Jau šomēnes gaidāma pirmā klātienes tikšanās starp ASV prezidentu Džo Baidenu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tiek daudz spekulēts par iespējamiem sarunas tematiem un potenciālo iznākumu. Dž. Baidena administrācija paziņojusi, ka samita mērķis ir nostiprināt “paredzamas un stabilas attiecības ar Krieviju”, tomēr – ko varam sagaidīt no šīs tikšanās?
Sagaidāms, ka samitā nozīmīgu lomu dienaskārtībā ieņems Krievijas kiberuzbrukumi pret ASV, Ukrainas suverenitāte un situācija Baltkrievijā, cilvēktiesību jautājumi un Alekseja Navaļnija pašreizējais stāvoklis. Kā norāda Eiropas politikas un analīzes centra (CEPA) pētnieks Edvards Lūkass, viens no apspriežamajiem jautājumiem būs arī klimata pārmaiņas, kas ir viens no retajiem tematiem, kur sagaidāms, ka valstu vadītāji atradīs kopīgu valodu.
ASV un Krievijas prezidentu attiecības ir kļuvušas arvien saspringtākas, kopš Džo Baidens stājās amatā, intervijā martā nosaucot Putinu par “slepkavu” un paziņojot, ka viņam būs jāsamaksā par iejaukšanos 2020. gada ASV vēlēšanās. Atsaucoties uz “New Yorker”, Baidens kādas 2011. gada tikšanās laikā, kad abi bijuši viceprezidenti, ieskatījies Putinam acīs un sacījis, ka, viņaprāt, Putinam neesot dvēseles.
Maskava faktu par samitu pozicionējusi kā savu uzvaru un apliecinājumu Putina ietekmei uz globālās skatuves. Krievijas plašsaziņas līdzekļos tikšanās attēlota kā Krievijas kā lielvalsts statusa pierādījums un Putina kā valdošā globālā līdera apliecinājums.
Kiberuzbrukumi
Baltais nams paziņojis, ka Dž. Baidens grasās apspriest vairākus kiberuzbrukumus, ko Krievija pēdējā laikā īstenojusi pret ASV. Nesenākie no tiem – izspiešanas kiberuzbrukums kādam Brazīlijas gaļas pārstrādes uzņēmumam, kas nodrošina ievērojamu daļu no ASV gaļas tirgus, kā arī uzbrukums ASV Starptautiskās attīstības aģentūras e-pastu pakalpojumam.
Bez ievērības nepaliks arī Krievijas iejaukšanās ASV prezidenta vēlēšanās 2020. gadā un uzbrukums “SolarWinds”, kas bijis viens no vēsturē lielākajiem pret ASV vērstajiem kiberuzbrukumiem, kā arī uzbrukums ASV lielākajam naftas cauruļvadam, kura darbību uz laiku apturēja hakeri.
Ukraina un Baltkrievija
Ukraina neapšaubāmi būs samita darba kārtībā. Krievija turpina vērst agresiju pret Ukrainu, saglabājot desmitiem tūkstošus karavīru un smago kaujas tehniku pie Ukrainas robežām un okupētajā Krimā, kā arī okupētajā Donbasa daļā.
Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki sacījusi, ka Baidens uzsvērs atbalstu Ukrainas “suverenitātei un teritoriālajai integritātei”. ASV vērsusi sankcijas pret Krieviju saistībā ar Krimas aneksiju 2014. gadā. Aprīlī ASV prezidents aicināja Putinu deeskalēt situāciju pēc tam, kad Krievija ievērojami savilka spēkus pie Ukrainas robežām.
Nav pamata cerēt, ka Kremlis gatavs pārtraukt nu jau septiņus gadus ieilgušo agresiju pret Ukrainu. Tā vietā, iespējams, tiks uzsvērta nepieciešamība Ukrainas politikas veidotājiem pašiem stiprināt valsts aizsardzības spējas, kā arī Kijevas starptautisko pozīciju.
Tāpat sagaidāms, ka Baidens pievērsīsies arī “Ryanair” lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas gadījumam Baltkrievijā, lai arestētu opozīcijas pārstāvi Romānu Protaseviču un viņa draudzeni Sofiju Sapegu 23. maijā, sacīja Džena Psaki. Izrādot atbalstu savam sabiedrotajam Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko, Putins starptautisko reakciju uz incidentu nosaucis par “emocionālu uzliesmojumu”. Papildus, izrādot solidaritāti, viņš arī uzaicināja Lukašenko vizītē uz Sočiem, kur abi iemūžināti labi pavadām laiku uz jahtas klāja.
Cilvēktiesības un Aleksejs Navaļnijs
Nesenajā ASV Veterānu piemiņas uzrunā sacīja prezidents Džo Baidens sacīja, ka grasās ar Putinu apspriest arī cilvēktiesību jautājumus. “Es drīzumā tiekos ar prezidentu Putinu Ženēvā, un likšu viņam saprast, ka mēs nestāvēsim malā un neļausim pārkāpt šīs normas,” viņš norādīja.
Dž. Baidens visticamāk atkārtoti uzsvērs, ka nepieciešams nekavējoties atbrīvot Alekseju Navaļniju, uzskata Eiropas politikas un analīzes centra (CEPA) pētnieks Edvards Lūkass. Apcietināto aktīvistu augustā saindēja ar nervu aģenta “Novičok” tipa indi, Kremlim noliedzot, ka tas bijis iesaistīts slepkavības mēģinājumā. Februārī Navaļnijam tika piespriests 2 gadu un 8 mēnešu cietumsods apsūdzībās par nosacītas atbrīvošanas pārkāpumiem, uz kā pamata viņam nebija tiesības izbraukt no valsts lietā, kura uzsākta vēl 2014. gadā.
Reaģējot uz Navaļnija indēšanu un ieslodzīšanu, ASV un Eiropas Savienība martā paziņoja par virkni sankciju pret vairākām Krievijas amatpersonām un uzņēmumiem.
Kas jāņem vērā?
Nesenie ģeopolitiskie notikumi ASV un Krievijas samita priekšvakarā nav bijuši daudzsološi. Dž. Baidens ticis kritizēts par vairākiem šķietamiem piekāpšanās gadījumiem attiecībā pret Krieviju, kas ir pretrunā ar viņa pausto, ka ASV vēlas atjaunot globālā līdera lomu. Visspilgtākais piekāpšanās piemērs ir nesenais lēmums mīkstināt ASV sankcijas pret Krievijas gāzes cauruļvada “Nord Stream 2” būvniecības ierobežojumiem. Šis solis pārsteidza daudzus, tomēr tiek tulkots arī kā draudzīgs žests Vācijai.
Savas ikgadējās uzrunas laikā Krievijas Federālajā asamblejā šā gada aprīlī Vladimirs Putins atgādināja pasaulei, ka Krievijai ir savas “sarkanās līnijas” un ka tā pati lems, kur tās novilkt, nenorādot, kur šīs robežas meklējamas. Šī frāze tulkota kā Rietumu atturēšanas mēģinājums – tikai nejauši šīs robežas pārkāpjot varēsim uzzināt, kur tās vispār bijušas.
Pirms savas pirmās tikšanās ar Putinu kopš stāšanās amatā, Dž. Baidens apmeklēs G7 samitu Lielbritānijā un tiksies ar NATO līderiem Briseles samitā, kam vajadzētu nodrošināt viņa spēju runāt kolektīvo Rietumu vārdā, kad viņš Ženēvā tiksies ar Krievijas prezidentu.
