“BBC” žurnālistu pētījums atklājis jaunus faktus par tā saucamo “Wagner group” jeb “Vāgnera grupas” algotņiem. Lielbritānijas sabiedriskā medija rīcībā nonācis planšetdators, ko kāds no vāgneriešiem, iespējams, atstājis kaujas laukā Lībijā. Planšetē esošās informācijas analīze sniegusi līdz šim vēl nebijušu ieskatu šīs Krievijas algotņu grupas darbībā.
“Vāgnera grupa” ir privāta militāra kompānija, kas, kā zināms, pieder Krievijas prezidenta Vladimira Putina pietuvinātajam oligarham Jevgēņijam Prigožinam. Algotņu grupas darbība nu jau aptvērusi teju visu pasauli, sākot ar kaujām frontes pirmajās līnijās Sīrijā un beidzot ar dimantu raktuvju apsardzi Centrālāfrikas Republikā. Taču bēdīgi slavenais grupējums līdz šim bijis visai slepens, tāpēc arī grūti pārbaudāms un sasaistāms ar konkrētiem kara noziegumiem.
Kā norāda viens no raksta autoriem – “BBC” žurnālists Naders Ibrahims (Nader Ibrahim), kādā februāra naktī viņš saņēmis zvanu no kontaktpersonām Lībijā ar satraucošā ziņām – kaujas laukā Lībijas rietumos atrasta “Samsung” planšete. Krievijas algotņi šajā apvidū cīnījās, atbalstot Lībijas ģenerāli Khalifu Haftaru, tāpēc ir pamats domāt, ka viedierīce atstāta, kad kaujinieki atkāpās 2020. gada pavasarī. Tam, ka vāgnerieši tur cīnījušies, ir vairāki pierādījumi, tai skaitā arī “BBC” rīcībā esošs video materiāls, ko uzfilmējuši ANO atbalstītās Lībijas Nacionālās saskaņas valdības (GNA) kaujinieki.
“BBC” izdevās planšetdatoru droši nogādāt Londonā un vēlāk arī uzzināt, kāda informācija tajā slēpjas. Tai piekļūt neesot bijis grūti un planšetē bija desmitiem failu, sākot no kājnieku mīnu un improvizētu spridzekļu rokasgrāmatām un beidzot ar izlūkošanas dronu kadriem. Tāpat tajā atrastas vairākas elektroniskās grāmatas, tostarp Ādolfa Hitlera “Mana cīņa”, “Troņu spēles” un ceļvedis vīna pagatavošanai.
Taču īpašu interesi piesaistījusi karšu lietotne ar frontes līniju militārajām kartēm krievu valodā. Lielākā daļa atrašanās vietas punktu bija atzīmēti Ain Zara priekšpilsētā Tripoles dienvidos – vietā kur “Vāgnera grupas” kaujinieki cīnījās ar GNA laikā no 2020. gada februāra līdz maija beigām. Kartes atbilda izlūkošanas dronu attēliem, kas iegūti tajā pašā vietā. Tāpat kādā video bijis redzams, kā iedzīvotāji bēg, pametot piepilsētu.
Pārskatot failus un lietotnes, netika atrasti tieši pierādījumi par planšetes īpašnieku. Taču, pietuvinot kartes, varēja redzēt vārdus, kas rakstīti blakus dažiem sarkanajiem punktiem.
Pētnieks tos salīdzinājis ar informāciju, kas rodama ukraiņu brīvprātīgo izveidotajā “Vāgnera kaujinieku” datubāzē un noplūdušo ANO ziņojumu, kurā uzskaitīti kaujinieki Lībijā. Tā, piemēram, planšetes kartē minētais “Metla”, iespējams, ir 36 gadus vecais krievu tautības iedzīvotājs no Ziemeļkaukāza Fjodors Metelkins. Viņa personīgais “Vāgnera” numurs, kas publicēts Ukrainas datu bāzē, ir zem 3000.
Tas liek domāt, ka viņš pievienojies grupējumam diezgan agri – pirms pieciem vai sešiem gadiem, kad tā kaujinieki karoja Austrumukrainā, atbalstot prokremlisko separātistu režīmus. Līdz šim uzzinātais ļauj secināt – ierasta algotņu prakse ir, ka vieni un tie paši kaujinieki pārvietojas no vienas ārvalstu konflikta zonas uz citu.
Lai arī informācija planšetē nesniedz norādes par citu algotņu identitāti, “BBC” šajā laikā izdevies sazināties ar diviem bijušajiem vāgneriešiem – ar nosacījumu, ka viņi paliks anonīmi.
