NATO valstu pārstāvji šodien Briselē pārrunājuši neseno ASV paziņojumu par gatavību pamest “Atvērto debesu” līgumu, aicinot visas līguma dalībvalstis, īpaši Krieviju stingri ievērot līguma nosacījumus, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, piebilstot, ka alianse ir apņēmības pilna saglabāt efektīvu starptautiskās ieroču kontroles, atbruņošanās un kodolieroču neizplatīšanas instrumentus.
Viņš uzsvēra – visas NATO dalībvalstis stingri ievēro “Atvērto debesu” līguma nosacījumus.
Vienlaikus ģenerālsekretārs atzina – Krievija ilgstoši vairāku gadu garumā noteikusi lidojuma ierobežojumus virs zonām, zem kurām atrodas tās militārā infrastruktūra – Kaļiņingradas apgabala un netālu no robežas ar Gruziju. Šāda rīcība neatbilst “Atvērto debesu” līguma normām. Tas novedis pie tā, ka Krievijas selektīvā līguma saistību izpilde ir mazinājusi tā ieguldījumu drošībā un stabilitātē visā Eiroatlantiskajā reģionā.
Stoltenbergs atgādināja, ka sabiedrotie Krieviju aicinājuši atgriezties pie šī līguma nosacījumu izpildes vairākkārt. Pirmo reizi tas noticis 2014. gada NATO Velsas samitā. Šis pats aicinājums tika atkārtots 2016. gada NATO Varšavas samitā un 2018. gada NATO Briseles samitā.
NATO ģenerālsekretārs piebilda, lai arī ASV ir paziņojušas, ka Krievijas ilgstoši īstenoto pārkāpumu dēļ tuvāko sešu mēnešu laikā plāno izstāties no “Atvērto debesu” līguma, tās savu lēmumu varētu pārskatīt, ja Krievija atgriezīsies pie pilnīgas līguma izpildes.
NATO ģenerālsekretārs apliecināja, ka sabiedrotie, ņemot vērā pašreizējās drošības vides izaicinājumus, turpinās atbalstīt bruņojuma kontroles, atbruņošanās un kodolieroču neizplatīšanas tiesiskos mehānismus kā galveno Eiroatlantiskās drošības elementu.
Viņš arī uzsvēra, ka sabiedrotie joprojām ir atvērti dialogam NATO un Krievijas padomē par risku mazināšanas un atklātības jautājumiem. “Mēs centīsimies turpināt veidot konstruktīvas attiecības ar Krieviju, kad Krievijas rīcība to ļaus,” piebilda NATO ģenerālsekretārs.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņoja, ka ASV izstāsies no “Atvērto debesu” līguma Krievijas īstenoto pārkāpumu dēļ.
ASV Valsts departaments norādīja, ka Krievija “Atvērto debesu” līguma ietvaros patiesībā centusies iegūt virszemes attēlus ASV un Eiropas valstīs savas agresīvās doktrīnas ietvaros, proti, lai identificētu kritisko infrastruktūru un pret to notēmētu augstas precizitātes konvencionālos ieročus.
Gaidāms, ka ASV savu dalību “Atvērto debesu” līgumā pārtrauks tuvāko sešu mēnešu laikā.
Savukārt Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško piektdien paziņoja, ka Krievija turpinās ievērot “Atvērto debesu” līgumu, kamēr vien tas būs spēkā.
“Atvērtu debesu” līgumu ASV un Krievija noslēdza īsi pēc Aukstā kara beigām 1992. gadā, un tas stājās spēkā 2002. gadā. Vēlāk, šim līgumam pievienojoties arī citām valstīm, kopējais līguma slēdzēju skaits sasniedzis 34 valstis - Baltkrievija, Beļģija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Kanāda, Horvātija, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Gruzija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Islande, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Krievija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Turcija, Ukraina, Lielbritānija un ASV. Tāpat līgumu ir parakstījusi, bet nav ratificējusi Kirgistāna.
Ekspertu vidū šis līgums ticis uzskatīts par vienu no bruņojuma kontroles elementiem. Tas ļāva veikt lidojumus ar elektroniskajiem sensoriem aprīkotās lidmašīnās, pārliecinoties, vai valstis negatavojas karadarbībai.