Ķīna apsūdz NATO Aukstā kara mentalitātes uzturēšanā

NATO
Sargs.lv/Deutsche Welle/Reuters/AP
Foto: Reuters/Scanpix
Foto: Foto: Reuters/Scanpix

Pekina paziņojusi, ka NATO pārspīlē “Ķīnas draudu teoriju” pēc tam, kad NATO pirmo reizi pasludinājusi Ķīnu par drošības risku aliansei vienlaikus arī uzsverot, ka neuztver Ķīnu kā ienaidnieku. Tāpat alianse kā drošības risku izcēla Krieviju, ņemot vērā tās pēdējā laika agresiju, ziņo aģentūra “Reuters”.

Vakar notikušajā NATO samitā Briselē alianses līderi pirmoreiz iezīmēja Ķīnu kā drošības risku aliansei, kā arī kritizēja tās “necaurspīdīgās” ieroču attīstības programmas. “Globālās konkurences laikmetā Eiropai un Ziemeļamerikai ir jāstājas pretī tādiem autoritāriem režīmiem kā Krievija un Ķīna,” uzrunā teica alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

“Ķīnas izteiktās ambīcijas un uzstājīgā uzvedība rada sistemātiskas problēmas attiecībā uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību un jomām, kas saistītas ar alianses drošību,” paziņojumā pauda NATO līderi, pirmo reizi mainot alianses fokusu kopš Aukstā kara, kad galvenā uzmanība tika pievērsta Padomju Savienībai.

Ķīnas pārstāvniecība Eiropas Savienībā paziņojumā aicinājusi NATO “racionāli skatīties uz Ķīnas attīstību, pārtraukt pārspīlēt dažādas Ķīnas draudu teorijas un neizmantot Ķīnas likumīgās intereses un tiesības kā attaisnojumu manipulēšanai ar grupas politiku, mākslīgi radot konfrontācijas.”

Paziņojumā arī minēts, ka NATO apsūdzības ir “Ķīnas miermīlīgas attīstības nomelnošana, nepareizs starptautiskās situācijas un pašu lomas novērtējums, kas ir Aukstā kara mentalitātes un grupas politiskās psiholoģijas turpinājums,” uzsverot, ka Ķīna negrasās nevienam radīt jaunus izaicinājumus, tomēr nepaliks vienaldzīga, ja kāds izvēlēsies tai mest izaicinājumu.

Ķīna apsūdz NATO “konfrontāciju radīšanā”, alianses valstīm apņemoties sadarboties, lai cīnītos ar sistemātiskām problēmām, ko rada Pekinas politika.

Tai pat laikā NATO uzsver, ka Ķīna nav tās ienaidnieks. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs apsprieda Ķīnas investīcijas Rietumu infrastruktūrā, atsaucoties uz Ķīnas projektiem Āfrikā un telekomunikāciju milža “Huawei” uzstādītajiem 5G tīkliem. “Ķīna tuvojas mums. Mēs viņus redzam kibertelpā, mēs redzam Ķīnu Āfrikā, bet redzam arī to, ka Ķīna iegulda lielus līdzekļus mūsu pašu kritiskajā infrastruktūrā,” sacīja Stoltenbergs, uzsverot, ka šis nav jauna Aukstā kara sākums un Ķīna nav alianses ienaidnieks.

Tāpat nedēļas nogalē ASV prezidents Džo Baidens un citi G7 līderi asi kritizēja Ķīnu par tās cilvēktiesību pārkāpumiem, aicināja nodrošināt Honkongas autonomiju un pieprasīja pārbaudīt koronavīrusa izcelsmi Ķīnā.

Atbildot uz to, Ķīnas vēstniecība Londonā paziņoja, ka nosoda šādas G7 politiskās manipulācijas un pauda, ka G7 kopējais paziņojums atklāj “dažu valstu, piemēram, ASV, ļaunprātīgus nodomus”, kā arī uzstāja, lai netiktu nomelnota Ķīnas reputācija.

Dalies ar šo ziņu