Ķīna ir palielinājusi militāro klātbūtni Dienvidķīnas jūrā, nozagusi ASV intelektuālo īpašumu miljardiem dolāru vērtībā un turpina daudzveidīgus kiberuzbrukumus, kamēr Krievija savulaik iejaucās ASV vēlēšanās, hibrīdoperācijās Ukrainā izmantoja maskētus "zaļos cilvēciņus" un aktīvi veicina dezinformācijas izplatību. Tas viss liecina, ka Vašingtonai ir pienācis laiks nopietni pievērsties t.s. “pelēkajai zonai”, vēsta ASV izdevums “Defense News”.
“Atlantijas padomes” (Atlantic Council) jaunākajā ziņojumā uzsvērts, ka Vašingtonai ir pienācis laiks pievērsties "pelēkajai zonai", jo īpaši attiecībā uz karu informācijas un kibertelpā, kas tiek veikts bez fiziska kontakta. Šie ieteikumi tiek sniegti laikā, kad ASV prezidenta Džo Baidena administrācija pabeidz darbu pie Nacionālās drošības stratēģijas un Nacionālās aizsardzības stratēģijas izstrādes. Abus dokumentus paredzēts publicēt tuvāko nedēļu laikā un tajos īpašs uzsvars tiek likts arī uz hibrīdkara darbībām “pelēkajā zonā”.
Ziņojumā tiek aicināts izveidot jaunus stratēģiskās konkurences koordinatorus Nacionālās drošības padomē ar tiešu piekļuvi prezidentam, kā arī jaunu visas valdības komunikācijas stratēģiju, kuras mērķis būtu vērsties pret antiamerikāniskajiem naratīviem un nostiprināt uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību.
Pentagonam būtu atbalstoša loma, "īstenojot uzbrukuma un aizsardzības hibrīdkara darbības, kas atbilst ASV vērtībām", skaidro “Defense News”.
Pastiprināti ir jāpievēršas cīņai ar Krieviju hibrīdkara apstākļos. Visticamāk, konflikts ar Krievija Eiropā varētu būt “gaiss-zeme” kaujas vidē. Tāpēc svarīgi, lai NATO vēl vairāk attīsta savas sauszemes spējas un nostiprina NATO paplašinātās klātbūtnes (eFP) kaujas grupas nozīmīgumu Baltijas valstīs un Polijā, kā arī palielina jūras spēku klātbūtni Melnajā jūrā, vēstīts ziņojumā.
ASV aizsardzības ministra vietnieks aizsardzības politikas jautājumos Kolins Kals (Colin Kahl) pagājušajā mēnesī jau paziņoja, ka ASV visaptverošā "integrētās atturēšanas" koncepcija, kas ir gaidāmās Nacionālās aizsardzības stratēģijas galvenā daļa, aptver "visu konfliktu spektru no augstas intensitātes kara līdz “pelēkajai zonai” jeb hibrīdkaram". Tas ietver arī citus valsts varas instrumentus – izlūkošanu, ekonomiku, finanses un tehnoloģijas.
Šī misija kļūs aizvien svarīgāka, jo ASV interesēm naidīgās valstis arvien vairāk darbojas netradicionālo konfliktu līmenī, lai apstrīdētu starptautiskos noteikumus un normas, jo īpaši karadarbības punktos Taivānas šaurumā un Ukrainā. ASV Aizsardzības ministrija jau veikusi vairākus nozīmīgus pasākumus, lai konkurētu “pelēkajā zonā”, taču ziņojuma autori aicina "mainīt departamenta paradigmu" un militārajiem spēkiem pāriet uzbrukumā.
“Es nezinu, kādas spējas viņiem būtu nepieciešamas, bet mēs domājam, ka ir nepieciešams fokuss un vienībām, kas patiešām koncentrējas uz šo jomu,” apgalvo K. Trotti. “Tās sāktu izstrādāt taktiku, tehniku un procedūras, kas tiks izmantotas “pelēkās zonas” jeb hibrīdkara operācijās.”
Pēdējos gados amatpersonas un eksperti ir apgalvojuši – gaidīt, lai reaģētu uz notikumu pēc tam, kad tas ir noticis, ir par vēlu. Bruņotajiem spēkiem ir pastāvīgi jāiesaistās cīņā pret pretinieku, lai apstrīdētu tā darbību un apkopotu atbilstošu izlūkinformāciju un piekļuvi, kas nepieciešama gadījumā, ja situācija saasinātos. ASV Aizsardzības departaments un bruņotie dienesti ir reorganizējušies, lai labāk saskaņotu un integrētu šīs dažādās disciplīnas; pašlaik tie izstrādā jaunu doktrīnu šajā virzienā.
Jaunākajā aizsardzības politikas likumprojektā, kas tika parakstīts 2021. gada 27. decembrī, Kongress lūdza ASV Aizsardzības departamentam sniegt ziņojumu par neregulārās kara stratēģijas īstenošanu. Daži Kongresa locekļi arī pauduši skepsi par līdzšinējo progresu informācijas kara jomā, apšaubot, kas ir atbildīgs par noteiktām jomām un kā departaments pārraudzīs pasākumus, lai nodrošinātu panākumus.
P. Stoktons, kurš ir arī autors dokumentam "Piespiedu informācijas operāciju novēršana nākotnes krīžu laikā", atzīmēja – šo gadu laikā ASV Aizsardzības departaments ir panācis progresu sadarbībā ar NATO sabiedrotajiem un partneriem Āzijā, lai būtu gatavs pretdarboties “pelēkās zonas” draudiem.
