Rietumvalstu samiti ievada gaidāmo Putina un Baidena tikšanos

ASV prezidents Džo Baidens un citi Rietumvalstu līderi svētdien nāca klajā ar deklarāciju par Krievijas un Ķīnas rīcību, vainojot Pekinu iekšējās represijās, solot izmeklēt pandēmijas izcelsmi, kā arī pārmetot Maskavai ķīmisko un kiberieroču izmantošanu pret saviem oponentiem. Tāpat līderi vienojās par vismaz miljardu vakcīnu devu ziedošanu pasaulei un siltumnīcas efektu radošo gāzu emisiju samazināšanu.

Tomēr demokrātisko lielvalstu vadītāji tā arī nespēja rast kopsaucēju dažādos jautājumos, tostarp, cik ilgā laikā pārtraukt ogļu kā fosilā kurināmā izmantošanu, vai finansējuma piešķiršanu, lai konkurētu ar Pekinas iniciatīvu “Viena josla – viens ceļš”, kuras mērķis ir palielināt Ķīnas ārvalstu investīcijas un aizdevumus. Tāpat G7 līderiem bija atšķirīgi viedokļi par Ķīnas mesto izaicinājumu un to, kā tālāk komunicēt ar Pekinu.

Gatavojoties samitam ar V. Putinu Ženēvā, Vašingtona Maskavai ir devusi mājienus par iespējamu sadarbību, piemēram, pārtraucot mēģinājumus novērst gāzes cauruļvada “Nord Stream 2” būvniecību ar papildu sankcijām vai arī publiski labojot Ukrainas varasiestāžu paziņojumu par Dž. Baidena zvanu ar Volodimiru Zelenski 7. jūnijā. Zelenska birojs sākotnēji paziņoja, ka Baidens “atbalsta Ukrainas eiroatlantisko integrāciju un Ukrainas nodrošināšanu ar rīcības plānu dalībai aliansē”. Saskaņā ar Baltā nama paziņojumu, Baidens rīcības plānu nepieminēja, tomēr “pilnībā atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāte pastāvīgas Krievijas agresijas apstākļos”, kā arī tās eiroatlantiskos centienus. Šāds Zelenska atbruņošanas solis Maskavā tika sagaidīts ar sajūsmu, lai arī Baidens Zelenski uzaicināja vizītē apmeklēt Vašingtonu.

Tikmēr Maskava ir rīkojusies pretēji. Vēl pirms gaidāmā samita Krievija paziņojusi, ka grasās Vašingtonai sūtīt “neērtus” signālus. Viens no šādiem signāliem bija Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu paziņojums par 20 jaunu militāro formējumu izveidi Krievijas rietumu daļā, kas ir tiešā tuvumā NATO Austrumu flanga dalībvalstīm.

Tāpat aizvien turpinās Krievijas kiberuzbrukumi. Maija beigās tika konstatēts ar Krievijas izlūkdienestiem saistīto hakeru uzbrukums sistēmai, ko tālāk izmanto ASV valdības aģentiūras. Saskaņā ar informāciju tehnoloģiju kompānijas “Microsoft” aplēsēm tika, uzlauzts e-pastu mārketinga pakalpojums, ko izmanto ASV Starptautiskās attīstības aģentūra, lai tālāk uzlauztu aptuveni 3000 e-pasta kontus vairāk nekā 150 organizācijās 24 valstīs. Lielākā daļa uzbrukumu tika vērsta pret ASV.

Sagaidāms, ka samitā nozīmīgu lomu dienaskārtībā ieņems Krievijas kiberuzbrukumi pret ASV, Ukrainas suverenitāte un situācija Baltkrievijā, cilvēktiesību jautājumi un Alekseja Navaļnija pašreizējais stāvoklis, kā arī ieroču kontroles jautājumi.

Putins jau daudzus gadus publiski izsakās, ka, viņaprāt, Ukraina un Krievija ir nešķiramas, jo ukraiņi un krievi ir viena un tā pati tauta. Viņš atsakās atzīt Ukrainu par patiesi atsevišķu nāciju un liek noprast, ka, viņaprāt, kādudien abas valstis atkal tiks apvienotas. V.Putina izpratnē neatkarīga Ukraina, kas vēlas integrēties Rietumu demokrātisko valstu kopienā un galu galā pievienoties NATO, ir vēsturiska novirze un nepieņemami personiski eksistenciāli draudi.

