Ķīna

Ķīnai šogad būs par desmit procentiem lielāks militārais budžets, trešdien paziņoja Nacionālā Tautas kongresa priekšsēdētāja preses sekretāre.

Jaunajā ASV militārajā stratēģijā Krievija un Ķīna raksturotas kā agresīvas valstis, kas apdraud Savienoto Valstu drošības intereses, kā arī paustas bažas par globālās stabilitātes mazināšanos un augošajiem tehnoloģiskajiem izaicinājumiem.

Ķīna samazinās bruņoto spēku skaitlisko sastāvu par 300 000 karvīru līdz diviem miljoniem, atklājot parādi par godu Otrā pasaules kara noslēguma 70. gadadienai, ceturtdien sacīja Ķīnas prezidents Sji Dziņpins.

Vašingtona risina sarunas par bumbvedēju izvietošanu Austrālijā, pieaugot bažām par Ķīnas militārās klātbūtnes nostiprināšanos Dienvidķīnas jūrā.

Ķīna lēnām, bet ar vienmērīgiem uzlabojumiem pieteikusi sevi arī Arktikas reģionā. Par saviem militārajiem plāniem šajā reģionā starptautiskajai auditorijai domātajos angliskotjajos ziņojumos tā klusē. Tomēr “Jamestown Foundation” pētniece Anna-Mērija Breidija uzsver – līdztekus tirdzniecības un zinātnes mērķiem, Ķīna šajā reģionā vēlas attīstīt...

Jaunā un nāvējošā koronavīrusa uzliesmojums Ķīnā izraisījis arī milzīgu dezinformācijas un konspirāciju teoriju vilni, vēsta izdevums “Foreign Policy”.

ASV aizsardzības ministrs Marks Espers Minhenes drošības konferencē nosaucis Ķīnu par ASV galveno pretinieku, kā arī brīdinājis sabiedrotos Eiropā atturēties no sadarbības ar kompāniju “Huawei” nākamās paaudzes un 5G tīklu izveides jomā.

ASV pastiprinās noteikumus Ķīnas valsts mediju organizācijām, traktējot tās kā ārvalstu misijas, pēc ASV amatpersonu paustas neapmierinātības ar Pekinas augošu propagandu.

Ķīna, kas pēdējā laikā ir kļuvusi par ekonomisku un militāru konkurentu Amerikas Savienotajām Valstīm, sākusi uzvesties arvien agresīvāk. Lai spētu ar to konkurēt, ASV ir būtiski jāmazina šķēršļi tehnoloģiskajām inovācijām, vēsta portāls “Military.com”.

Ķīnas karakuģis pagājušajā nedēļā ar lāzeru šāvis pa ASV jūras spēku patruļas lidmašīnu “P-8A Poseidon”, kura veikusi lidojumu starptautiskajā gaisa telpā.

Nesen publicētajā Igaunijas Ārējā izlūkošanas dienesta gada pārskata liela daļa ziņojuma fokusējās uz Krievijas Federācijas aktivitātēm, kura, dienesta vērtējumā, joprojām rada vislielākos draudus Igaunijas drošībai. Tomēr kā otrs lielākais drauds tika minēta Ķīna, raksta ASV domnīca “Warsaw Institute”.

Nesen Ķīna paziņojusi, ka izveidojusi speciālu radaru, kurš spēj uztvert ar “Stealth” tehnoloģiju aprīkotas lidmašīnas. Tas darbojas arī kā vadības punkts, kas palīdz trāpīt izšautām raķetēm mērķos, piemēram “F-35” iznīcinātājam. Portāls “Nationalinterest.org” atzīst - kaut Ķīnas apgalvojumi šķiet ticami fizikas līmenī, ir svarīgi atcerēties, ka...

Pērnā gada beigās Ķīnas Jūras spēki pieņēma apbruņojumā pirmo pašas Ķīnas uzbūvēto lidmašīnu bāzes kuģis “Shandong” un otru pasaulē lielāko iznīcinātājkuģi “Nanchang”, kas spēj nest vadāmās raķetes. Tas demonstrē Ķīnas centienus līdz 2049. gadam izveidot spēcīgu okeāna floti, kas spētu kontrolēt lielu daļu Klusā un Indijas okeāna reģiona, raksta...

Ķīnai vajadzētu apsvērt neletālu mazas jaudas lāzerieroču izmantošanu pret ASV karakuģiem, lai atturētu to pārvietošanos Dienvidķīnas jūrā. Šādu viedokli publicējusi Ķīnai piederošā avīze “Global Times”.

Viena no lielākajām politiskajām partijām Itālijā – Pieczvaigžņu kustība, ir kļuvusi par vienu no lielākajiem Ķīnas atbalstītājiem laikā, kad Pekina pasaulē sākusi izplatīt dezinformāciju par koronavīrusa izcelsmes vietu, vienlaikus sūtot medicīnisko palīdzību tām Eiropas Savienības valstīm, kurās vēlas iegūt ietekmi, raksta “Foreign Policy”.

Kamēr Ķīna turpina cīņu pret koronavīrusu, Uhaņā, pilsēta, kurā aizsākās globālā koronavīusa pandēmija atsākusies pastiprināta militāro un civilo kuģu būve, vēsta “Voice of America”, atsaucoties uz vietējiem plašsaziņas līdzekļiem un ekspertiem

Pasaule šobrīd saskaras ar korona vīrusa pandēmiju, kas aizvien pieņemas apmēros. Tomēr Ķīna šonedēļ atkal atvērusi Uhaņas pilsētu, kurā sākotnēji izraisījās Covid-19 pandēmija, tādējādi ļaujot 11 miljoniem iedzīvotāju izbraukt ārpus tās robežām. Šis solis tiek uzskatīts par nopietnu pavērsiena punktu centienos apkarot vīrusa radīto uzliesmojumu...

Maskava pēdējos 20 gadus ir rēķinājusies ar regulāriem ienākumiem no Ķīnas par tās kravu tranzītu pa Krievijas dzelzceļu uz Eiropu, taču Pekinas sadarbība ar Centrālāzijas valstīm un Irānu liecina, ka tas varētu mainīties, līdzi nesot ģeopolitiskas sekas, raksta domnīcas “The Jamestown Foundation” vietnē “Eurasia Daily Monitor” raksta Pols Goubls.

