vadītajiem gaisa triecieniem grupējuma "Islāma valsts" džihādistiem.
Kanāda uz Irākas ziemeļiem nosūtīja arī speciālo uzdevumu vienības, lai apmācītu kurdus.
Janvāra vidū notikusī sadursme, kurā kanādiešiem tika uzbrukts ar mīnmetējiem un automātiem, kad viņi apmācīja Irākas spēkus frontes tuvumā, un 6.marta notikums, kad no sabiedroto uguns gāja bojā kanādiešu karavīrs, padziļinājis politiskās domstarpības Otavā par cīņu pret "Islāma valsti".
Opozīcija apsūdzējusi Hārperu melos. Viņš oktobrī parlamentā iezīmēja operācijas apmērus, kas paredzēja, ka sauszemes spēki iesaistīsies tikai ar kaujām nesaistītās darbībās.
Taču premjerministrs palicis nelokāms, jo aptaujas apliecinājušas, ka vairākums kanādiešu atbalstu operāciju.
ASV apsver gaisa uzlidojumus Tikrītas operācijas atbalstam
Lai atbalstītu Irākas spēkus cīņā ar teroristu grupējumu "Islāma valsts" par Tikrītas pilsētu, Savienotās Valstis apsver gaisa uzlidojumu sākšanu tuvāko dienu vai nedēļu laikā, otrdien paziņojušas amatpersonas.
Vašingtona sākusi apsvērt šādu iespēju pēc tam, kad cīņa par Tikrītu pēdējās dienās zaudējusi inerci.
ASV vadīto valstu koalīcija ir veikusi gaisa uzlidojumus islāmistu pozīcijām Irākas ziemeļos un rietumos, bet līdz šim nav piedalījusies Tikrītas operācijā, kurā nozīmīga loma bijusi arī Irānai.
Tomēr, sākot no 21.marta, ASV vadītā koalīcija sniedz izlūkošanas informāciju šai operācijai, atklāja kāda augsta militārā amatpersona.
Tikrītā ar "Islāma valsts" kaujiniekiem cīnās Irākas drošības spēki un Irānas atbalstītā šiītu zemessardze. Operācija pilsētas atkarošanai no islāmistiem sākās 2.martā.
ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija uzstājusi, ka nesaskaņo militārās operācijas tieši ar Irānu, bet dalīšanās ar izlūkošanas lidojumos gūto informāciju un gaisa uzlidojumu apsvēršana raksturo Vašingtonas virzīšanos pretī netiešai sadarbībai ar Teherānu, lai gan abu valstu starpā valda saspringtas attiecības.
Obamas palīgi norādīja, ka militārā darbība pret "Islāma valsti" tiek saskaņota ar Irākas valdību, kura cieši sadarbojas gan ar ASV, gan Irānu.
Pentagons otrdien paziņoja, ka vēl nav saņēmis no Irākas tiešu lūgumu pēc palīdzības.
Marokas drošības spēki likvidējuši "Islāma valstij" lojālu grupējumu
Maroka likvidējusi teroristu organizācijai "Islāma valsts" lojālu grupējumu un konfiscējusi ieročus, kas iepriekš izmantoti vairākās politiķu, karavīru un sabiedrībā zināmu cilvēku slepkavībās, paziņojusi Iekšlietu ministrija.
Ministrija informēja, ka operāciju pret "Islāma valsts" atbalstītājiem veikusi jaunizveidotā tieslietu izmeklēšanas aģentūra, bet neatklāja, kad un cik cilvēki arestēti.
Reidi tika veikti vairākās Marokas pilsētās.
Iekšlietu ministrija norādīja, ka likvidētais teroristu grupējums bija apliecinājis uzticību "Islāma valstij" un solījis uzbrukt Marokas drošības spēkiem un nosūtīt kaujiniekus cīnīties uz Sīriju un Irāku.
Oficiālie dati liecina, ka džihādistu rindās Irākā, Sīrijā un Lībijā cīnās vai ir cīnījušies 1500 līdz 2000 marokāņu.