ASV un Krievija vienojas par kodolieroču ierobežošanas līguma “New START” pagarināšanu

Ārvalstīs
Sargs.lv/ AP/ Stars and Stripes
Krievija
Foto: Krievijas ballistiskās raķetes “Topol-M” palaišana Foto: Russian Defence Ministry/TASS/Scanpix

Krievija un ASV apmainījušās dokumentiem, lai pagarinātu abu valstu starpā noslēgto pēdējo vēl spēkā esošo kodolieroču kontroles līgumu tikai dažas dienas pirms tā termiņa beigām. Tā, atsaucoties uz Kremļa paziņojumu, vēsta aģentūra “Associated Press”

Aģentūra vēsta, ka Kremļa pārstāvji atsaucās uz  ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina telefona sarunu, kur abu valstu līderi pauduši prieku par diplomātisko notu apmaiņu, kas saistītas ar “New START” līguma pagarināšanu.

“Tuvāko dienu laikā abas puses pabeigs darbu pie visām procedūrām, lai nodrošinātu, ka šis nozīmīgais starptautiskais kodolieroču kontroles mehānisms turpina strādāt,” “Associated Press” citē Kremļa paziņojumu.

ASV pusē nolīguma pagarināšanai nav vajadzīgs Kongresa apstiprinājums, tomēr Krievijā šis solis būs jāratificē arī Valsts domē. Kremļa kontrolētā parlamenta pārstāvji solījuši nekavēties ar nolīguma apstiprināšanu. Gaidāms, ka balsojums notiks šonedēļ.

Patlaban spēkā esošā līguma darbības termiņš beidzas šā gada 5.februārī.

ASV jaunais prezidents Džo Baidens pēc stāšanās amatā tūdaļ piedāvāja esošo līgumu pagarināt vēl uz pieciem gadiem. Kremlis šim piedāvājumam piekrita.

2010. gadā ASV prezidenta Baraka Obamas un toreizējā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva parakstītais līgums nosaka, ka katra valsts var izvietot ne vairāk kā 1550 kodolgalviņu, kā arī 700 tā nesēju, proti, nesējraķešu un bumbvedēju. Līgums paredz arī abu pušu pārbaužu mehānismu, lai pārliecinātos par līguma nosacījumu ievērošanu.

Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā Dž. Baidens norādīja, ka vēlētos saglabāt esošo kodolieroču kontroles līgumu, par kura pagarināšanu sarunas tika sāktas, viņam vēl ieņemot ASV viceprezidenta amatu B. Obamas administrācijā.

Arī Krievija piedāvāja pagarināt esošo līgumu, neizvirzot tajā priekšnosacījumus iespējamām izmaiņām. Tomēr bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nesteidzās to pagarināt, sarunu sākšanu atliekot uz pēdējo brīdi, turklāt izvirzot dažādas papildu prasības. Tas noveda pie situācijas, kur pēc mēnešiem ilgām sarunām dažādo prasību dēļ puses nespēja pagarināt līgumu.

Sarunas par “New START” pagarināšanu apgrūtināja arī pieaugošā spriedze ASV un Krievijas attiecībās, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā un tās iejaukšanās 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās.

Ņemot vērā, ka gan Maskava, gan Vašingtona 2019.gadā izstājušās no 1987. gadā parakstītā Tuvā un vidējā rādiusa kodolieroču neizplatīšanas līguma, “New START”  bija vienīgais abu valstu vidū noslēgtais kodolieroču kontroles līgums.

Šī mēneša sākumā Krievija paziņoja, ka tā plāno sekot ASV pēdās, pametot arī “Atvērto debesu” līgumu, kas atļauj saskaņotu izlūklidojumu veikšanu pār militārajiem objektiem, tādējādi veicinot savstarpējo uzticību un caurredzamību.

“Atvērto debesu” līgumu nesenajā telefonsarunā pārrunājuši arī abu valstu līderi.

Lai gan Krievija abu valstu sarunās “New START” līgumu bez jebkādiem nosacījumiem piedāvāja pagarināt uz pieciem gadiem, bijušais ASV prezidents Donalds Tramps uzsvēra, ka šis līgums ASV nostāda krietni neizdevīgākā stāvoklī. D. Tramps sākotnēji uzstāja, lai kodolieroču neizplatīšanas līgumam pievienotos arī Ķīna. Tiesa, Pekina šo piedāvājumu noraidīja. Kad sarunas nonāca strupceļā, D. Trampa administrācija “New START” piedāvāja pagarināt uz gadu, tajā iekļaujot arī ierobežojumus taktiskajiem kodolieročiem.

Dalies ar šo ziņu