Krievijas valdība ilgi pieņēmusi, ka Rietumu sankcijas pret Irānu ļaus tai pirmajai izvērst savu ietekmi šajā valstī, paplašinot savus dzelzceļa maršrutus uz dienvidiem caur Islāma republiku un saglabājot Dienvidkaukāzu kā Maskavas kontrolētu tranzīta centru gan austrumu-rietumu, gan ziemeļu-dienvidu maršrutiem. Tomēr Ķīna uz to ir reaģējusi...

Ķīna būvē jaunu 003 tipa lidmašīnu bāzes kuģi. Tas būs līdzvērtīgs ASV Jūras kara flotes lidmašīnu bāzes kuģiem un būtiski atšķirsies no bruņojumā esošajiem dieviem Ķīnas aviobāzes kuģiem. Kā vēsta ASV finanšu un ekonomikas žurnāls “Forbes”, atvērtā koda izlūkdatu analītiķi nesen pamanījuši ko pārsteidzošu – nepabeigtais lidmašīnu bāzes kuģis ir...

Ķīna draud reaģēt gadījumā, ja ASV izvietos vidēja rādiusa raķetes Āzijas-Klusā okeāna reģionā un brīdina ASV sabiedrotos reģionā šādu piedāvājumu nepieņemt, vēsta ASV žurnāls "Newsweek".

2020. gada 9. jūnijā ASV Prezidenta Donalda Trampa administrācija prezentēja ASV jauno Nacionālās drošības stratēģiju polārajiem apgabaliem. Viens no iemesliem tam ir aizvien pieaugošā Ķīnas interese Arktisko reģionu apgūšanā, analizē portāls “Military.com”

Ziņojums liecina, ka Krievija, Ķīna un citas valstis ir iztērējušas vairāk nekā 300 miljonus ASV dolāru, lai ietekmētu demokrātiskos procesus desmitiem valstu visā pasaulē, ziņo domnīca “German Marshall Fund”.

Šomēnes gaidāmajās vērienīgajās Krievijas bruņoto spēku militārajās mācībās “Kaukāzs 2020” piedalīsies arī Ķīnas bruņotie spēki, tā paziņojusi Ķīnas Aizsardzības ministrija, vēsta Krievijas ziņu aģentūra “TASS”.

Lai gan Ķīnas bruņotie spēki jau vairāk nekā četrdesmit gadu nav iesaistījusies plašos militārajos konfliktos, tās militārie analītiķi savu darbu nav pārtraukuši. Domnīcas “RAND” eksperti secina – par Ķīnas Bruņoto spēku doktrīnu vislabāk ļauj spriest Ķīnas Komunistiskās partijas stratēģiskās vadlīnijas.

Lielbritānijas izlūkdienesta MI5 direktors Kens Makkalums pirmajā uzrunā medijiem kopš stāšanās amatā skaidro – laikā, kad nepieaug terorisma draudi, aizvien sarežģītāki paliek draudi nacionālajai drošībai, kuru avots ir Krievija, Ķīna un citi aktori.

Ķīna apsolījusi veikt atbildes pasākumus, ja ASV pārdos Taivānai bruņojumu vairāk nekā miljarda dolāru vērtībā.

ASV pirmdien paziņoja, ka ir apstiprinājušas 100 krasta aizsardzības sistēmu "Harpoon" pārdošanu Taivānai 2,4 miljardu ASV dolāru vērtībā, neraugoties uz Pekinas sašutumu par pagājušonedēļ noslēgtu raķešu pārdošanas līgumu.

ASV un Indijai jāsadarbojas, lai stātos pretī draudiem, ko rada Ķīna, otrdien paziņojis ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, gatavojoties sarunām ar Indijas līderiem.

Aizvadītajā nedēļā Krievijas presidents Vladimirs Putins video konferencē norādījis, ka neizslēdz iespēju dibināt militāru aliansi ar Ķīnu, taču pašlaik nesaskata tam nepieciešamību, ziņo aģentūra “Associated Press”.

Halifaksas drošības foruma laikā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sarunā ar foruma viceprezidentu Robinu Šepherdu apsprieda alianses nākotnes perspektīvas, ņemot vērā Ķīnas ietekmes palielināšanos. Lai arī Ķīnas izaugsme ir neizbēgama, NATO vēl joprojām kontrolē 50% pasaules IKP un pusi pasaules militārā potenciāla, uzsvēra NATO...

2010. gada NATO stratēģiskās attīstības konceptā Ķīna bija pieminēta tikai garāmejot. Šogad ārlietu ministru sanāksmē tika publicēts ziņojums par NATO nākotni: “NATO 2030: vienoti jaunā laikmetā” (NATO 2030: United for a new era), kurā Ķīnai ir veltīta atsevišķa nodaļa. Jaunā lielvara solās būt gan iespēja, gan izaicinājums NATO nākotnei.

Lai arī Ķīnas kodolarsenāls tālu atpaliek no Krievijas vai ASV arsenāla, Ķīna iegulda lielus līdzekļus tā modernizēšanā un skaita palielināšanā, ziņo Dienvidāzijas ziņu aģentūra “ANI News”. Pašlaik Ķīnas arsenālā ir vairāk nekā 350 kodolgalviņu – lielākais skaits valsts vēsturē.

Aukstā kara gados, cenšoties panākt ASV un NATO valstis bruņošanās sacensībā, Padomju Savienībai bija vēlme lepoties ar aviācijas bāzes kuģiem. Paradoksālā kārtā, šobrīd lielākā daļa kādreizējās komunistiskās impērijas PSRS aviobāzes kuģu mantojuma atrodas Ķīnā, savukārt pēdējais Krievijas kara flotes kuģis “Admiral Kuzņecov” vairāk laika pavada...

Vladimirs Putins Krievijai ir ne tikai prezidents, bet arī pārvaldes un ekonomiskais modelis – skaidro britu analītiķis un Eiropas politikas analīzes centra (Center for European Policy Analysis - CEPA) pētnieks Edvards Lūkass. Sarunā ar Sargs.lv E. Lūkass skaidro gan Krievijas lomu mūsdienu pasaulē, gan to, kāpēc Krievija ir spiesta soli pa solim...

Japāna nosūtījusi iznīcinātājus pēc Krievijas un Ķīnas bumbvedēju pamanīšanas savas robežu tuvumā, trešdien paziņoja Japānas valdība.

