Lai gan Krievija sākusi savilkt karaspēku pie Ukrainas robežām, vismaz pagaidām nav priekšnosacījumu, lai tiktu īstenots scenārijs par ātru uzbrukumu kaimiņvalstij. Tā vērtējot notikumu gaitu Krievijas un Ukrainas pierobežā secina portāla Sargs.lv aptaujātie eksperti.
Politologi uzsver – lai gan Krievijas autoritārajam prezidentam Vladimiram Putinam un viņa pietuvinātajiem varas elites pārstāvjiem Kremlī šāda ideja šķistu kārdinoša, Krievijas varas elite skaidri apzinās, ka tā var nespēt ne tikai finansēt, bet arī politiski izturēt šādas ārpolitiskās avantūras sekas.
Problēmas sagādā arī klimatiskie apstākļi – Krievijas smagā tehnika draud nogrimt Austrumukrainā, kur zeme pēc aizvadītās ziemas vēl aizvien ir mīksta un var būtiski palēnināt sekmīgu karaspēka virzīšanos uz priekšu.
“Galvenokārt, pašlaik šo situāciju skatītu kā Putina muskuļu izrādīšanu, daļēji saistībā ar komunikāciju ar ASV prezidentu Džo Baidenu. Baidenam izrādījis lielāku interesi Ukrainā notiekošajā nekā savulaik Donalds Tramps, līdz ar to, ja Putins iekšpolitisko mērķu dēļ vēlēsies veikt kādu jaunu avantūru, tad Ukraina šajā ziņā ir ērta,” komentē politologs, Nacionālajai drošībai veltītā bloga “Latvijas drošība” dibinātājs Andis Kudors.
A. Kudors uzsver, ka ir grūti paredzēt notikumu tālāko attīstību, jo “kara draudi arī ir diplomātija, var mēģināt uzstādītos mērķus panāk arī žvadzinot ieročus un gaidot, kamēr otra puse reaģē”.
Viņš arī uzsver, ka sauszemes operācijām Donbasā šobrīd nav piemēroti laikapstākļi, vēl ir pārāk mitrs, kas nozīmē apgrūtinātu militārās tehnikas mobilitāti. “Tur ir nepieciešams sausums, līdz ar to, ja pat no Krievijas puses ir kādi plāni, tad drīzāk tas varētu būt maijā vai nedaudz vēlāk, kad ir sauss”.
Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un Stratēģijas pētniecības centra vadošais pētnieks Toms Rostoks komentē, ka šobrīd konflikta saasinājumu prognozēt nav viegli: “Ir iespēja, ka Krievijas atbalstītie spēki gatavojas saasināt konfliktu – tā ir viena iespēja. Vēl ir iespēja, ka tās ir militārās mācības, tie varētu būt centieni izdarīt spiedienu uz Ukrainu.”
T. Rostoks komentē, ka spēku savilkšana pie Ukrainas robežām nav viennozīmīga: “Varianti ir dažādi, tomēr tas, ka Krievija reģionā šobrīd savilkusi lielākus spēkus nenozīmē, ka tas konflikts noteikti saasināsies. Protams, tas, ka spēki tiek savilkti ir priekšnosacījums tam, lai saasinājums notiktu un Krievija būtu sagatavojusies šādai notikumu gaitai.”
Viņš arī pieļāva, ka šādi Krievija varētu mēģināt ievilināt lamatās Ukrainu. “Ir iespēja, ka tās būtu lamatas Ukrainai, proti, ja notiek saasinājums un Ukraina pēkšņi saredz iespēju uzvarēt un atgūt kontroli pār Donbasu, tad Krievija varētu nodemonstrēt, ka Ukraina uzbrūk un tikai tad iesaistīties intensīvāk nekā šobrīd.”
Andis Kudors arī komentē Ukrainas spertos soļus, lai mazinātu Kremļa ietekmi: “Ukrainas prezidents [Volodimirs] Zelenskis ir izdarījis pāris spēcīgus soļus, lai mazinātu Kremļa ietekmi. Vladimira Putina draugam, Ukrainas politiķim [Viktoram] Medvečukam piederošo TV kanālu slēgšana bija spēcīgs solis, jo karā pret Ukrainu redzam, ka hibrīdkara elementi joprojām ir svarīgi un informācijas karš tiek īstenots ar mediju, tai skaitā tradicionālo mediju, palīdzību.”
Vēl viens no mērķiem varētu būt demonstrēt ASV prezidentam Džo Baidenam, ka Putins nebaidās.
Runājot par iespējamām Rietumu sankcijām pret Krieviju, A.Kudors sacīja: “Atkarīgs, kādus soļus spers Krievija, jo lielāki un skaļāki tie būs, jo asāka būs Rietumu reakcija. Tās varētu būt jaunas, stingrākas sankcijas, gan arī politiskā izolācija.”
“Tas vēl ir jautājums, cik tālu tomēr Kremlis vispār tur ies, mēs vēl redzēsim, vai tā nav tikai ieroču žvadzināšana,” teica Kudors, “Kremļa režīms ir centies tēlot trako, ar kuru jāsadzīvo pa labam, proti, mēs esam kodollielvalsts, nemēģiniet mūs saērcināt. Baidens principā ir parādījis, ka tas neko īsti nenozīmē, publiski nosaucot Putinu par slepkavu. Putinam tagad ir jānodemonstrē, ka ar viņu tā nevar jokot.”
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka pēdējās dienās arvien vairāk pieaug spriedze Ukrainas un Krievijas attiecībās, draudot ar militāra konflikta uzliesmojumu Austrumukrainā. Pēdējo dienu laikā Krievijas atbalstītie kaujinieku grupējumi ir vairākas reizes pārkāpuši pamiera vienošanos. Tikmēr Maskava sev ierastā manierē turpina noliegt savu iesaisti, vainojot Ukrainu, kā arī savelk bruņotos spēkus pie Ukrainas robežām
