Šodien, 22. novembrī, Kambodžā norisinājās Dienvidaustrumāzijas aizsardzības vadītāju sanāksme. Ārpus sapulces ietvariem, atsevišķi tikās Ķīnas aizsardzības ministrs Vejs Fenhe (Wei Fenghe) un ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins (Lloyd Austin), tikšanās laikā cenšoties samazināt saspīlējumu starp abām valstīm. Izaicinājumu miera sarunām rada aizvien pieaugošā Ķīnas vēlme pārņemt kontroli pār Indijas – Klusā okeāna reģiona valstīm ne tikai ar maigās varas palīdzību, bet parādot arī savu militāro varu.
ASV un Ķīnas Aizsardzības ministru pārrunu laikā tika uzsvērtas abu pušu intereses reģionā, ASV uzsverot nepieciešamību uzlabot abu valstu komunikāciju krīzes situācijās, kā arī paužot bažas par Ķīnas militāro lidmašīnu “arvien bīstamāku” uzvedību reģionā. Savukārt Ķīnas aizsardzības ministrs uzstāja, ka Taivāna ir Ķīnas galveno interešu centrā un šo “sarkano līniju” ASV nedrīkst pārkāpt, kā arī Ķīnas militārie spēki vēl joprojām ir aizsardzības pozīcijā.
Vejs Fenhe norādīja, ka Savienotajām Valstīm ir jāievēro Ķīnas pamatintereses un cerēja, ka ASV spēs pieņemt racionālu, praktisku politiku attiecībā uz Ķīnu un tādējādi panāks Ķīnas un ASV attiecību uzlabošanos.
Ķīnas valsts mediji jau kādu laiku citē Aizsardzības ministrijas pārstāvi Tanu Kefei (Tan Kefei), kurš sacījis, ka galvenais iemesls pašreizējām Ķīnas un ASV attiecību stāvoklim ir tas, ka ASV ir pieņēmusi nepareizu stratēģisku lēmumu un akcentēja, ka Ķīna neesot atbildīga par attiecību pasliktināšanos.
Lai gan Ķīna norāda, ka tā ir nevainīga attiecību saspīlējumā, aizvien biežāk ĶTR kļūst agresīvāka ne tikai retoriski, bet arī savā darbībā.
Tiek norādīti vairāki incidenti, kuros Ķīnas armija ir apdraudējusi dzīvības.
Maijā ĶTR kaujas lidmašīna Dienvidķīnas jūras reģionā bīstami pārtvēra Austrālijas militārās novērošanas lidmašīnu, jūnijā ziņoja Austrālijas Aizsardzības departaments.
Austrālija ir informējusi, ka Ķīnas reaktīvā lidmašīna lidoja ļoti tuvu Austrālijas Karalisko gaisa spēku lidmašīnai un izlaida "pelavu saišķi", kurā bija nelieli alumīnija gabali, kas nokļuva Austrālijas lidmašīnas dzinējā.
Viens no bīstamākajiem incidentiem notika februārī. Austrālijas valdība ziņoja, ka Ķīnas karakuģis ir izmantojis lāzeru, lai "apspīdinātu" Austrālijas gaisa spēku reaktīvo lidmašīnu, ko Kanbera sauca par "nopietnu drošības incidentu".
"Šādas darbības var apdraudēt dzīvības," tika teikt Austrālijas Aizsardzības spēku ziņojumā, piebilstot, ka stingri nosoda "neprofesionālu un nedrošu militāro rīcību". Piloti, pret kuriem tika vērsti lāzeri, ziņoja par dezorientējošiem uzplaiksnījumiem, sāpēm, spazmām, plankumiem redzē un pat īslaicīgu aklumu.
ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs (Mark Milley) izteica asu brīdinājumu par Ķīnas militārajiem nodomiem pret ASV un sabiedrotajiem Indijas - Klusā okeāna reģionā.
"Ķīnas agresivitāte pieaug gan savā retorikā, gan arī aktivitātē," jūlijā dodoties uz Āziju sacīja ģenerālis Marks Millijs.
Jau jūnijā ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins brīdināja Pekinu, kritizējot Ķīnas piespiešanas metodes, kā arī agresīvu un bīstamu darbību, kas apdraud stabilitāti visā Āzijā, un solīja, ka ASV atbalstīs partnerus, lai pretotos jebkādam spiedienam.
"Indija - Klusā okeāna valstīm nevajadzētu saskarties ar politisku iebiedēšanu, ekonomisku piespiešanu vai Ķīnas jūras spēku vardarbību," jūnijā Āzijas galvenajā aizsardzības konferencē sacīja L.Ostins
Taču Ķīna ir pārliecināta, ka tās militārie spēki ir aizsardzības pozīcijās.
ASV savukārt, turpina pastiprināt savu darbību Dienvidķīnas jūrā, lai nepieļautu Ķīnas spēku monopolu reģionā.
Attiecības starp Ķīnu un ASV ir bijušas saspringtas jau ilgāku laiku. Starp divām pasaules lielākajām ekonomikām pastāv nesaskaņas vairākos jautājumos, sākot no Taivānas patstāvības un cilvēktiesību ievērošanas līdz Ķīnas militārajām aktivitātēm Dienvidķīnas jūrā.
Īpaši spriedze pieauga starp abām valstīm pēc šī gada ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi (Nancy Pelosi) vizītes Taivānā, kas saniknoja Ķīnu. Tā uzskata, ka Taivāna ir Ķinas teritorija un tādējādi uztvēra šo vizīti kā ASV mēģinājumu iejaukties tās iekšējās lietās. Drīz pēc tam Ķīna netālu no salas uzsāka militārās mācības.
Amerikas Savienotajām Valstīm nav oficiālu diplomātisko attiecību ar Taivānu, taču ASV saskaņā ar ASV Taivānas attiecību likumu ir jānodrošina salai līdzekļi, lai tā sevi aizstāvētu.