Visdrīzāk Vladimirs Putins vairs nebūs Krievijas līderis, tā runājot ar portālu “Sargs.lv” par to, kāda tuvākajā desmitgadē izskatīsies pasaule atzīst Eiropas politikas analīzes centra (Center for European Policy Analysis - CEPA) pētnieks Edvards Lūkass. “Sargs.lv” turpina publikāciju ciklu “Sarunas par pasauli 2030”, šoreiz uz sarunu aicinot E...

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstījis rīkojumu, ar kuru Savienoto Valstu iestādēm uzdots izvērtēt iespējamos drošības riskus, ko var radīt Ķīnā un citās valstīs ražotie bezpilota lidaparāti, kas tiek izmantoti ASV valdības flotēs.

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis pirmdien attālinātajā Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru apspriedē ar Japānas ārlietu ministru Tošimicu Motegi savas valsts un Latvijas vārdā izteicis bažas par Ķīnas un Krievijas ciešo sadarbību.

Eiropas Savienībai (ES) ir jāturpina uzlabot sava noturība un rīcībspēja krīzes situācijās, kā arī jāturpina attīstīt civilās un militārās spējas, darba vizītē Francijā uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Džordžs Frīdmens tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem mūsdienu ģeopolitikas ekspertiem, kas savā laikā konsultējis gan NATO Sabiedroto spēku augstākajā virspavēlniecībā Eiropā (SHAPE), gan ASV Militāro koledžu, kas sagatavo ASV ausgtākos virsniekus. Šī gada sākumā arī portālam Sargs.lv bija iespēja tikties sarunā ar ASV privātā analītiskā...

Avīze “The New York Times” reiz recenzijā nodēvēja ģeopolitikas ekspertu un “Stratfor” dibinātāju Džordžu Frīdmenu par “maģisko astotnieka bumbu” (Magic 8-Ball), kam uzdot jautājumus par nākotni. Portāls “Sargs.lv” sarunā ekspertam lūdz ieskatīties Ķīnas un ASV nākotnē. Dž. Frīdmens uzsver - Ķīnu un Krieviju vieno t.s. “maskirovkas” spējas, t.i...

Eiropas Savienībai (ES) ir jāpaplašina ierobežojošie pasākumi pret Krieviju, iepazīstinot Saeimas Eiropas lietu komisiju ar Latvijas nostāju Krievijas jautājumā gaidāmajā ES Ārlietu padomē, akcentēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien apsūdzēja Ķīnu un Krieviju, ka tās strādā pret starptautisko kārtību.

ASV prezidents Džo Baidens piektdien virtuālajā Minhenes drošības konferencē paziņoja, ka "Amerika ir atgriezusies" un ka transatlantiskās alianses atkal ir ASV prioritāte.

Propagandas un viltus ziņu izplatīšanā Ķīna seko Krievijas piemēram. Pagaidām gan Ķīna to nedara tik aktīvi un profesionāli kā Kremlis, taču paredzams, ka tuvākajā laikā šīs darbības varētu aktivizēties. Mērķi abām lielvarām ir līdzīgi – vājināt Eiropas atvērto sabiedrību, “iebarojot” tai sev vēlamos vēstījumus, secina Igaunijas Ārējās izlūkošanas...

Ķīnas militārais budžets, kas ir otrais lielākais pasaulē pēc ASV, šogad tiks palielināts par 6,8%, piektdien paziņoja Finanšu ministrija.

NATO amatpersonas sākušas vērtēt, kādu iespaidu uz alianses spēju militāra konflikta gadījumā ātri pārvietot karaspēku, varētu atstāt Ķīnas investīcijas galvenajos transportu mezglos visā Eiropā, ziņo aizsardzības nozares ziņu portāls “DefenseNews.com”

ASV Federālā sakaru komisija (FCC) piektdien klasificēja piecus Ķīnas telekomunikāciju uzņēmumus, tostarp "Huawei", kā tādus, kas rada "draudus nacionālajai drošībai".

Ārvalstu specdienesti tuvākā nākotnē arvien vairāk koncentrēsies uz zinātnisko izlūkošanu ar mērķi iegūt informāciju par NATO valstīs izstrādātām tehnoloģijām, liecina Valsts drošības dienesta (VDD) pārskats par dienesta darbību 2020. gadā. Nozīmīgākos draudus Latvijas valsts drošībai joprojām rada Krievijas izlūkdienesti, kuri arī Covid-19...

Krievija un Ķīna otrdien paziņojušas, ka, pieaugot politiskajai nestabilitātei, vēlas organizēt ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu samitu.

Līdzās Krievijai Latvijas informatīvajā telpā arvien mērķtiecīgāk darbojas arī Ķīna. Kā savā 2020. gada pārskatā secina Valsts Drošības dienests (VDD), pērn darbības vērstas divos virzienos – lai panāktu Latvijas mediju labvēlību ar tai izdevīgiem vēstījumiem, kā arī mērķtiecīgs darbs ar akadēmiskās un kultūras jomas ekspertiem dažādu projektu...

Ķīnas Aizsardzības ministrs ģenerālis Vejs Fenghuē (Wei Fenghue) devies vizītē uz Eiropu, kur plāno tikties ar četru valstu vadību pārstāvjiem, uzlabojot sadarbību militārajā jomā, ziņo Ķīnas valdības ārvalstu auditorijai domātais oficiālais laikraksts “Global Times”.

Covid-19 pandēmijas izraisīto problēmu rezultātā ārvalstu spiegošanas aktivitātes un iejaukšanās Kanādas iekšējās lietās pērn sasniegusi tādu līmeni, kāds nav pieredzēts kopš Aukstā kara laikiem, pirmdien atzinis Kanādas izlūkdienests.

Lielbritānija ievieš jaunu likumu, saskaņā ar kuru personām, kas rīkojas "naidīgu" ārvalstu valdību vārdā, būs jāreģistrē sava klātbūtne Apvienotajā karalistē, ziņo britu laikraksts “The Times”.

Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas Jūras spēki šā mēneša sākumā vienlaicīgi pieņēmuši bruņojumā jaunus karakuģus. Oficiāli visi kuģi ekspluatācijā nodoti Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas Jūras spēku 72.gadadienā. To vidū ir ekspluatācijā jauna ar ballistiskajām raķetēm aprīkota kodolzemūdene, raķešu kreiseri un helikopteru bāzes kuģis.

