ASV un Eiropas valstīm nepieciešams veidot vienotu līniju pret Krieviju, nevienprātība Ukrainas jautājumā Krievijai ir izdevīga. Gadījumā, ja Krievija izvēlēsies uzsākt agresiju un eskalēt situāciju, tas palielinātu aktivitāti informatīvajā telpā, tā intervijā “Sargs.lv” stāsta Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.
Nesen notikusī telefonsaruna starp ASV prezidentu Džo Baidenu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu raisījusi diskusijas par to, kā šis Dž. Baidena solis mainījis varas dinamiku abu lielvalstu starpā.
“Savā ziņā tas varbūt pat ir spēcīgs signāls no ASV puses, situācijā, kurā Krievija savelk spēkus pie Ukrainas robežas un mēģina iebaidīt Ukrainu, ASV stājas ceļā un skaidri liek saprast, ka arī ASV ir iesaistīta šajā izaicinājumā, un ka konfliktu risināšana notiks arī ar ASV palīdzību, ja ne starpniecību. Ukraina nav atstāta viens pret vienu ar Krieviju.”
Eksperts gan atzīst, ka vērojams kontrasts starp Rietumvalstu atbildēm Krievijai Ukrainas jautājumā. Galvenokārt atšķirības iezīmē tā pozīcija, kādu izvēlējušās ASV Vācija un Francija. Pašreizējais ASV prezidents “labi pārzina” Ukrainas tematiku, jo bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas prezidentūras laikā viņš kā viceprezidents strādājis ar Ukrainas jautājumiem. Kā atzīst M. Balodis, Dž. Baidenam Austrumeiropas reģiona drošības izaicinājumi un Krievijas agresija nav nekas jauns, tāpēc viņa striktā pozīcija pret Putinu ir pat likumsakarīga.
Turpretī Eiropas valstis ietur tradicionāli miermīlīgāku un samiernieciskāku nostāju. “Noteikti vērts atzīmēt, ka Krievija skatās uz to, kā valstis gatavas Ukrainu atbalstīt ne tikai vārdos, bet arī darbos. ASV jau ir spērusi vairākus soļus, gan ar atbalsta kravām, gan ar flotes nosūtīšanu,” stāsta M. Balodis.
Eksperts gan uzsver - šī brīža notikumi var paātrināt procesu, lai Ukraina saņemtu NATO partnervalsts statusu, kas kalpotu kā signāls Krievijai, ka Ukraina ir uzsākusi savu virzību Rietumu virzienā un ka iebiedēšana vai spēka pielietošana nozīmē arī Rietumvalstu, tai skaitā ASV, iesaistīšanos.
Šī pati pieeja tiktu izmantota arī visas Eiropas Savienības ietvaros, jo “viena no Krievijai raksturīgajām iezīmēm ir absolūta nepatika pret Eiropas Savienību kā institūciju, tāpēc ka sarunās ar Eiropas Savienību Krievijai vienai ir jārunā ar visām dalībvalstīm vienlaikus, kas apgrūtina Krievijas mēģinājumus izmantot savu ietekmi, lai piespiestu vai uzpirktu, vai panāktu savu bez jebkādām plašākām diskusijām,” uzsver Balodis.
Papildus, ja situācija Ukrainā eskalējas, varētu parādīties jautājums par Latvijas atbalstu Ukrainai.
“Ne obligāti militārā ziņā, tas varētu būt arī pragmatisks atbalsts kādām atbalsta funkcijām vai pirmās aizsardzības funkcijām, kas palīdzētu Ukrainai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā atkopties no kara, kas ilgst nu ja septiņus gadus. “
Nepieciešama konsekventa atbilde Kremlim, lai nepieļautu iespēju, ka līdzīgas provokācijas iespējamas arī citviet mūsu reģionā, uzsver pētnieks.
