Krievijas šobrīd īstenoto pēdējos gados lielāko attiecību eskalācija Ukrainai piederošajās, bet Krievijas okupētajās teritorijās. Krievijai šīs darbības ir jāpārtrauc un jāatgriežas pie Minskas vienošanās saistību ievērošanas un uguns pārtraukšanas, tā uzsvēris Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
"Ukraina un tās partneri paziņo, ka Krievija sistemātiski saasina drošības situāciju Doņeckas un Luhanskas apgabalos un Krimā, atsakoties atkārtoti apstiprināt apņemšanos ievērot pamieru," paziņojis D. Kuleba.
Ukrainas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Maskavai ir jāpārtrauc militāro attiecību saasināšana, bez ierunām vēlreiz jāapstiprina tās apņemšanos ievērot Minskas uguns pārtraukšanas nolīgumus un jāizmanto visi politiskie un diplomātiskie līdzekļi, lai atrisinātu konfliktu.
“Ukraina kopā ar Vāciju un Franciju, kas ir Normandijas formāta vidutāji, darīs visu, lai mudinātu Krieviju iesaistīties konstruktīvās sarunās. Mūsu partneri, tostarp ASV, Kanāda, Lielbritānija un NATO atbalsta Krievijas iesaisti sarunās,” sacīts Ukrainas ārlietu ministra paziņojumā.
Austrumukrainas trīspusējā kontakta grupa tikās 31. martā, tomēr tad Krievijas delegācija neatbalstīja Ukrainas delegācijas vadītāja Leonīda Kravčuka priekšlikumu uzsākt visaptverošu uguns pārtraukšanas režīmu no 1. aprīļa.
Dienu pirms šīs sanāksmes Francijas prezidents Emanuels Makrons kopā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli aizvadīja sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Eiropas valstu līderi uzsvēra nepieciešamību Krievijai ievērot tās saistības Minskas vienošanās ietvaros, lai pārvarētu krīzi Ukrainā.
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka pēdējo dienu laikā būtiski saasinājusies drošības situācija Ukrainas un Krievijas pierobežā. Līdztekus Krievijas atbalstīto Austrumukrainas separātistu sarīkotajām apšaudēm, kurās bojā gājuši Ukrainas karavīri, Krievija sākusi plaša mēroga spēku savilkšanu pie Ukrainas robežām. Atsevišķas liecības par spēku savilkšana novērota arī Ukrainas pierobežā ar Baltkrieviju.