NATO ir ne tikai militāra, bet arī politiska alianse. Svarīga ir arī mūsu politiskā vienotība, tā savā ievadrunā pirms gaidāmā NATO samita Briselē sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Ģenerālsekretārs runā iezīmēja aktuālos izaicinājumus, kas definēti “NATO 2030” attīstības plānā, tostarp klimata pārmaiņu ietekme uz transatlantisko...

Krievijas aktivitāte Vācijā pašreiz sasniedz līmeni, kāds bija novērojams Aukstā kara laikā, paziņojis Vācijas iekšējās izlūkošanas dienesta priekšnieks Tomass Haldenvangs.

Pieaugošā politiskā un militārā sadarbība starp Krieviju un Ķīnu rada jaunus draudus un apdraud NATO daudzpusību, otrdien intervijā laikrakstam “La Repubblica” sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Krievijā izstrādāto “Mosina” karabīnes variantu komunistiskā Ķīna ar nosaukumu “53. tipa ierocis” sāka ražot ap 1953. gadu. Tā tehnoloģiskās priekšrocības slēpās vienkāršībā un vieglā ražošanā. Šķietami šis Latvijas Kara muzeja krājumā esošais ierocis ne ar ko īpašu neizceļas, tomēr šī ieroča vēsture padara to par vienu no unikālākajiem muzeja...

NATO valstu līderiem ir jāizstrādā stingrāka kopējā politika pret Ķīnu, pirms alianses samita paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

NATO līderi kopīgā paziņojumā, kas parakstīts pirmdien pirms samita sākuma Briselē, norādījuši, ka Ķīnas ambīcijas un uzvedība rada "sistemātiskas problēmas noteikumos balstītajai starptautiskajai kārtībai", vēsta ziņu aģentūra DPA.

NATO valstīm abpus Atlantijas okeāna ir jāsaglabā vienotība, lai stātos pretim izaicinājumiem, ko mūsdienu pasaulē rada tādi autoritārie režīmi kā Krievija un Ķīna, kuri grauj likumos balstīto starptautisko kārtību. Tā pēc NATO galotņu samita Briselē žurnālistiem sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Pekina paziņojusi, ka NATO pārspīlē “Ķīnas draudu teoriju” pēc tam, kad NATO pirmo reizi pasludinājusi Ķīnu par drošības risku aliansei vienlaikus arī uzsverot, ka neuztver Ķīnu kā ienaidnieku. Tāpat alianse kā drošības risku izcēla Krieviju, ņemot vērā tās pēdējā laika agresiju, ziņo aģentūra “Reuters”.

Ķīna otrdien iesūtījusi 28 kara aviācijas lidmašīnas Taivānas pretgaisa aizsardzības identifikācijas zonā, vēsta Taivānas Nacionālās aizsardzības ministrija, norādot, ka tik liela Ķīnas lidmašīnu ielidošana šajā zonā līdz šim nebija pieredzēta.

Viena no izplatītākajām un atpazīstamākajām ieroču sistēmām pasaulē ir leģendārā Mihaila Kalašņikova triecienšautene ar tās modifikācijām. Šoreiz runa gan nav par Padomju “AK-47”, bet gan komunistiskās Ķīnas ražoto “Kalašņikovu” jeb “56. tipa” un tā modernizēto “56/2. tipa” pēcteci. Latvijas Kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītājs...

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins visnotaļ agresīvā runā paziņojis, ka ikviens, kas mēģinās iebiedēt Ķīnu, saskaries ar “lauztām galvām un asinsizliešanu”, izaicinoši slavējot valsts ekonomisko un militāro augšupeju par godu Ķīnas Komunistiskās partijas 100. gadadienai.

Vairāk nekā 70 gadus Ķīna un Taivāna ir izvairījušās no bruņota konflikta. Jūras šaurums, kas atdala Ķīnu un Taivānu, ir kļuvis par ierastu krīžu un spriedzes objektu, bet Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpiņs apņēmies Taivānu atkal apvienot ar kontinentālo Ķīnu – “Sargs.lv” analizē, cik iespējams ir šāds scenārijs?

Japānas militārie plānotāji pievērš īpašu uzmanību Taivānai un gatavojas iespējamai krīzes situācijai, teikts Japānas Aizsardzības ministrijas otrdien publiskotajā ziņojumā, vēsta aizsardzības nozares ziņu portāls “Stars and Stripes”.

Šodien Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komiteja balsos par priekšlikumiem Eiropas Savienības (ES) un Krievijas, kā arī ES un Ķīnas attiecību stratēģijām, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Krievijas un Ķīnas karaspēki rīkos plašas kopīgas mācības laikā, kad Maskava un Pekina padziļināti stiprina sadarbību aizsardzības jomā. Ķīnas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Vu Cjans ceturtdien paziņoja, ka Krievija un Ķīna augusta pirmajā pusē augusta sākumā rīkos kopīgas militārās mācības Ķīnas ziemeļos.

Krievija un Ķīna ir uzsākušas kopīgas militārās mācības, abām valstīm cenšoties uzlabot un padziļināt sadarbību aizsardzības jomā, ņemot vērā reģionālās drošības problēmas un saasinātās attiecības ar ASV, pirmdien paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija. Krievijas armija pirmoreiz vēsturē ne tikai aizvada liela mēroga militārās mācības Ķīnas...

Krievijas un Ķīnas draudi ir atšķirīgi, tomēr tie pārklājas, norāda Eiropas politikas pētniecības centra (CEPA) pētnieks Edvards Lūkass. Ķīnas ir totalitārāka un strauji attīstās – Rietumiem laiks pievērsties šiem draudiem un plānam, kā rīkoties tālāk.

Ķīnas un Krievijas straujā tuvināšanās iezīmē problēmas gan Baltijai, gan visai Eiropas Savienībai kopumā, taču abu valstu ciešās attiecības arī nevajadzētu pārvērtēt. Tā Tallinā notiekošajā Lenarta Meri konferencē sacīja eksperti. Starptautiskās konferences, kura notika jau 14. reizi, šī gada temats bija "Mana kaimiņa šodienas problēma var kļūt...