Bijušie grupas dalībnieki skaidroja, ka vīrieši, protams, netiek pieņemti darbā organizācijā ar nosaukumu “Vāgnera grupa”, bet tā vietā piesakās uz dažādiem īstermiņa līgumiem, piemēram, par naftas platformu strādniekiem vai drošības darbiniekiem daudzos t.s. čaulas uzņēmumos.
Pirms došanās uz neoficiālo poligonu netālu no Krasnodaras Krievijas dienvidos, kas atrodas blakus Krievijas armijas bāzei, viņiem tiek veiktas fiziskās un drošības pārbaudes. Pēcāk viņi tiek nosūtīti uz ārzemēm, apzinoties – gadījumā, ja viņi tiks nogalināti, viņu ķermeņi var arī netikt repatriēti uz dzimteni.
Kāds bijušais kaujinieks uzsvēris, ka galvenais algotņu motīvs pieņemt “darbu” organizācijā ir finansiāls ieguvums. Īpaši svarīgi tas esot iedzīvotājiem, kuri nāk no mazākām Krievijas pilsētām, kur neesot daudz darba iespēju, savukārt kā algotņi grupā viņi varot nopelnīt pat 10 reizes lielāku algu, nekā citviet.
Ne velti viņi esot iesaukti par modernajiem vikingiem. Ikreiz, kad kaut kur pasaulē notiekot bruņots konflikts, vāgnerieši par to runā un ir gatavi turp doties, jo katrs līgums nozīmē iespēju nopelnīt naudu.
Lībijas Espiaa ciematā, kas planšetdatora kartēs atzīmēta kā viena no vāgneriešu pozīcijām, pētījuma autori satikuši vīrieti, kurš apgalvo, ka trīs viņa ģimenes locekļus nogalinājuši krievu valodā runājoši vīrieši. “Slepkavības tiek izmeklētas kā kara noziegums,” norāda Lībijas militārais prokurors Mohammeds Gharouda, kurš strādā valsts Aizsardzības ministrijā.
Tas pats vārdā neminētais vietējais Lībijas iedzīvotājs stāsta, ka apšaudes brīdī viņš nokritis uz sāniem un izlicies miris. Arī viens no viņa brāļiem izdzīvojis, un uz brīdi viņiem izdevies pamanīt savus pāri darītājus.
Kad “BBC” žurnālisti parādīja viņam vairākas “Vāgnera kaujinieku” fotogrāfijas, viņš atpazinis vienu no vīriešiem, kurš, iespējams, sagūstīja viņa ģimeni un daudzus nošāva. Pētnieki viņu identificējuši kā Vladimiru Andanovu, kurš arī tiek turēts aizdomās par līdzdalību iespējamā karagūstekņu slepkavošanā Ukrainas Austrumos.
Ukrainas aktīvisti ziņo, ka V. Andanova pēdējā atrašanās vieta esot kaut kur Ziemeļāfrikā, tikmēr daži it kā viņa draugi sociālajos medijos nolieguši, ka Andanovs “Vāgnera grupā” devies uz Lībiju, bet gan atradies savās mājās Krievijā.
Papildus sarkanajiem atrašanās vietas punktiem planšetdatora kartēs iezīmēti īpaši melnie punkti, kuri norāda uz vēl vienu nāvējošu Krievijas algotņu noziegumu Lībijā – mīnu lauku izvietošanu dzīvojamajos rajonos.
Daudzi apzīmējumi attiecas uz konkrētiem mīnu veidiem, piemēram, MON-50. Ir arī pozīcijas, kas atzīmētas kā “mīnēts apgabals”, “tālvadības mīnas” vai “stieples”, ko pētnieki saprot kā slengu improvizētām spridzināšanas ierīcēm, kad tiek noslēpta rokas granāta, bet pie tās drošības gredzena piesieta drāts, kas kalpo kā spridzināšanas iekārtas iedarbinātājs, ja to aizķer cilvēks vai dzīvnieks.
Turklāt planšetē ir arī mīnu ilustrācijas. Visi šie spridzekļi ir minēti “Human Rights Watch” ziņojumā, kurā norādīts, ka tās aiz sevis atstājuši algotņi-kaujinieki, jo Lībijā, pēdējos desmit gados bijis ieroču embargo. Kā atzīst Lībijas militārais prokurors, īpaši izplatītas ir POM-2, kas radot īpašas briesmas civiliedzīvotājiem, kas atgriežas savās dzīves vietās Tripolē.
