Ķīnas prezidents Sji Dziņpins, tiekoties ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, vērsis līdz šim atklātāko kritiku agresorvalsts Krievijas diktatora Vladimira Putina virzienā par viņa izteiktajiem draudiem par iespējamo kodolieroču lietošanu pašas agresorvalsts pretlikumīgi sāktajā iebrukumā Ukrainā, ziņo izdevums “Politico”. Sji ne tikai brīdinājis Kremļa režīma vadoni neizmantot kodolieročus, bet arī aicinājis Vāciju aktīvi virzīt miera procesu.
Kā uzsver “Politico”, Sji brīdinājums izskan tikai mēnesi pēc tam, kad Putins draudēja pret Ukrainu vērst kodoltriecienu. Šādi draudi “Politico” ieskatā apliecina to, cik lielā mērā Ukrainas bruņoto spēku sekmīgās operācijas, atbrīvojot no krievu okupantiem valsts Austrumus, ir nokaitinājušas oficiālo Kremli.
Ķīnas līderis, kurš tikai pirms dažām nedēļām nodrošināja pretrunīgi vērtētu trešo pilnvaru termiņu Ķīnas prezidenta amatā, tikšanās laikā ar O. Šolcu lūdza Vāciju un Eiropu "spēlēt svarīgu lomu miera aicināšanā un sarunu veicināšanā", kā arī aicināja “uzlabot humanitāro situāciju krīžu rajonā” ziemas periodā.
Tāpat tikšanās laikā viņš nerunāja par Putina demaršu saistībā ar ANO vienošanos par Ukrainas graudu eksportu.
Kā norāda “Politico”, arī Krievijas diktators šā gada septembrī pēc tikšanās ar Ķīnas prezidentu atzinis, ka Sji esot “jautājumi” un “bažas” par Krievijas sākto agresīvo karu. Zīmīgi, ka tieši pēc tikšanās ar Ķīnas līderi Putins paaugstināja likmes konfliktā ar Ukrainu, izvirzot domu, ka Krievija varētu izmantot kodolieročus.
Kā norāda “Politico”, Sji izrādītā pretestība Putina kodolšantāžai tika apsveikta kā galvenais diplomātiskais panākums Šolca vizītes laikā. Zīmīgi, ka vēl pirms došanās uz Ķīnu Šolcs saņēma plašu kritiku par Vācijas piekāpību Pekinas priekšā.
“Mēs esam vienisprātis, ka draudi ar kodoluzbrukumu ir bezatbildīgi un bīstami,” preses konferencē pēc tikšanās ar Ķīnas prezidentu žurnālistiem sacīja O. Šolcs. “Es prezidentam Sji norādīju uz Ķīnas ietekmi pār Krieviju,” piebilda Vācijas kanclers.
Vienlaikus Vācijas kancleru Ķīnas apmeklējuma laikā pavada plaša uzņēmēju delegācija. Nesen Vācija apstiprinājusi darījumu ar lielu Ķīnas valdībai piederošu kompāniju par ostas termināļa iegādi stratēģiski svarīgajā Hamburgas ostā.
Kā noprotams, tikšanās laikā apspriests arī Ķīnai neērtais Taivānas jautājums. “Jebkuras izmaiņas Taivānas status quo jautājumā var tikt izšķirtas tikai uz abpusējas un miermīlīgas piekrišanas pamatiem,” norādīja Vācijas kanclers, piebilstot, ka tikšanās laikā ar Ķīnas prezidentu runāts arī par cilvēktiesību pārkāpumiem musulmaņu apdzīvotajā Sindzjaņas provincē.
Kamēr Šolcs savā vizītē nepievērsa plašu uzmanību tirdzniecībai, viņa ķīniešu namatēvs gan parūpējās par to, lai Vācijas uzņēmumiem nosūtītu skaidru vēstījumu, ko Ķīna uzskata par galveno stabilitātes avotu citādi nestabilajās ES un Ķīnas attiecībās.
“Mēs arī turpmāk būsim gatavi veicināt Vācijas ienākšanu mūsu tirgū,” teica Ķīnas premjers, aicinot Eiropas vadošo ekonomiku “savstarpēji saskanīgai un stabilai” sadarbībai. “Mēs atbalstam multipolāras pasaules pastāvēšanu, brīvu tirdzniecību un vēlamies sadarboties ar saviem partneriem uz vienlīdzīgām tiesībām,” teica Lī.