NATO dalībvalstīm ir aktīvāk jāsadarbojas, lai saglabātu Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, nostiprinātu un modernizētu ieroču kontroli un reaģētu uz pārkāpumiem, tā 6. septembrī Dānijā notiekošajā NATO konferencē par masu iznīcināšanas ieročiem sabiedroto un partnervalstu pārstāvjiem norādīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Krievija un Baltkrievija mācību “Zapad 2021” aizsegā varētu meklēti un izmēģināt jaunus hibrīdās agresijas paveidus, tā savā rakstā analītikas portālā “Reaction” norāda domnīcas Royal United Services Institute (RUSI) asociētā biedre Elizabete Brava (Elizabeth Braw).

Militārā spriedze starp Ķīnu un no tās atšķēlušos Taivānu sasniegusi kritiskāko punktu pēdējo 40 gadu laikā. Tā šonedēļ paziņojis Taivānas aizsardzības ministrs, likumdevējiem piedāvājot ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus un brīdinot, ka Ķīna Taivānas salā var iebrukt jau 2025. gadā, ziņo “Reuters”

Krievijas un Ķīnas jūras spēki Japāņu jūrā uzsākuši kopīgās militārās mācības “Joint Sea 2021”, atsaucoties uz Krievijas Klusā okeāna flotes preses paziņojumu vēsta Krievijas valdības ziņu aģentūra “TASS”.

Pašlaik Rietumu pasaule atrodas faktiskā karastāvoklī ar Krieviju, tā nedēļas nogalē Rīgā notiekošajā “Rīgas konferencē 2021” intervijā “Sargs.lv” saka Eiropas politikas un analīzes centra (CEPA) pētnieks atvaļināts ģenerālleitnants Bens Hodžs (Ben Hodges). Viņš atzīst – Krievija konsekventi turpina ignorēt starptautiskās vienošanās – Krima...

ASV prezidenta Džo Baidena administrācijai, fokusējoties uz Ķīnas radītajiem izaicinājumiem nevajadzētu aizmirst par Krievijas radītajiem draudiem, tā intervijā ASV laikrakstam “Newsweek” pauduši visu trīs Baltijas valstu ārlietu ministri.

ASV varas iestādes trešdien pavēstīja par jauniem noteikumiem, kuru mērķis ir iegrožot hakerisma tehnoloģiju eksportu uz tādām valstīm kā Krievija un Ķīna, ņemot vērā kiberuzbrukumu skaita krasu pieaugumu pasaulē.

ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien paziņoja, ka ASV aizstāvēs Taivānu, ja tai uzbruks Ķīna, kas salu uzskata par savu teritoriju.

Kopīga Krievijas un Ķīnas jūras spēku kuģu grupa kopīgi rīkotu mācību ietvaros pietuvojusies Japānas krastiem, izejot cauri šaurumam starp divām lielākajām Japānas salām, vēsta “Defense News”

ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Milijs trešdien atzinis, ka Ķīna panākusi ievērojamu progresu tādu hiperskaņas ieroču attīstīšanā, pret kuriem ASV būtu grūti aizstāvēties.

Katrai NATO dalībvalstij jādomā par savu aizsardzības spēju stiprināšanu, īpaši Eiropas valstīm, lai tādējādi atslogotu ASV. Tālab arī Vācijai beidzot jāsaprot, ka tā ir Eiropas aizsardzības mugurkauls. Ja Eiropa nespēs palīdzēt ASV saglabāt savu spēku, ASV nevarēs garantēt pastāvīgu klātbūtni Eiropā. Tā intervijā “Sargs.lv” saka drošības politikas...

Ķīna un Krievija cenšas panākt pret Ziemeļkoreju vērsto starptautisko sankciju mīkstināšanu, liecina ANO drošības padomes rezolūcijas projekts, kas nonācis aģentūras DPA rīcībā.

Atbilstoši ASV armijas aplēsēm, Ķīna ir ievērojami paātrinājusi sava kodolieroču arsenāla paplašināšanu.

Lietuvas valdība trešdien apstiprinājusi atjaunoto Nacionālās drošības stratēģiju, kurā norādīts uz Krievijas, Baltkrievijas un Ķīnas radītajiem apdraudējumiem Lietuvas drošībai.

Pasaule ir mainījusies, un NATO uzdevums šajā mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā ir turpināt nodrošināt gan kolektīvo aizsardzību, gan nepieciešamības gadījumā spēt tikt galā ar krīzēm, sadarbojoties ar līdzīgi domājošiem partneriem visā pasaulē. Tā intervijā “Sargs.lv” atzīst NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba...

Lietuvas Aizsardzības ministrija rosina veikt grozījumus likumdošanā, lai liegtu "neuzticamiem" ražotājiem ar saviem piedāvājumiem piedalīties ar valsts drošības jomu saistītos iepirkumos, raksta Lietuvas sabiedriskais medijs “LRT.lt”. Tas attiektos galvenokārt uz tehnoloģiju ražotājiem no tādām valstīm kā Ķīna, Krievija un Baltkrievija.

Lai nodrošinātu drošību, nepietiek tikai ar spēcīgiem NATO dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, ir nepieciešamas arī spēcīgas sabiedrības, tā, atklājot NATO ārlietu ministru sanāksmes pasākumu “NATO skatījums uz 2030. gadu un tālāku nākotni”, sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš ieskicēja, kādiem jābūt galvenajiem elementiem, uz kuriem...

Ķīna, Krievija un Irāna rada vislielākos draudus Lielbritānijai mūsdienu mainīgajā un nestabilajā pasaulē. Tā paziņojis Lielbritānijas Slepenā izlūkošanas dienesta jeb MI6 vadītājs Ričards Mūrs (Richard Moore), uzstājoties Londonas Starptautiskajā stratēģisko studiju institūtā, kas notika pirmo reizi kopš viņa apstiprināšanas amatā.

Ķīna aktīvi gatavojas potenciālam uzbrukumam Taivānai, tikmēr Pentagons cieši sadarbojas ar salas militārpersonām, lai atturētu Ķīnu no tieša uzbrukuma un izstrādātu asimetriskus ieročus cīņai pret Pekinu, šonedēļ sacīja ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas augstākās amatpersonas, vēsta izdevums “The Washingtone Times”.

