NATO ģenerālsekretārs nosaka kodolieroču kontroles prioritātes

NATO
Sargs.lv/NATO.int
Image
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs
Foto: NATO.int

NATO dalībvalstīm ir aktīvāk jāsadarbojas, lai saglabātu Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, nostiprinātu un modernizētu ieroču kontroli un reaģētu uz pārkāpumiem, tā 6. septembrī Dānijā notiekošajā NATO konferencē par masu iznīcināšanas ieročiem sabiedroto un partnervalstu pārstāvjiem norādīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Uzrunā NATO ikgadējā ieroču kontroles konferencē J. Stoltenbergs brīdināja, ka “Krievija turpina ignorēt un pārkāpt” starptautiskos ieroču kontroles noteikumus. Viņš uzsvēra, ka Ķīna strauji paplašina savu kodolieroču arsenālu, tostarp “būvē lielu skaitu raķešu šahtu”.

Arī bezpeļņas politikas izpētes organizācija “Amerikas zinātnieku federācija” (The Federation of American Scientists) izpētījusi, ka satelītattēli liecina – Ķīna būvē jau otro kodolraķešu šahtu lauku, kas atrodas aptuveni 380 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Jumenas raķešu šahtu lauka netālu no Hami pilsētas Siņdzjaņas austrumos. Tā būvniecība sākta vien 2021. gada martā, taču notiekot ļoti strauji.

Stoltenbergs norāda – visi šie procesi notiekot bez jebkādiem ierobežojumiem un ar pilnīgu pārredzamības trūkumu. Paralēli arī Irāna un Ziemeļkoreja visu šo laiku strādā pie aizvien bīstamāku raķešu tehnoloģiju izstrādes.

Tādēļ NATO sabiedrotajiem ir aktīvāk jāuztur dialogs par ieroču kontroli, atbruņošanos un kodolieroču neizplatīšanu. Stoltenbergs mudināja sabiedrotos un partnervalstis saglabāt Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, ko viņš raksturoja kā globālā kodolieroču kontroles režīma “stūrakmeni”.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka šī gada sākumā ASV un Krievija vienojās par kodolieroču ierobežošanas līguma “New START” pagarināšanu. Šis ir pēdējais vēl spēkā esošais kodolieroču kontroles līgums starp abām valstīm.

J. Stoltenbergs norādīja, ka arī Ķīnai kā globālai varai ir pienākums iesaistīties ieroču kontroles centienos, turklāt jārisina jauno tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta un autonomo sistēmu ietekme uz ieroču kontroli.

Atsaucoties uz to, ka Krievija vairākkārt ir pārkāpusi līgumu par vidējas darbības rādiusa raķešu izmantošanu, Stoltenbergs skaidri norādīja – NATO arī turpmāk reaģēs uz šādiem pārkāpumiem.

NATO konference par masu iznīcināšanas ieročiem katru gadu notiek citā valstī, šogad tā norisinājās Kopenhāgenā, Dānija. Konferencē pulcējas vairāk nekā 100 amatpersonu no 45 valstīm.

Dalies ar šo ziņu