M. Riekstiņš: Lai arī Krievija izliekas, ka viss kārtībā, sankciju ietekme kļūst aizvien jūtamāka

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā pret Kremli vērsts daudz un dažādu ekonomisko sankciju, un vēl 27. oktobrī Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola norādīja, ka sankcijas pret Krieviju un arī Baltkrieviju jāpastiprina vēl vairāk.

Turklāt jau kara pirmajos mēnešos, nosodot Kremļa agresiju Ukrainā, no Krievijas tirgus aizgāja daudzi starptautiski uzņēmumi, tostarp ēdināšanas, autobūves un citu nozaru kompānijas, līdz ar to daudzas preces un arī ražošanas komponentes Krievija pašlaik nav pieejamas.

Taču kā norāda Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš, Maskava būs pēdējā vieta Krievijā, kur vizuāli būs redzamas kādas pārmaiņas. Viņš to salīdzina ar PSRS laiku, kad, piemēram, Latvijā veikalos nebija iespējams nopirkt gaļu, jo viss tika sūtīts uz Maskavu.

“Tiks darīts viss, lai Maskavas iedzīvotājiem ledusskapis nebūtu tukšs. Tas ir vecais, zināmais stāsts – cīņa par pilnu ledusskapi un televizoru,” saka Latvijas diplomāts.

Tāpat Maskavā var novērot arī citus taupības pasākumus, piemēram, nesen esot aizvērta Krievijas tūrisma aģentūra. Tas liecina, ka, ņemot vērā Krievijas pilsoņu ieceļošanas liegumus daudzviet Eiropas valstīs, Krievijas  tūrisma industrija šobrīd ir pilnībā iznīkusi. Pirms dažām dienām Krievijā bijusi arī ziņa, ka sankciju dēļ slēgs aptuveni 40% Krievijas kinoteātru. Kino varbūt nav pirmās nepieciešamības pakalpojums, taču daudzu maskaviešu ikdienā šī būs kārtējā neērtība.

Tāpat Maskavā aizvērtas daudzas zināmu veikalu ķēdes, to vietā nākuši nedzirdētu nosaukumu uzņēmumi, kā norāda M. Riekstiņš, iespējams, no Ķīnas vai citas valsts. Pieaugusi arī dzīves dārdzība, piemēram, pārtikas produkti kļuvuši dārgāki pat par aptuveni 30 procentiem.

Turklāt Krievijas iedzīvotāju reālo ienākumu apjoms pamazām sācis samazināties jau kopš Krievijas pirmā iebrukuma Ukrainā 2014. gadā. Katru gadu tā līkne iet uz leju, un kaut kādā brīdī tas neizbēgami nonāks līdz tam, ka ledusskapis cilvēkiem vairs nebūs tik pilns, kā pierasts.

Latvijas vēstnieks Krievijā atzīst – tad cilvēki, iespējams, sāks uzdot jautājumus, kāpēc tā? Līdz šim Vladimira Putina valdīšanas gadi krieviem asociējās ar stabilitāti, ko viņš iepriekš solīja. Tas labi sakrita ar pasaules energoresursu konjunktūru, jo Krievijā ieplūda lieli ieņēmumi, ko varēja ieguldīt tālāk. Īpaši lielajās pilsētās dzīves līmenis cēlās, taču tagad stabilitātes vairs nav, jo mobilizācijas pavēsti saņem daudzas ģimenes, pie tam arī ienākumu līmenis ir samazinājies.

Viņš piebilst – tikmēr Kremļa kontrolētie propagandas kanāli turpina zīmēt ainu, ka Rietumos viss brūk, un televīzijā rāda vienus un tos pašus kadrus, piemēram, no demonstrācijām Parīzē vai Vācijas politiķa izteikumus, ka naudas taupīšanas nolūkos mazgāties vajag tikai reizi nedēļā.

“Šos vēstījumus kladzina visu laiku, un tam pretī tiek liktas ziņas, ka tikmēr Krievijas valdība, piemēram, iedevusi naudu skolu remontam. Ar domu – pie mums viss ir kārtībā, varbūt tikai mazas īstermiņa grūtības. Tā ir īsta kara laika propaganda,” saka Māris Riekstiņš.