ASV Valsts departaments ceturtdien aicinājis "visas valstis, kurās demokrātiskām institūcijām" ir vērtība, paplašināt attiecības ar Taivānu.

Eiropas Komisija (EK) vairs nevēlas samierināties ar tādu ekonomisko šantāžu kādu pret Lietuvu šobrīd vērsusi Ķīna, tāpēc Eiropas Savienības līmenī tiekot meklēti arvien jauni instrumenti, lai pret to cīnītos, atsaucoties uz Vācijas izdevumu “Deutsche Welle”, raksta Lietuvas sabiedriskais medijs “LRT.lt”

Eiropas Savienībai (ES) un NATO jāatrod vienota izpratne, kā veidot attiecības ar Ķīnu, šodien Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdē sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), atbildot uz deputāta Sergeja Dolgopolova (S) jautājumu par attiecību ar Ķīnu perspektīvām.

Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis piektdien publicētā intervijā brīdinājis, ka Lietuvas importa blokāde, kuru noteikusi Ķīna, reaģējot uz Viļņas tuvināšanos ar Taivānu, arvien lielākā mērā ietekmē uzņēmumus arī citās ES dalībvalstīs.

Aizvadītajā gadā primārais drauds Latvijas nacionālajai drošībai bija Krievijas specdienesti, bet Ķīnas specdienestu interese par procesiem Latvijā un mūsu tautsaimniecībai nozīmīgām nozarēm pērn bija mazāka nekā iepriekšējos gados, aģentūra LETA noskaidroja Valsts drošības dienestā (VDD).

2021. gadā pieredzējām strauju Ķīnas ietekmes pieaugumu, agresīvas Krievijas militārās darbības NATO robežu tuvumā, Baltkrievijas nelegālās migrācijas izmantošanu pret Eiropu, kā arī Covid pandēmijas turpinājumu, ar ko cīnījās visa pasaule. Līdz ar to mūsdienu drošības vidi veido stratēģiska konkurence, sarežģīti drošības draudi un nemitīga cīņa...

Ķīna turpinās modernizēt savu kodolarsenālu, tajā pašā laikā aicinot ASV un Krieviju samazināt savus kodolieroču krājumus, otrdien paziņojusi Pekina.

ASV Armijas speciālo operāciju vienības arī 2022. gadā turpinās darboties Austrumeiropā un Āzijā. Klusā okeāna raģionā ASV speciālo operāciju vienību darbības galvenais virziens šogad būs saistīts ar ASV partneru valstu bruņoto spēku sagatavošanu potenciālajam konfliktam ar Ķīnu, vēsta ASV izdevums "Defense News"

Ķīna ir palielinājusi militāro klātbūtni Dienvidķīnas jūrā, nozagusi ASV intelektuālo īpašumu miljardiem dolāru vērtībā un turpina daudzveidīgus kiberuzbrukumus, kamēr Krievija savulaik iejaucās ASV vēlēšanās, hibrīdoperācijās Ukrainā izmantoja maskētus "zaļos cilvēciņus" un aktīvi veicina dezinformācijas izplatību. Tas viss liecina, ka Vašingtonai...

Irāna, Krievija un Ķīna piektdien sākušas kopīgas jūras spēku mācības Indijas okeānā, ziņo Irānas mediji.

Kamēr aptuveni 100 000 Krievijas karavīru pulcējas ap Ukrainu, virkne jaunu krīžu Tuvajos Austrumos, Ķīnā un Ziemeļkorejā pieprasa pilnu NATO un ASV uzmanību, ziņo ASV izdevums “DefenseNews”.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un viņa Ķīnas kolēģis Sji Dzjiņpins, tiekoties ziemas olimpisko spēļu laikā Pekinā, gatavojas paust savus kopīgos uzskatus par starptautisko drošību, trešdien paziņojis Kremļa ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs.

Pirms rītdien gaidāmās NATO aizsardzības ministru tikšanās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzinis, ka Kremlis ir devis nelielus signālus, ka centieni risināt Krievijas radīto krīzi diplomātiskā ceļā, nav pilnība izsmelti. “Sargs.lv” jau rakstīja par Krievijas ziņoto, ka tā it kā atvelk daļu karaspēka no Ukrainas pierobežas, taču realitātē...

G20 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju tikšanās Džakartā sākusies ar Indonēzijas brīdinājumu, ka Ukrainas krīze apdraud ekonomiku atlabšanu pēc pandēmijas.

Taivāna nav Ukraina un vienmēr ir bijusi neatņemama Ķīnas sastāvdaļa, trešdien paziņojusi Ķīnas Ārlietu ministrija, reaģējot uz Taivānas prezidentes Cai Inveņas aicinājumu salai pastiprināt modrību.

Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji (Wang Yi) savam Ukrainas kolēģim Dmitro Kulebam apliecinājis Ķīnas gatavību pielikt visas pūles, lai ar diplomātijas palīdzību izbeigt karu Ukrainas teritorijā. To Ķīnas ārlietu ministrs paziņojis telefona sarunā ar D. Kulebu, vēsta “Ukrinform”, atsaucoties uz Ukrainas Ārlietu ministrijas preses dienestu.

Krievija lūgusi militāru un ekonomisku palīdzību Ķīnai saistībā ar karu Ukrainā, vēsta plašsaziņas līdzekļi.

Iespējamais Ķīnas atbalsts Krievijai, neskaitot tuvākās desmit dienas, būs kritisks. Tikmēr karš Ukrainā šobrīd ieiet kritiskā fāzē – sacensībās, lai sasniegtu Krievijas uzbrukuma un Ukrainas aizsardzības spēju kapacitāšu kulminācijas punktu. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Rietumi stiprinātu Ukrainas spējas pretoties, jo Krievija arvien vairāk...

Taivānas valdība šomēnes ieviesusi jaunu, daudz intensīvāku 14 dienu apmācību valsts rezerves karavīriem, aizstājot iepriekšējo septiņu dienu apmācību, lai, stiprinot Taivānas kaujas spējas, sagatavotos iespējamajam Ķīnas armijas uzbrukumam, vēsta ASV raidsabiedrība “CNN”.

Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm Maskavai un "darīs visu krīzes deeskalācijas labā", sacīja Ķīnas vēstnieks ASV Ciņs Gans.

