Meklēšanas rezultāts

Eiropieši bieži pieļauj kļūdu, sakot, ka nepieciešams dialogs, bet nepadomājot, ko šajā dialogā vēlas pateikt. Tā intervijā portālam “Sargs.lv” saka Eiropas politikas analīzes centra ( Center for European Policy Analysis - CEPA ) pētnieks Edvards Lūkass. Vērtējot pēdējo nedēļu notikumus Ukrainas pierobežā, eksperts ir pārliecināt – Kremlis okupētās Krimas ūdensapgādes ...

Starptautiskā kārtība pēc Otrā pasaules kara bieži tiek raksturota kā Amerikas spēka produkts. Kopā ar saviem sabiedrotajiem uzvarējušās Amerikas Savienotās Valstis uzspieda savu gribu pārējai pasaulei, veidojot institūcijas un normas, kas kalpoja to interesēm un nodrošināja to pārākumu. Taču bieži vien nepietiekami novērtētā mērā šī kārtība ir arī Vācijas un ...

Latvijā jau ir spēcīga bezpilota sistēmu industrija, zinoši speciālisti un kvalitatīva operatoru apmācība, tomēr dronu lielvalsts statusu noteiks nevis saražoto iekārtu skaits, bet valsts spēja tās pastāvīgi pilnveidot, masveidā izmantot un integrēt vienotā aizsardzības sistēmā. Turklāt droni jāuztver nevis kā dārga tehnika, ko noglabāt noliktavā, bet gan kā munīcija, kura ...

Šonedēļ aprit viens gads, kad pēc manas iniciatīvas, kopā ar Lielbritāniju esam izveidojuši starptautisko Dronu koalīciju. Tās mērķis ir kopīgi palīdzēt Ukrainai piegādāt kaujas laukā tik nepieciešamos bezpilota lidaparātus. Trīs gadu laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir skaidri apstiprinājies, ka šis ir arī tehnoloģiju, īpaši, dronu karš. Koalīcijas ...

Pēc daudzu mēnešu ilgām diskusijām pasaules lielās demokrātiskās lielvalstis ir vienojušās nodot Ukrainai vairāk Krievijas aktīvu. Taču ASV ir jāpieprasa vairāk. G7 valstu līderi gatavojas vienoties par 50 miljardiem ASV dolāru Ukrainai, priekšlaikus piešķirot ieņēmumus no 300 miljardiem ASV dolāru iesaldētajiem Krievijas valsts aktīviem, no kuriem lielākā daļa atrodas ...

Kopš Aukstā kara beigām NATO ir piedzīvojusi vērienīgas pārmaiņas. Viens no lielākajiem šī brīža sasniegumiem ir spējais aizsardzības budžeta pieaugums ne tikai alianses lielvalstīs, bet arī tās jaunpienācēju vidū. Tiesa, visi NATO dalībvalstu līdzekļi netiek tērēti šībrīža galvenajam apdraudējumam – iespējama uzbrukuma atvairīšanai no austrumiem.

Aukstā kara beigās pasaules vadošās lielvalstis vienojās, ka kodolieroču skaita samazināšana padarīs pasauli drošāku. Taču šis laikmets ir noslēdzies, vēsta The Wall Street Journal (WSJ). Ieroču kontroles līgumi tiek izbeigti, kodolvalstis turpina palielināt savu arsenālu, un risks, ka šie ieroči varētu izplatīties, ir pieaudzis. Vienlaikus aizvien vairāk tiek apspriesta ...

Stokholmas Starptautiskā miera izpētes institūta (SIPRI) pētījumā iegūtie dati liecina, ka 2019. gadā 25 lielāko bruņojuma ražotāju tirgus rādītāji, salīdzinot ar 2018. gadu, pieauguši par 8.5%, darījumu kopsummai sasniedzot 361 miljardu ASV dolāru. Lielāko daļus ieroču tirgus aizvien kontrolē ASV, tomēr arvien pārliecinošāk sevi piesaka citas lielvalsts – Ķīnas bruņojuma ...

Lielvalstu konkurences ēras atgriešanās uzsver, ka daudzas nesen attīstītās NATO spējas tikušas nostiprinātas mazāk draudīgā starptautiskā vidē, kas vairs neatbilst reālajai situācijai pasaulē, norādīts Lielbritānijas domnīcas “The Royal United Services Institute” (RUSI) publiskotajā pētījumā par NATO pretgaisa un pretraķešu aizsardzības spējām un to nākotni.