ASV prezidnts Džo Baidens noraidījis medijos izskanējušo apgalvojumu par “nenovēršamo” grupējuma “Taliban” varas pārņemšanu Afganistānā pēc ASV karaspēka izvešanas, vēsta ASV medijs “The Hill”.
Savā ceturtdien publiskotajā emocionālajā uzrunā ASV prezidents karaspēka izvešanas kritiķiem retoriski vaicāja: “Cik ilgi mums vēl tur jāatrodas? Cik daudzi tūkstoši amerikāņu meitu un dēlu dzīvības ir jāpakļauj šim riskam? Cik ilgi jūs liksiet viņiem tur atrasties?”
Viņš uzsvēra – liela daļa šobrīd dienējošie ASV karavīri nāk no ģimenēm, kur vecāki jau reiz cīnījušies 20 gadus ilgušajā Afganistānas karā. “Vai tādējādi jūs vēlaties sūtīt šajā karā arī šo cilvēku bērnus un mazbērnus? Vai jūs šajā karā sūtītu paši savus dēlus un meitas,” emocionāli vaicāja Dž. Baidens.
Dž. Baidens arī piebilda, ka no Afganistānas tiks evakuēti tie afgāņi, kuri aktīvi palīdzējuši ASV karavīriem.
“Mūsu bruņoto spēku komandieri man ieteica veikt ātru karaspēka izvešanu brīdī, kad lēmums par kara pabeigšanu un spēku izvešanu tiks pieņemts. Šajā kontekstā ātrums ir mūsu spēku drošība. Ja mēs rīkotos citādāk, mēs palielinātu drošības riskus mūsu karavīriem. Man šie riski nav nepieņemami,” sacīja ASV prezidents.
Lēmumu par karavīru izvešanu Dž. Baidens pieņēma šā gada aprīlī, tādējādi pieliekot punktu ASV karavīru iesaistei līdz šim ilgākajā konfliktā. Sākotnēji datums bruņoto spēku izvešanai tika noteikts kā 2021. gada 11. septembris, godinot upuru piemiņu 2001. gada teroristu uzbrukumiem ASV pilsētām, kas bija par iemeslu kara sākumam Afganistānā.
Tiesa, līdz ar ASV spēku izvešanas tuvošanos grupējums “Taliban” savā kontrolē sācis pārņemt arvien jaunas un jaunas teritorijas, radot bažas par iespējamu nemiernieku iebrukumu Kabulā, tiklīdz ASV spēki būs pilnībā izvesti. Kritiķi, kuri apstrīd lēmumu par ASV spēku izvešanu no Afganistānas šo situāciju salīdzina ar pazemojošā Vjetnamas kara noslēgumu 1975. gadā, kad Ziemeļvjetnamas komunistu rokās krita Saigona.
Savā uzrunā Dž. Baidens noraidīja iespējamās līdzības starp ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas un Saigonas krišanu.
Tikmēr izdevums “The Wall Street Journal” aizvadītajā mēnesī ziņoja, ka, saskaņā ar ASV izlūkdienestu aplēsēsēm, pašreizējā Afganistānas valdība varētu krist sešu mēnešu laikā pēc ASV karaspēka izvešanas. Tas aktualizējis nepieciešamību evakuēt afgāņu izcelsmes civilos darbiniekus, kas 20 gadus ilgušajā karā aktīvi palīdzēja ASV spēkiem.
Vienlaikus Dž. Baidens uzsvēra, ka ASV atbalsts Afganistānai beigsies līdz ar karaspēka izvešanu. Nesen, tiekoties ar Afganistānas prezidentu Ašrafu Gani, Dž. Baidena administrācija paziņoja par plāniem turpināt atbalsta sniegšanu Afgāņu drošības spēkiem, kā arī turpināt humanitārās palīdzības nodrošināšanu.
Komentējot pašreizējo Afganistānas drošības spēku attīstību, ASV prezidents norādīja, ka tie ir “labi apbruņoti, gluži kā citu pasaules valstu bruņotie spēki”.
“Iespējamība, ka “Taliban” savā kontrolē pārņems visu valsti ir maz ticama,” viņš piebilda.
ASV prezidents arī piebilda – galvenie ASV militārie mērķi šajā karā tikuši sasniegti – Afganistāna vairs nav terorisma izcelsmes valsts, savukārt bijušais teroristu grupējuma “al Queda” līderis Osama bin Ladens, kura grupējums bija atbildīgs par 11. septembra terora aktiem ASV ir nogalināts.
Savukārt, runājot par Afganistānas nākotni, Dž. Baidens norādīja, ka lēmums, kā tālāk attīstīt savu valsti paliek pašu afgāņu rokās.