ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins pagājušās nedēļas sākumā uzsāka vizīšu ciklu uz Melnās jūras reģiona valstīm. Tādējādi ASV reaģēja uz Krievijas vienas dienas ilgajiem militārajiem vingrinājumiem Ukrainā, kuros 40 karakuģi imitēja Krimas piekrastes ieņemšanu un vairāk nekā 20 iznicinātāji un bumbvedēji veica nosacītu ienaidnieku atvairīšanu no piekrastes, ziņo “Defense News”.
Aizsardzības ministrs vizītē Gruzijā, Ukrainā un Rumānijā norādīja, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācija uzskata Melno jūru kā frontes pirmo līniju, lai stātos pretī Krievijā, vienlaikus gan nenorādot konkrētu plānu, kā to darīt. L. Ostins vizītēs pauda ASV atbalstu, kā arī privātās sanāksmēs uzsvēra sadarbības nozīmīgumu drošības jomā starp NATO dalībvalstīm Rumāniju, Turciju un Bulgāriju, kā arī kandidātvalstīm Gruziju un Ukrainu.
To pierāda joprojām notiekošās nelikumīgās Krievijas militārās darbības okupētajās Austrumukrainas teritorijās, atsevišķu Gruzijas teritoriju okupācija, kā arī Melnās jūras militarizācija un Krievijas provokatīvās darbības gan gaisā, gan jūrā.
Eiropas politikas centra pētniece Ionela Čiolana norāda – Krievijas darbības, kas savstarpēji pārklājas, Melno jūru izceļ kā uzliesmojošu punktu jau tā esošajai spriedzei starp Krieviju un Rietumiem. Tagad tā ir jūras frontes līnija, kas tiek uzskatīta par stratēģisku Eiropas un Āzijas krustpunktu, saikni starp enerģijas eksporta ceļiem, kā arī tramplīnu Krievijai, lai demonstrētu spēku Vidusjūras austrumu daļā, Tuvajos Austrumos un Atlantijas okeānā.
ASV aizsardzības ministra vizītes dienā Rumānijā virs Melnās jūras ūdeņiem divi Krievijas iznīcinātāji Su-30 pārtvēra divus ASV bumbvedējus B-1B un divas degvielas gaisa uzpildes lidmašīnas KC-135, “lai identificētu gaisa mērķus un novērstu Krievijas robežu šķērsošanu,” vēsta Krievijas ziņu aģentūra TASS.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško televīzijas kanālā “Rossiya-24” sacīja, ka NATO cenšas Melno jūru pārvērst par konfrontācijas arēnu. “Tas ir ārkārtīgi bīstams ceļš, kas saistīts ar militāru incidentu un eskalācijas risku,” viņš norādīja.
ASV Senāta Eiropas un reģionālās drošības apakškomiteja šonedēļ arī rīkoja uzklausīšanu, kas vērsta uz Melnās jūras reģionu ar mērķi “atdzīvināt ASV politiku attiecība uz reģionu.” Uzklausīšanas dalībnieki visticamāk saskarsies ar jautājumiem par to, vai atklāta klātbūtne Melnās jūras reģionā ir pamatota. Tāpat ASV spēku izvešana no Afganistānas ASV Kongresā izraisījusi sarunas par to, kur militāros resursus varētu izmantot turpmāk.
Krievijas karaspēks šobrīd okupējis divus Gruzijas separātiskos reģionus, savukārt Krievijas un Ukrainas konflikts norisinās jau kopš Krimas pussalas aneksijas 2014. gadā. Gruzija un Ukraina vēlas pievienoties NATO, taču šim solim šķērslis ir neatrisinātie teritoriālie konflikti ar Krieviju.
Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) pētnieks un bijušais ASV Armijas komandieris Eiropā atvaļināts ģenerālleitnants Frederiks Bens Hodžess norādīja – Krievija pagājušajā pavasarī pie Ukrainas austrumu robežas sapulcēja 100 000 karavīru, Melnās jūras flotei uzsākot mācības, kurās tika praktizēta arī kaujas šaušana, tādējādi konflikts ar Ukrainu turpinās joprojām. Tikmēr Rietumiem trūkst stratēģijas, kā to visu apturēt.
Viņš iesaka ar Rietumiem sabiedrotajām Melnās jūras valstīm apvienoties un iestāties par sevi NATO apspriedēs, kā to darīja Baltijas jūras sabiedrotās valstis, pirms ieguva spēcīgāku NATO klātbūtni. Viņš piebilda, ka Džo Baidena administrācija rīkojas pareizi, cenšoties veicināt šo valstu sadarbību.
Savukārt ASV aizsardzības ministrs norāda – sadarbība šajā reģionā ir sarežģīta. Starptautiskie līgumi ļauj Melnajā jūrā bāzēt karakuģus tikai tās piekrastes valstīm, kas neietver ASV un NATO dalībvalstis, izņemot Rumāniju, Turciju un Bulgāriju. Un šīs valsti ne vienmēr sarunājas “aci pret aci”.
NATO sabiedrotās valstis Rumānija un Bulgārija noslēgušas gaisa telpas dalīšanas līgumu, un Rumānija koncentrējas uz izlūkdatu apvienošanu un mācību organizēšanu. Tomēr Melnajā jūrā dominējošā Turcija jau vēsturiski negatīvi raudzījusies uz Rietumu militāro klātbūtni reģionā, turklāt tai ir draudzīgākas attiecības ar Krieviju nekā ar lielāko daļu tās NATO sabiedrotajiem.
“Zināmas bažas par Turcijas un Bulgārijas vēsturiskajām attiecībām bijušas vienmēr, tāpēc tās cenšas saprast, kā strādāt, sadarbojoties komandvadībā un kontrolē, koordinācijā un izlūk datu apmaiņā. Viņi strādā pie šāda veida problēmām,” sacīja Pentagona vadītājs L. Ostins.
Pagaidām ASV un citu NATO dalībvalstu flotes regulāri darbojas Melnajā jūrā, kā arī sabiedroto spēki šajā rajonā veic gaisa patrulēšanas operācijas.
ASV aizsardzības ministra vizīte raisīja jautājumus gan viņam pašam, gan NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam par to, vai kāds no viņiem grasās pastiprināt Rietumu spēku klātbūtni Melnajā jūrā, taču skaļie paziņojumi izpalika.
“Esam palielinājuši savu klātbūtni Melnās jūras reģionā – gan gaisā, gan uz zemes, gan jūrā, un pastāvīgi izvērtējam, ko vēl varam darīt, daļēji palielinot klātbūtni, daļēji arī palielinot spēju ātri izvietot spēkus, ja nepieciešams,” sacīja Stoltenbergs.
