Krievijai "nepietiek lielgabalu gaļas" un nav resursu, kurus mest karā ar Ukrainu, šādu vērtējumu frontē Ukrainā notiekošajam intervijā žurnālam "Ir" sniedzis Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš.
Eksperta vērtējumā, Krievijai karā joprojām iet ļoti slikti. Ir bijis mēģinājums "uz ātru roku" pārkārtot kaujas grupas, kuras cieta zaudējumus Ziemeļukrainā, taču arī uzbrukumi Austrumukrainā, kurp šīs pārkārtotās vienības tika pārsviestas, nav uzņēmuši apgriezienus.
Pēc viņa vārdiem, "krieviem vienkārši nav resursu, kurus mest cīņā". "Daudzi par mani lielāki eksperti uzskata, ka šis konflikts varētu iet gadiem. Nevaru teikt, ka esmu par to pārliecināts. No kurienes krievi ņems resursus? Piemēram, spārnotās raķetes izsīkst. Krievi paši tās ražot nespēj, jo nepieciešamas tehnoloģijas, kuras sankcijas neļauj viņiem importēt," sacījis eksperts.
Eksperts uzsvēra, ka Krievija jau tagad ir tik novājināta, ka, piemēram, uzbrukt Baltijas valstīm tuvākajā laikā nopietnā veidā, izņemot ar gaisa uzbrukumiem vai raķetēm, tai būtu sarežģīti.
"Tas nenozīmē, ka mums nav absolūti nepieciešams pierunāt sabiedrotos, lai dod to, kā mums šobrīd nav. Vismaz brigādi katrā valstī," sacījis Kažociņš, "mums vajag gaisa aizsardzību, krasta aizsardzību, HIMARS - augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmu, kas ļauj trāpīt pretiniekam, kamēr tas tikai gatavojas uzbrukumam."
Taujāts, vai jūnijā NATO samitā tiks pieņemti Latvijas gaidītie lēmumi par Baltijas flanga aizsardzības stiprināšanu, Kažociņš bijis visai piesardzīgs, sakot, ka to vēl grūti pateikt. "ASV nevēlas savu spēkus iespundēt Baltijas valstīs, kur manevra iespējas ir diezgan mazas. Tāpēc viņi grib tos turēt drusku nostāk, Polijā. Ja kaut kas notiek, tad Suvalku koridoram nav vairs nekāda liela nozīme. Tas ir kara pieteikums, uzbrukums NATO, nav vairs jārēķinās ar tiem 105 kilometriem. Tad ir jautājums, kas atrodas Kaļiņingradā, bet ar ļoti lielu iespējamību sabiedroto gaisa spēki to varētu diezgan ātri neitralizēt un Krievijas bruņotos spēkus, kas iebrukuši Baltijas valstīs, no flanga pieveikt. Bet varētu paiet laiks, kamēr to visu nokārto, un, ja ir pat daļēja okupācija, mēs tagad no Ukrainas zinām, ko tas nozīmē. Tā būtu vēl viena dekapitācija, kādu piedzīvojām 1940.gadā. Tāpēc ir nepieciešami pietiekami spēki, lai mēs varētu pretoties un noturēt galvaspilsētas. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai Zemessardzē iestājas vairāk cilvēku, un jācenšas panākt, ka mums uz vietas ir NATO brigāde," teicis eksperts, piebilstot, ka "Latvijā pašreiz izskatās tīri labi".