Džo Baidena administrācija ir iepazīstinājusi likumdevējus ar Valsts aizsardzības stratēģijas slepeno versiju, "Foreign Policy" pastāstīja četri ar šo darbu iepazinušies cilvēki, cenšoties sniegt papildu pamatojumu 773 miljardu ASV dolāru lielākam aizsardzības līdzekļu piešķīrumam Baltā nama budžeta pieprasījumā, kas publicēts pirmdien.

Saskaņota reakcija uz Krievijas līdera Vladimira Putina rīcību varētu "nostiprināt globālu aliansi, kas apvieno demokrātijas pret Krieviju un Ķīnu un tādējādi nodrošina brīvo pasauli nākamajai paaudzei". Šādā skatījumā Krievijas karš Ukrainā varētu būt izšķiroša epizode globālajā cīņā starp autokrātiju un demokrātiju, uzskata ārpolitikas...

Krievijas sabiedrotā Serbija šajā nedēļas nogalē slepenā operācijā saņēma sarežģītu Ķīnas pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi. Bruņojuma palielināšanās Balkānos laikā, kad Ukrainā notiek karš, varētu apdraudēt trauslo mieru reģionā, ziņo "AP News".

Pasaules militārie izdevumi 2021. gadā pirmo reizi pārsniegs divu triljonu ASV dolāru (1,8 triljonu eiro) robežu, liecina Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta (SIPRI) pirmdien publicētais jaunais ziņojums.

Valsts drošības dienests (VDD) pērn novērojis Ķīnas specdienestu aktivitāšu līmeņa mazināšanos attiecībā pret Latviju, tomēr paredzamā nākotnē Ķīnas interese par Latviju atkārtoti pieaugs, teikts ceturtdien publicētajā VDD pagājušā gada darbības pārskatā.

Latvijai nedraudzīgo valstu specdienestu pamatmērķis aizvadītajā gadā saglabājās nemainīgs – iegūt ziņas, kas ļautu šo valstu valdībām formulēt informētu politiku pret Latviju. Ņemot vērā, ka, atšķirībā no citām Latvijai nedraudzīgām valstīm, Krievijai reģionā ir arī militāras ambīcijas, pērn pret Latviju sevišķi aktīvi darbojās Krievijas...

ES un Japāna vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret agresorvalsts Krievijas radītajiem draudiem un arvien pieaugošo Ķīnas ietekmi.

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien paziņojis, ka Savienotās Valstis aizstāvēs Taivānu ar militāriem līdzekļiem, ja Ķīna uzbruks salai, un brīdināja Pekinu, ka tā spēlējas ar uguni.

Vēl ir pāragri prognozēt, kā beigsies Krievijas brutālais, nepamatotais karš pret Ukrainu. Taču pagaidām ir skaidrs, ka Krievijas bruņotie spēki kara pirmajā fāzē ir bijuši šokējoši vāji, savukārt Ukrainas bruņotie spēki ir bijuši daudz spēcīgāki nekā gaidīts. Citas revizionistiskās lielvaras, kas apsver agresijas iespējas, uzmanīgi vēros Krievijas...

Lai sekmīgi stātos pretim tādām autokrātijām kā Ķīnai un Krievijai, kas informāciju mēģina izmantot pret citām valstīm, NATO ietvaros ir nopietni jāattīsta kognitīvās karadarbības spējas, kas būs vērstas uz pretinieka apziņas ietekmēšanu, kā arī alianses dalībvalstu sabiedrību psiholoģiskās un mentālās noturības stiprināšanu. Tā, uzrunājot NATO...

Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI) šodien publicēja SIPRI 2022. gada gadagrāmatu, kurā novērtēts pašreizējais stāvoklis bruņojuma, atbruņošanas un starptautiskās drošības jomā. Galvenais secinājums ir tāds, ka, neraugoties uz kodolgalviņu skaita nelielo samazinājumu 2021. gadā, nākamajā desmitgadē gaidāms kodolieroču...

Ķīnā piektdien krāšņā ceremonijā nolaists ūdenī jaunas paaudzes aviācijas bāzes kuģi, kas ir pirmais šāds Ķīnā projektētais uz uzbūvētais kuģis.

Ķīnas jēlnaftas imports no Krievijas maijā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn palielinājies par 55%, liecina Ķīnas Muitas dienesta jaunākie dati.

Bažas par amerikāņu "aklajiem zonām" attiecībā uz Ķīnas militāro spēku ir galvenais faktors, kas nosaka ASV ārvalstu bruņoto spēku novērtējuma kvalitāti. ASV nespēja pareizi paredzēt, kā Krievijas un Ukrainas bruņotie spēki darbosies pašlaik notiekošā kara sākumposmā. Tās Vašingtonā vairo bažas, ka Amerikai var būt plašas aklās zonas, vērtējot...

ASV prezidents Džo Baidens un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sazināsies nākamo pāris nedēļu laikā, pirmdien žurnālistiem atklāja ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.

Šodien apstiprinātā NATO jaunā Stratēģiskā koncepcija Krieviju norāda kā visnozīmīgāko un tiešāko draudu, savukārt Ķīnas piespiedu politika aliansei rada izaicinājumus tās interesēm, drošībai un vērtībām. Līdz ar to sabiedrotie nolēma ne tikai būtiski stiprināt NATO Austrumu flangu, palielinot augstās gatavības spēku skaitu līdz vairāk nekā 300 000...

NATO būtiski stiprinās sadarbību ar Indijas un Klusā okeāna partneriem kiberaizsardzības un jauno tehnoloģiju jomā, kā arī dezinformācijas apkarošanā, reaģējot uz Ķīnas pieaugošajiem draudiem gan aliansei, gan tās partneriem. Lai arī Ķīna nav pretinieks, sabiedrotajiem ir jāvērš uzmanība uz Pekinas pieaugošo piespiedu politiku un tās stratēģiskās...

Pēc visa spriežot, Ķīna ir apņēmības pilna izmantot militāro spēku pret Taivānu, un Krievijas pieredze Ukrainā liek tai pārdomāt, kad un kā, nevis vai sākt šādu iebrukumu, trešdien sacīja ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Viljams Bērnss.

Spriedze saistībā ar Taivānu var izraisīt atklātus konfliktus, ceturtdien brīdināja Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) ārlietu ministri.

