Stoltenbergs izceļ Krievijas un Ķīnas sadarbību kā draudu NATO

NATO
Sargs.lv/Euractiv
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs
Foto: Foto: NATO.int

Pieaugošā politiskā un militārā sadarbība starp Krieviju un Ķīnu rada jaunus draudus un apdraud NATO daudzpusību, otrdien intervijā laikrakstam “La Repubblica” sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

“Krievija un Ķīna pēdējā laikā sadarbojas arvien vairāk gan politiskā, gan militārā līmenī. Tā ir jauna dimensija un nopietns izaicinājums NATO, veidojas jauni draudi,” sacīja Stoltenbergs, norādot, ka Maskava un Pekina arvien vairāk koordinē savas nostājas konkrētos jautājumos, kas pieņemti daudzpusējās sadarbības organizācijās, piemēram, ANO.

“Abas valstis veic kopīgas militārās mācības, Krievijas un Ķīnas gaisa spēki kopā veic tālos lidojumus ar kaujas lidmašīnām un veic kopīgas jūras operācijas, kā arī apmainās ar pieredzēm ieroču sistēmās un interneta kontrolē,” pauda ģenerālsekretārs.

Viņš arī sacīja, ka NATO jāpielāgojas aizvien konkurētspējīgākai pasaules drošības videi.

“Sargs.lv” jau vēstīja, ka savā ievadrunā pirms gaidāmā samita alianses vadītājs sacīja, ka, lai arī NATO valstis neredz Ķīnu kā ienaidnieku un pastāv iespējas sadarboties ar Pekinu tādos jautājumos kā tirdzniecība, klimata pārmaiņas un ieroču kontrole,  Pekinas vērtības nevar salīdzināt ar NATO uzskatiem, piemēram, demokrātijai, vārda vai plašsaziņas līdzekļu brīvībai. Viņš uzsvēra Ķīnas augošo ietekmi un plānus militārajā attīstībā un norādīja, ka NATO jāspēj pielāgoties šim izaicinājumam.

“Ķīna ir ļoti aktīva Āfrikā, Balkānu rietumdaļā un Arktikā. Tā veic lielus ieguldījumus Eiropas infrastruktūrā, kā arī ir viena no lielākajiem spēlētājiem kibertelpā. Tam visam ir milzīga ietekme uz mūsu drošību,” sacīja Stoltenbergs.

Alianses ģenerālsekretārs drošības kontekstā arī norādīja, ka pašlaik sabiedroto karaspēks rotācijas kārtībā atrodas Baltijas valstīs, Polijā un Rumānijā un ka NATO ir jauni rīcības modeļi, lai krīzes gadījumā ātri varētu ierasties papildu NATO kontingenti. Tāpat arī sabiedrotie saglabā modrību attiecībā pret Baltkrieviju, kas ir Krievijas sabiedrotā un robežojas ar Latviju, Lietuvu un Poliju.

“Mēs, protams, esam gatavi ārkārtas gadījumos aizsargāt un aizstāvēt visus sabiedrotos no jebkāda veida draudiem no Minskas un Maskavas,” viņš teica.

“Sargs.lv” jau vēstīja, ka 14.jūnijā Briselē notiks NATO dalībalstu galotņu samits. Tajā pirmo reizi ar Eiropas kolēģiem ieradīsies tikties ASV prezidents Džo Baidens, kurš uzreiz pēc NATO samita ASV prezidents Džo Baidens tiksies divupusējā samitā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

NATO samita gaitā plānots apspriest attīstības plānu “NATO 2030”, aizsardzības izdevumu palielināšanu, klimata izmaiņu uz drošības izaicinājumiem, kā arī tādu valstu kā Krievijas raītos draudus, situāciju Baltkrievijā un tālākās attiecības ar Ķīnu.

 

Dalies ar šo ziņu