Samita gatavošanas laikā ASV bijusi ļoti atturīga no konfrontācijām ar Krieviju, atceļot sankcijas pret “Nord Stream 2” būvniekiem, atsaucot divu ar spārnotajām raķetēm bruņoto ASV Jūras spēku karakuģu ieiešanu Melnajā jūrā laikā, kad Krievija aktīvi savilka spēkus ap Ukrainu, kā arī minimāli ieviesusi jaunas sankcijas. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs nosaucis “Nord Stream 2” sankciju atcelšanu par pozitīvu signālu abu valstu attiecībās.

Dž. Baidena tikšanās ar V.Putinu sakrīt ar sešdesmito gadadienu kopš ASV prezidenta Džona Kenedija katastrofālā Vīnes samita ar tā laika PSRS ģenerālsekretāru Ņikitu Hruščovu 1961. gada jūnijā.

Gaidāms, ka Dž. Baidens kā priekšrocību izmantos G7 un NATO samitus, lai ar sabiedrotajiem panāktu saskaņotu pieeju un vēlamo rezultātu no Ženēvas samita.

Bez šaubām, Dž. Baidena ilggadējā pieredze sadarbībā ar Maskavu būs priekšrocība. Kad prezidents Kenedijs 44 gadu vecumā ieradās Vīnē uz samitu ar ģenerālsekretāru Ņ. Hruščovu, viņš bija jaunākais ievēlētais ASV prezidents, savukārt Dž. Baidens Ženēvā 78 gadu vecumā ieradīsies kā vecākais. Tomēr Džo Baidena administrācija ļoti koncentrējas uz Ķīnu kā šī laikmeta galveno sāncensi, nepietiekami pievēršoties Krievijas izaicinājumam.

Baltā nama amatpersonas ir darījušas visu iespējamo, lai ierobežotu Dž.Baidena un V. Putina tikšanās laiku un samazinātu cerības uz rezultātiem, ko šī tikšanās nesīs. Tāpat pēc samita Dž. Baidens nepiedalīsies kopīgā preses konferencē ar Putinu.

Dž. Baidena pārspēks samita ar Putinu priekšvakarā slēpjas skaitļos, vispirms tiekoties ar Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu un parakstot jaunu Atlantijas hartu, bet pēc tam ar G7 un NATO partneriem atrodot kopsaucēju tālākā rīcības plānā.

Ženēvā Dž. Baidenam ir cerība uzsākt stratēģiskās stabilitātes dialogu, kas radīs lielāku paredzamību attiecībās ar Maskavu. Amatpersonas arī cer atgriezt savu vēstnieku, kā arī atvieglot ierobežojumus abu pušu diplomātiskajām un konsulārajām aktivitātēm. Tomēr nozīmīgākais ir tas, ko teiks vai darīs Dž. Baidens, lai ierobežotu V. Putina graujošās ģeopolitiskās ambīcijas.

“Sargs.lv” jau ziņoja, ka, noslēdzoties NATO samitam sabiedrotie pieņēma kopīgu komunikē, kurā uzsvērts, ka valstīm abpus Atlantijas okeāna ir jāsaglabā vienotība, lai stātos pretim izaicinājumiem, ko mūsdienu pasaulē rada tādi autoritārie režīmi kā Krievija un Ķīna, kuri grauj likumos balstīto starptautisko kārtību.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzina, ka globālās sāncensības laikmetā Eiropai ir jāturas cieši kopā ar ASV, lai kopīgi aizsargātu tās kopējās vērtības, kuras tika ietvertas NATO dibināšanas dokumentos.

“Mūsu attiecības ar Krieviju ir savā zemākajā punktā kopš Aukstā kara noslēguma. Maskavas agresīvās rīcības ir ietekmējušas mūsu drošību,” pauda J. Stoltenbergs.