Dokumentu analizējis drošības padomnieks Kriss Kobs Smits (Chris Cobb-Smith), kurš norāda – diez vai kādas citas privātas militāras kompānijas rīcībā varētu būt visi šie ieroči un līdzekļi. Sarakstā minēti gan teju 300 “AK-103” automāti, tikpat ķiveru, nakts redzamības ierīču un dažādas radaru sistēmas. Tāpat arī “T-72B” tanks un 120 mm mīnmetēji “2B11”.
“BBC” rīcībā ir dažādi dokumenti, kas pierāda bruņojuma un ekipējuma pieprasījumus.
Tagad tiek uzskatīts, ka viņa pašreizējais segvārds ir “Devītais”, arī dokumentos atrodams skaitlis “9” un vārds “devītais”. “BBC” žurnālisti ar D. Utkinu mēģināja sazināties, taču nav saņēmuši atbildi.
Saskaņā ar vienu no bijušā vāgnerieša teikto grupas dalībnieki neapspriež, kas finansē organizāciju. “Tas ir kā “Harijā Poterā”, kur Voldemorts ir vārds, kas nekad netiek skaļi pateikts. Tā ir tabu tēma. Par to nav vērts runāt, pretējā gadījumā divas nedēļas varat atrasties konteinerā ar salauztu seju,” viņš skaidroja.
Arī savā rakstiskajā atbildē raidorganizācijai “BBC” par “Vāgnera grupas” īpašnieku uzskatītais Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātais oligarhs Jevgeņijs Prigožins stingri noliedza jebkādu viņa saistību ar šo privāto armiju.
Jāpiebilst, ka 2018. gada novembrī Maskavā viesojās Lībijas nemiernieku ģenerālis Halifa Haftars. Vizītes laikā uzņemtajos foto materiālos no H. Haftara tikšanās ar Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu redzams arī D. Prigožins, kurš, spriežot pēc attēliem, bijis viens no tikšanās dalībniekiem.
Savukārt 2020. gada janvārī, kad žurnālisti V. Putinam uzdeva jautājumu, vai Lībijā cīnās krievi, viņš atbildēja: “Ja tur arī atrodas Krievijas pilsoņi, tad viņi nepārstāv Krievijas valsts intereses un nesaņem naudu no Krievijas valsts budžeta.”
Kad “BBC” pētnieki no jauna sazinājās ar Krievijas Ārlietu ministriju, lūdzot komentāru, viņi atkal novirzīti jau uz iepriekšējiem paziņojumiem. Tajos teikts, ka informācija par “Vāgnera darbinieku” klātbūtni Lībijā lielākoties balstās uz viltotiem datiem, un tās mērķis ir diskreditēt Krievijas politiku Lībijā. “Krievija dara visu iespējamo, lai veicinātu pamieru un politisku krīzes atrisinājumu Lībijā,” teikts Krievijas ārlietu ministrijas oficiālajā paziņojumā, kas nosūtīts “BBC”.
Kāds sīriešu ģimenes juridiskais pārstāvis Krievija ierosinājis tiesvedību, lai mēģinātu panākt, ka Krievija izmeklē iespējamu Krievijas iedzīvotāju 2017. gadā Sīrijā pastrādāto kara noziegumu, kurā tika nogalināts kāds sīrietis. Divos internetā augšupielādētos videoklipos bija redzams, kā, domājams “Vāgnera grupas” kaujinieki viņu spīdzina, bet pēcāk nocērt galvu.
Tikmēr “Vāgnera grupas” kaujinieku darbība Centrālāfrikas Republikā aizvien turpinās. Zīmīgi, ka pirms trim gadiem tika nošauti trīs Krievijas žurnālisti, kuri izmeklēja “Vāgnera grupas” kaujinieku saistību ar šo valsti. Tiek ziņots, ka grupas algotņi darbojas arī citās Āfrikas valstīs, tostarp Čadā.
Kas attiecas uz “Vāgnera grupas” klātbūtni Lībijā, kaujas laukā atrastais planšetdators ar saplaisājušo ekrānu ir sniedzis jaunu informāciju par grupas slepenajām operācijām – sākot ar karaspēka pārvietošanas līdz pat mīnu lauku izvietošanai pilsētu dzīvojamajos rajonos. Viedierīces īpašnieks un viņa biedri, visticamāk, jau sen ir pazuduši no tām vietām, kas atzīmētas ekrāna kartēs, taču “BBC” no civiliedzīvotāju sniegtajām liecībām un citiem iegūtajiem pierādījumiem secina, ka neskatoties uz pamieru Lībijā, kaujinieki joprojām tur atrodas, turpinot destabilizēt centienus par patstāvīga miera panākšanu.
*Pētījuma autori ir “BBC” žurnālisti - Nader Ibrahim Londonā un Ilya Barabanov Maskavā
