Pērn Latvijā terorisma draudu līmenis saglabājies zemes, lai gan Eiropā tas ir viens no galvenajiem draudiem. Līdztekus islāma fundamentālistu terorisma draudiem Eiropā pieaug labējo ekstrēmistu terora draudi. Šāda - labējā ekstrēmista terora akta sarīkošanu pērn novērsis Valsts drošības dienests.
Savā aizvadītā gada publiskajā pārskatā dienests raksta, ka vairākās Eiropas valstīs pērn radikālie islāmisti veikuši sešus maza mēroga teroristu uzbrukumus, bet divus terora aktus veikuši galēji labējie ekstrēmisti. Papildus tam Eiropas valstu atbildīgajām institūcijām izdevies novērst vēl vismaz 28 plānotus uzbrukumus.
Aizvien internetam ir pieaugoša loma radikalizācijas veicināšanā. Tāpat internetā iespējams gūt noderīgu informāciju par terora aktu organizēšanu. Tas ļauj terorismam pievērsties jebkuras Eiropas valsts iedzīvotājam, tostarp Latvijas, iedzīvotājiem.
Savukārt Valsts drošības dienesta bažas par Latvijas ekstrēmistu kontaktiem ar ārvalstu organizācijām saistītas ar to, ka pērn Eiropas valstīs galēji labējie ekstrēmisti veica divus terora aktus Vācijā un Norvēģijā. Papildus tam labējie ekstrēmisti veica vēl divus politiski motivētus uzbrukumus, kurus atbildīgās institūcijas nekvalificēja kā terora aktus. Vēl četri labējo ekstrēmistu plānoti teroristu uzbrukumi tika novērsti plānošanas stadijā. Valsts drošības dienests uzsver, ka šie Eiropas valstīs notikušie incidenti apliecina pēdējā gada laikā pieaugošo labējo ekstrēmistu radīto apdraudējumu.
Nozīmīgākos riskus dienesta vērtējumā rada atsevišķu personu radikalizēšanās, kontaktu veidošana ar ekstrēmistisku un teroristisku organizāciju pārstāvjiem ārvalstīs, kā arī tie Latvijas musulmaņu kopienas locekļi, kuri iepriekš aizceļojuši uz Sīriju un Irāku, pievienojoties teroristiskajam grupējumam Daesh.
Valsts drošības dienests vērš uzmanību, ka islāmistu teroristu uzbrukumu mērķis ir civiliedzīvotāji masveida pulcēšanās vietās, piemēram, lielveikalos. Savukārt labējie ekstrēmisti primāri vēršas pret dažādu etnisko minoritāšu pārstāvjiem.
Viena no galvenajām radikalizācijas riska grupām ir saucamie jaunie musulmaņi jeb konvertīti. Valsts drošības dienesta veiktā informācijas analīze liecina, ka Latvijas musulmaņu kopienas lūgšanu namos sludinātā islāma interpretācija neveicina konvertītu radikalizāciju. To vairāk ietekmē personīgie un ārējās vides apstākļi, piemēram, nonākšana etnisko musulmaņu ietekmē, kuri pārstāv radikālo islāma interpretāciju, un uzticēšanās viņu sludinātajai mācībai. Vienlaikus jāatzīmē, ka Valsts drošības dienesta redzeslokā nonākušo musulmaņu, tostarp to, kuri ir pieņēmuši islāma radikālo interpretāciju, iespējamā iesaistīšanās vardarbīgās aktivitātēs Latvijā vai ārvalstīs šobrīd vērtējama kā zema.
Savukārt pēc Valsts drošības dienesta iegūtās informācijas Latvijā pieaudzis radikalizācijas risks personām ar garīgās veselības problēmām. Dienests uzsver - pastāv risks, ka šīs personas var iedvesmoties no dažādām vardarbību attaisnojošām ideoloģijām un iesaistīties uzbrukumu plānošanā. Kā piemērs norādāms iepriekš pieminētā persona, kuru Valsts drošības dienesta aizturēja par gatavošanos terorismam. Tāpat dienesta redzeslokā nonākušas vēl vairākas citas personas ar garīgās veselības problēmām, kuras ir izrādījušas sākotnējās radikalizācijas pazīmes un izteikušas atbalstu atsevišķiem teroristiem vai teroristu grupējumiem.
Atbilstoši spēkā esošajam terorisma draudu līmenim un veiktajai risku analīzei Valsts drošības dienests turpināja veikt virkni preventīvo pasākumu, lai nodrošinātu efektīvu pretterorisma sistēmas darbību. Pirmkārt, tika attīstīti un pilnveidoti Latvijas pretterorisma sistēmā iesaistīto institūciju sadarbības un koordinācijas mehānismi, kā arī pārbaudītas reaģēšanas spējas. Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem pretterorisma jomā bija ikgadējās Valsts drošības dienesta organizētās nacionāla līmeņa pretterorisma mācības “Pūlis 2019” ar pilna spēka izvēršanos, kurās tika izspēlēts terora akts ar transportlīdzekļa iebraukšanu pūlī.
Tāpat Valsts drošības dienests veica terorisma riska objektu apsekošanu, izstrādāja rekomendācijas objektu fiziskās drošības pilnveidošanai, kā arī līdzdarbojās publisku pasākumu fiziskās drošības plānošanā un īstenošanā. Dienests kopumā apsekoja 54 kritiskās infrastruktūras objektus, 27 gadījumos sniedzot rekomendācijas.
Valsts drošības dienests darba grupas “Prevent” ietvaros starpinstitūciju līmenī arī aktīvi koordinēja pasākumus radikalizācijas risku identificēšanai un novēršanai. Savukārt, ņemot vērā Eiropā arvien aktuālo tendenci, ka teroristiski tendētas personas pašrocīgi mēģina izgatavot spridzekļus, Valsts drošības dienests turpināja nodrošināt kontaktpunkta ziņošanai par aizdomīgiem darījumiem ar sprāgstvielu prekursoriem darbu. Kontaktpunkts primāri paredzēts komersantiem, kas izplata noteiktus prekursorus jeb vielas vai tās saturošus maisījumus, kas var tikt izmantoti sprāgstvielu izgatavošanai.