Ķīnas armija ceturtdien izšāvusi "vairākas klases "Tongfeng" vadāmās raķetes" ūdeņos uz ziemeļaustrumiem un dienvidrietumiem no Taivānas, pavēstīja Taivānas Aizsardzības ministrija. Raķetes pamanītas plkst.13.56 pēc vietējā laika (plkst.8.56 pēc Latvijas laika), un tad tika iedarbinātas atbilstošās aizsardzības sistēmas, pavēstīja ministrijas...

Laikraksta “The New York Times” autors Toms Frīdmens ASV Pārstāvju palātas spīkeres vizīti Taivānā raksturoja kā “pilnīgi neapdomīgu”, jo, kad ASV ir aizņemtas ar Ukrainu, kāpēc gan bezatbildīgi provocēt kontinentālās Ķīnas valdību? Pekinas niknā reakcija uz spīkeres braucienu, tostarp nesenās provokatīvās militārās mācības, kas varētu paredzēt...

Oficiāli Ķīna militāri neatbalsta Krieviju, jo vēlas saglabāt zināmu distanci šajā jautājumā. Tomēr, kā izrādās, uz dzelzceļa peroniem Rostovā tika novērots Ķīnā ražots militārs aprīkojums. Video redzams daudzfunkcionālais transportlīdzeklis 4×4 NJ2040, kas ir licencēts Iveco VM 90, ko Ķīnā ražo NAVECO konsorcijs [red. piez.: Ķīnas Nanjing Motor...

Ķīnas armija šodien paziņoja par jaunām militārām mācībām jūrās un gaisa telpā ap Taivānu – tikai dienu pēc tās visu laiku lielāko mācību beigām, tādējādi protestējot pret ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi pagājušajā nedēļā notikušo vizīti Taipejā, raksta ziņu aģentūra “REUTERS”.

Ķīna atkāpusies no solījuma nesūtīt karaspēku vai jaunu administrāciju uz Taivānu gadījumā, ja tā pārņems kontroli pār salu, liecina trešdien publiskots oficiāls dokuments. Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā...

Ķīna paziņojusi par sadarbības apturēšanu ar Lietuvas Satiksmes un komunikāciju ministriju un Lietuvas transporta sektoru kopumā, kā arī sankcijām Lietuvas satiksmes viceministrei Agnei Vaicjukevičūtei, kura šonedēļ bija vizītē Taivānā, piektdien ziņo aģentūra "Reuters".

Ķīnas karaspēks dosies uz Krieviju, lai piedalītos kopīgās militārajās mācībās, kuras vadīs Krievija un kurās piedalīsies arī Indija, Baltkrievija, Mongolija, Tadžikistāna un citas valstis, trešdien paziņoja Ķīnas Aizsardzības ministrija.

Krieviju un tās draugus – Turciju, Irānu un Ķīnu vieno lielāka vai mazāka nepatika pret liberālām vērtībām, demokrātisku pārvaldību, kā arī valstu suverenitātes ievērošanu. Līdz ar to šīs valstis smagi strādā, lai atjaunotu un izveidotu impērijas uz kaimiņvalstu rēķina. Tikmēr Rietumiem ir jāatzīst šīs globālās tendences pieaugošos draudus, analizē...

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un Krievijas prezidents Vladimirs Putins nākamnedēļ tiksies reģionālajā samitā Uzbekistānā, trešdien Krievijas ziņu aģentūrām pavēstīja Krievijas vēstnieks Ķīnā Andrejs Denisovs. Šanhajas Sadarbības organizācijā ietilpst astoņas valstis - Ķīna, Krievija, Kazahstāna, Tadžikistāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna, Indija un...

Ķīnas prezidents Sji Dziņpins, tiekoties ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, vērsis līdz šim atklātāko kritiku agresorvalsts Krievijas diktatora Vladimira Putina virzienā par viņa izteiktajiem draudiem par iespējamo kodolieroču lietošanu pašas agresorvalsts pretlikumīgi sāktajā iebrukumā Ukrainā, ziņo izdevums “Politico”. Sji ne tikai brīdinājis...

Austrumāzijas valstu asociācijas samitā Kambodžā Ķīnas premjerministrs Li Kecjans uzsvēris, ka draudi pielietot kodolieročus ir bezatbildīgi, liekot noprast, ka Pekina nav apmierināta ar stratēģiskās partneres Krievijas kodolretoriku, atsaucoties uz augsta ranga ASV amatpersonu, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".

Otrdien, 29. novembrī, Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē norisinājās NATO ārlietu ministru tikšanās. Tajā tika nolemts arī turpmāk militāri atbalstīt Ukrainu, lai tā spētu uzvarēt karā pret agresorvalsti Krieviju. Tika pārrunātas tikko notikušās pretgaisa aizsardzības mācības Rumānijā, sagatavojot NATO spēkus aizsargāt arī dalībvalstu debesis, kā...

Krievijas un Ķīnas stratēģiskie bumbvedēji veikuši kopīgu patrulēšanu virs Klusā okeāna rietumu daļas, demonstrējot arvien ciešākas attiecības aizsardzības jomā starp Maskavu un Pekinu. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojisi, ka Krievijas Gaisa spēku bumbvedējs “Tu-95” un Ķīnas bumbvedēji “H-6K” astoņu stundu misijas laikā pārlidojuši Japānas...

Ķīna iesūtījusi Taivānas pretgaisa aizsardzības zonā rekordlielu kodolbumbvedēju skaitu - 18, otrdien paziņoja Taibei.

Ķīnas hipotētiskais iebrukums Taivānā, visticamāk, cietīs neveiksmi, ja ASV palīdzēs aizstāvēt salu, tomēr arī Savienoto Valstu bruņoto spēku zaudējumu būs smagi, prognozē ASV domnīcas "Stratēģisko un starptautisko studiju centrs" (CSIS) eksperti. Visi iespējamie kara tiešie dalībnieki - ASV, Ķīna, Taivāna un Japāna - cietīs milzīgus zaudējumus...

ASV un Filipīnas noslēgušas vienošanos, kas dos ASV atmijai piekļuvi vēl četrām militārajām bāzēm Filipīnās, ceturtdien paziņojušas abas valstis. Vienošanās par sadarbības paplašināšanu "valsts stratēģiskajās jomās" noslēgta ASV aizsardzības ministra Loida Ostina vizītes laikā.