NATO valstīm abpus Atlantijas okeāna ir jāsaglabā vienotība, lai stātos pretim izaicinājumiem, ko mūsdienu pasaulē rada tādi autoritārie režīmi kā Krievija un Ķīna, kuri grauj likumos balstīto starptautisko kārtību. Tā pēc NATO galotņu samita Briselē žurnālistiem sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Ģenerālsekretārs atzina, ka globālās sāncensības laikmetā Eiropai ir jāturas cieši kopā ar ASV, lai kopīgi aizsargātu tās kopējās vērtības, kuras tika ietvertas NATO dibināšanas dokumentos.
Viņš gan atzina, ka attiecībās ar Krieviju alianse turpinās savu līdzšinējo divvirzienu pieeju – būt atvērta sarunām, taču vienlaikus pastiprinot iespējamās Krievijas agresijas atturēšanas pasākumus.
NATO ģenerālsekretārs augstu novērtēja ASV prezidenta Džo Baidens konsultācijas ar alianses sabiedrotajiem, pirms šonedēļ Ženēvā paredzētās tikšanās ar Krievijas autoritāro prezidentu Vladimiru Putinu.
Stoltenbergs atzina, ka alianse apsveic Krievijas un ASV panākto vienošanos par kodolieroču izplatības ierobežošanas nolīguma “NEW START” pagarināšanu.
Pēc organizācijas ģenerālsekretāra teiktā NATO dalībvalstu vadītāji sanāksmes laikā pārrunājuši arī alianses attiecības ar Ķīnu. Lai gan Ķīna aizvien netiek definēta kā alianses pretinieks, NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka sabiedroto ieskatā Ķīnas augošā starptautiskā ietekme un tās centieni palielināt ietekmi starptautiskajā arēnā, grauj likumos balstīto starptautisko kārtību, radot drošības izaicinājumus visai aliansei.
Tajā pašā laikā alianse aizvien ir ieinteresēta sadarboties ar Ķīnu tādos jautājumos kā ieroču kontrole, situācijas noregulējums Afganistānā un vēršanās pret klimata izmaiņām.
Viņš atzina, ka alianse ir norūpējusies par “Ķīnas graujošo starptautiskās politikas praksi”, kas ir klajā pretrunā ar tām vērtībām, kuras ir aprakstītas NATO Vašingtonas līgumā.
“Ķīna strauji attīsta savu kodolarsenālu, palielinot kodolgalviņu skaitu un masveidā ražojot visai attīstītas ieroču sistēmas. Tā strauji attīsta savas militārās spējas, kā arī aktīvi sadarbojas ar tādām valstīm kā Krievija, tostarp iesaistoties kopīgās militārās mācībās Eiroatlantijas reģionā. [..]Mēs esam norūpējušies arī par Ķīnas centieniem izmantot dezinformāciju,” sacīja J. Stoltenbergs.
Viņš norādīja, ka NATO līderi aicina Ķīnu pieturēties pie tās uzņemtajām saistībām starptautiskajos nolīgumos, kas regulē Ķīnas darbību tādās vidēs kā kosmoss, kibertelpa un jūras ceļi.
J. Stoltenbergs atgādināja, ka pirmo reizi par vienotas pozīcijas nepieciešamību attiecībās pret Ķīnu sabiedrotie runāja jau 2019. gada Londonas samita laikā. Tagad nolemts aktivizēt sadarbību arī ar Klusā okeāna valstīm Dienvidaustrumu Āzijā, Austrālijā un Okeānijā.
Šādas kopējas nostājas nepieciešamība, pēc NATO ģenerālsekretāra teiktā ir saistīta ar drošības garantēšanu pašu mājās, ņemot vērā Ķīnas augošo ietekmi kibertelpā, centienus iegūt Eiropas valstu infrastruktūras uzņēmumus un mērķi ielauzties Eiropas 5G attīstības projektos.
Šo gadu laikā augušas arī Ķīnas starptautiskās ambīcijas, izveidojot savu ietekmi daudzās Āfrikas kontinenta valstīs, kā arī arvien skaļāk piesakot ambīcijas Arktikas reģionā. Īpaši satraucošas ir Ķīnas kara flotes kopīgās mācības ar Krievijas jūras spēkiem Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Šie faktori arvien vairāk liek aliansei domāt, kā stiprināt savu noturību.
NATO ģenerālsekretārs gan uzsvēra – lai tiktu galā ar augošajiem Ķīnas izaicinājumiem, nav vajadzības mainīt Vašingtonas NATO līgumu, jo tas jau paver iespējas aliansei vērsties pret jebkura veida draudiem.
