E.Lūkass: Eiropas lielvalstis aizvien nespēj ieņemt stingru nostāju pret Kremli

Foto: Foto: 15min/Scanpix

Eiropieši bieži pieļauj kļūdu, sakot, ka nepieciešams dialogs, bet nepadomājot, ko šajā dialogā vēlas pateikt. Tā intervijā portālam “Sargs.lv” saka Eiropas politikas analīzes centra (Center for European Policy Analysis - CEPA) pētnieks Edvards Lūkass. Vērtējot pēdējo nedēļu notikumus Ukrainas pierobežā, eksperts ir pārliecināt – Kremlis okupētās Krimas ūdensapgādes jautājuma risināšanai un savas ietekmes nostiprināšanai ir uzsācis jaunu ģeopolitikas cīņas cēlienu, turklāt tam izvēlējis visai piemērotu brīdi – laiku, kad Eiropa ir novājināta ar cīņu pret koronavīrusa pandēmiju. Kā uzskata eksperts – šajā laikā Eiropu būtu viegli sašķelt. Tikmēr ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir skaidri pierādījusi – tai rūp situācija Ukrainā, tomēr drošības problēmas Eiropā bez pašu eiropiešu aktīvas līdzdalības ASV nevar atrisināt.

Kad ASV prezidents Džo Baidens zvanīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, daudzu ekspertu vidū dalījās domas, vai šis zvans ir stipras nostājas apliecinājums vai drīzāk vājuma pazīme. E. Lūkass uzskata, ka Dž. Baidens ir pašpārliecināts attiecībā uz komunikāciju ar Putinu: “Viņš zina, kādu vēstījumu vēlas nodot.”

Šis solis arī ukraiņiem parāda, ka amerikāņi patiešām ir noraizējušies par situāciju, tomēr amerikāņi nevar visu izdarīt vienatnē.

“ASV nevar vairāk rūpēt Eiropas drošība nekā tā rūp pašai Eiropai,” sacīja E. Lūkass. “Nepieciešama vienota nostāja no NATO sabiedrotajiem Eiropā, kā arī no Eiropas institūciju puses.”

Pastāv iespēja, ka ASV nogurs no Francijas un Vācijas samiernieciskās nostājas. “Es ļoti vēlētos uzzināt, kas notiek aizskatuvē ar Baidenu un zvaniem uz Parīzi un Berlīni, iztēlojos, ka šī situācija raisa spraigas diskusijas.”

Pētnieks uzskata, ka visdrīzāk situācijas ekselēšanās Ukrainas pierobežā novedīs pie kāda veida vienošanās. “Krievi ir savilkuši spēkus, tomēr neizskatās, ka viņi vēlētos karu,” saka E. Lūkass, tomēr neizslēdz iespēju, ka situācija varētu saasināties, novedot pie karadarbības. Putins cer šķelt Rietumus, kā arī likt ASV pakāpties soli atpakaļ, Iespējams, ka viņš panāks savu, tomēr iespējamāks ir scenārijs par kāda veida vienošanos.

Tomēr Putins redz, ka pandēmijas novājinātā Eiropa šobrīd nav noskaņota ģeopolitikas jautājumu risināšanai. Šis ir piemērots laiks, kad šķelt Eiropas jautājumos, kuros nevalda vienprātība. Dž. Baidens rūpējas par Ukrainu, tātad jāatgādina viņam, ka Francija un Vācija to nedara, uzsver E. Lūkass.

Pētnieks pieļauj iespēju, ka vienošanās mērķis varētu būt atjaunot ūdens apgādi Krimai. Krimas ūdens krīze ir sāpīgs jautājums Krievijai – to importēt būtu bezgala dārgi, bet tuvojas brīdis, kad ūdens tiks izsniegts ierobežotos apjomos, jo rezerves strauji izsīkst.

Ukraiņi labprāt atgūtu daļu okupētās teritorijas, it sevišķi, ja Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim būtu iespēja teikt ukraiņiem, ka viņam tas izdevies arī bez militāra spēka pielietošanas, uzskata pētnieks.

“Kremļa lielākais trumpis šobrīd ir tas, ka Eiropai vairāk bail no militāra konflikta nekā tai rūp sava brīvība,” rezumē E. Lūkass.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Krievijas savilkto spēku apjoms un sastāvs arvien vairāk liecina, ka tā varētu gatavoties iespējamam plaša mēroga iebrukumam Ukrainā. Oficiālā Maskava gan šādas aizdomas publiski noraida, situācijas eskalācijā apvainojot Ukrainu. Jau šobrīd pie Ukrainas robežām ir koncentrēti vairāk nekā 80 tūkstoši Krievijas karavīru, kā arī tūkstošiem tanku un citu kaujas tehnikas vienību. Krievijas puse ir brīdinājusi, ka pie Ukrainas robežām koncentrēto karavīru skaits varētu pieaugt līdz 115 tūkstošiem.

E.Lūkass: Eiropas lielvalstis aizvien nespēj ieņemt stingru nostāju pret Kremli

Dalīties ar šīs lapas saturu!