VDD liecību sniegšanai par Krievijas noziegumiem Ukrainā pietiekušies vairāki desmiti kara bēgļu

Konfliktu zonas
LETA
Krievijas okupantu nogalināts Borodjankas civiliedzīvotājs un izpostītā pilsēta
Foto: Krievijas okupantu nogalināts Borodjankas civiliedzīvotājs un izpostītā pilsēta/Foto: REUTERS/Scanpix

Latvijas Valsts drošības dienesta (VDD) ierosinātajā kriminālprocesā par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem Ukrainā liecību sniegšanai patlaban ir pieteikušies vairāki desmiti kara bēgļu.

Patlaban ir sākta liecību uzklausīšana nolūkā iegūt un nostiprināt pierādījumus par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā, aģentūrai LETA apliecināja dienestā.

Izmeklēšanas interesēs VDD patlaban plašākus komentārus nesniedz.

VDD joprojām aicina sniegt liecības tos kara bēgļus, kuri Ukrainā cietuši no Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma vai bijuši aculiecinieki Krievijas bruņoto spēku uzbrukumam civiliedzīvotājiem vai civiliem objektiem. VDD arī īpaši aicina atsaukties personas, kuras minētās noziedzīgās darbības fiksējušas foto, video vai audio formātā. VDD aicina pieteikties arī Latvijas valstspiederīgos, kuri Ukrainā ir cietuši no Krievijas bruņoto spēku noziedzīgajām darbībām.

Krievijas bruņoto spēku īstenoto noziegumu aculiecinieki aicināti pieteikties VDD, rakstot uz Ukrainaatvdd [dot] gov [dot] lv vai zvanot uz diennakts tālruni 67208964 un norādot savu kontaktinformāciju.

Tāpat personas liecības sniegšanai var pieteikties, vēršoties pie Valsts robežsardzes amatpersonām bēgļu atbalsta centrā.

Jau ziņots, ka VDD 15.martā sāka kriminālprocesu par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā. Kriminālprocess sākts pēc trīs Krimināllikuma normām.

Kriminālprocesā tiek vākti pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp, civiliedzīvotāju slepkavībām, iznīcināšanu, spīdzināšanu un citiem nodarījumiem, kā arī noziegumiem pret mieru, proti, agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā un agresīva kara vešanu, kā arī kara noziegumiem, piemēram, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu un citiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Egils Levits iepriekš žurnālistiem paziņoja, ka Latvijas prokuratūra izmeklētājiem Starptautiskajā Krimināltiesā (SKT) Hāgā nodos liecības no Latvijā nokļuvušajiem ukraiņu bēgļiem par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā. Prokuratūras pārstāve Aiga Eiduka iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka prokurori paši liecības neuzklausīs, taču bēgļu liecību apkopošana notiks sadarbībā ar VDD, kurš sācis minēto kriminālprocesu.

Hāgā bāzētā SKT sākusi izmeklēšanu aizdomās par kara noziegumiem, pamatojoties uz starptautisko kolektīvo prasību pret Krieviju, kurai pievienojušās desmitiem valstu. SKT prokurors Karims Hans aicinājis sniegt liecības par notiekošo Ukrainā.

Tāpat vairākas Eiropas valstīs, tostarp, Lietuvā sāktas izmeklēšanas par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā.

24.februāra agrā rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu sākt iebrukumu Ukrainā.

Dalies ar šo ziņu