Džo Baidena administrācija ir iepazīstinājusi likumdevējus ar Valsts aizsardzības stratēģijas slepeno versiju, "Foreign Policy" pastāstīja četri ar šo darbu iepazinušies cilvēki, cenšoties sniegt papildu pamatojumu 773 miljardu ASV dolāru lielākam aizsardzības līdzekļu piešķīrumam Baltā nama budžeta pieprasījumā, kas publicēts pirmdien.
Džo Baidena administrācija ir aizkavējusi savas nacionālās drošības un aizsardzības stratēģijas izstrādi, jo ASV Aizsardzības departaments pēdējā brīdī veic uzlabojumus, ņemot vērā mēnesi ilgušo karu starp Krieviju un Ukrainu, pēkšņi novirzot uzmanību no ASV aizsardzības stratēģijas, kas bija vērsta uz Ķīnu.
Lēmums plaši informēt likumdevējus un darbiniekus par izmaiņām ir netipisks, jo parasti tas notiek līdz ar publiski pieejamas neklasificētas stratēģijas publiskošanu. Taču amatpersonas un eksperti sacīja, ka šis solis ir svarīgs, lai palīdzētu Kongresam saprast, kā Pentagons tērēs palielināto budžeta pieprasījumu un kā tas maina ASV militāro politiku, ņemot vērā karu, kas plosās Eiropā.
Pentagona amatpersonas jau ir atzinušas, ka Krievijas notiekošās invāzijas apstākļos tām būs jāveic daži stratēģijas pārkārtojumi. Šomēnes uzstājoties Kongresā, Pentagona galvenā stratēģijas amatpersona Māra Karlina, kas pārrauga aizsardzības dokumentu, sacīja, ka ASV būs jānotīra putekļi no militārās stratēģijas pārskata, ko 2021. gada novembrī jau apstiprināja ASV prezidents Džo Baidens.
"Ja tās to nedarītu, tam nebūtu nekādas nopietnas ticamības," žurnālam “Foreign Policy” elektroniskā pasta vēstulē sacīja atvaļinātais trīs zvaigžņu ģenerālis un bijušais Senāta Bruņoto spēku komitejas personāla direktors Arnolds Punaro, kurš tagad strādā par konsultantu aizsardzības nozarē. "Pasaule ir ļoti bīstama un nestabila.”
Jau vairākus mēnešus aizsardzības amatpersonas ir izteikušas domu, ka jaunajā stratēģijā galvenā uzmanība tiks pievērsta "integrētai atturēšanai", cenšoties atturēt Ķīnu un Krieviju, izmantojot ne tikai konvencionālos un kodolieročus, bet arī citas taktikas, piemēram, kiberieročus un sankcijas, un piesaistīt vairāk sabiedroto palīdzību.
Taču ar stratēģiju iepazinušās ASV amatpersonas izdevumam “Foreign Policy” sacīja, ka Krievijas iebrukums nav licis veikt būtiskas izmaiņas dokumentā, kas Džo Baidena administrācijai dod lielu iespēju atjaunot ASV ārpolitiku. Pēc amatpersonu teiktā, ASV jau vairāk nekā gadu ir redzējušas, ka Krievija plāno plašāku iebrukumu Ukrainā, un mēnesi ilgais karš, visticamāk, izcels Kremļa raksturojumu kā "akūtu apdraudējumu" ASV nacionālajai drošībai, kamēr Pentagons un citas aģentūras turpina koncentrēties uz Ķīnas militāro palielināšanos ilgtermiņā.
Ceturtdien, runājot ar aģentūru “Reuters”, Pentagona vadošais politikas pārstāvis Kolins Kals sacīja, ka topošajā ASV aizsardzības stratēģijā Krievija tiks raksturota kā nopietns drauds tuvākajā laikā, bet izaicinājums, kas nevar apdraudēt ASV ilgtermiņā. K. Kals arī teica, ka ASV uzskata, ka Krievija no kara Ukrainā izkļūs vājāka militāri nekā pirms konflikta.
Bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija izmantoja 2018. gada Nacionālo aizsardzības stratēģiju, lai mēģinātu Pentagonu pārorientēt uz Ķīnu, un šo uzsvaru Džo Baidena komanda ir turpinājusi. Baltā nama un Pentagona amatpersonas ir uzstājušas, ka var "staigāt un košļāt košļājamo gumiju", kad runa ir par Krievijas iebrukuma Ukrainā sodīšanu, vienlaikus turpinot koncentrēties uz Ķīnu.
Taču daži eksperti un Kongresa amatpersonas ir nobažījušies, ka pašreizējā krīze var ierobežot Pentagona iespējas nākt palīgā Āzijas sabiedrotajiem, kurus apdraud Ķīna. Amerikas Savienotās Valstis jau ir nosūtījušas vairāk nekā 6000 ASV karavīru, lai pastiprinātu NATO austrumu flangu, kā arī iznīcinātājus “F-35”, un ir diskutējušas par to, ka daži no šiem izvietojumiem būtu pastāvīgi.
D. Trampa laikmeta stratēģija faktiski atteicās no idejas par ASV armiju, kas vienlaikus varētu cīnīties divos lielos reģionālajos karos, par labu tam, lai ASV koncentrētos uz iespējamo nākotnes konfliktu ar Ķīnu. Tomēr daži eksperti uzskata, ka ASV vajadzētu pretoties vēlmei pamest Eiropu.
"Es domāju, ka administrācijai būtu pareizi teikt, ka iebrukums Ukrainā ir notikums, kas maina spēles gaitu, līdzīgi kā Korejas karš, kas prasa mums fundamentāli pārskatīt mūsu globālo stratēģiju un tai veltīto resursu apjomu," piebilda H. Brandss.
Džo Baidena administrācijas palielinātais Pentagona budžets, šķiet, ir vērsts uz to, lai mēģinātu ātrāk modernizēt ASV armiju. ASV arī plāno tērēt 7,2 miljardus ASV dolāru tālā darbības rādiusa ieročiem, līdz 2028. gadam nodrošinot visus ASV militāros dienestus ar hiperskaņas ieročiem un finansējot visus trīs kodolizstrādes posmus.
Pentagons arī lūdz Kongresam 6,1 miljardu ASV dolāru militāro pasākumu finansēšanai Klusajā okeānā, tostarp gandrīz 900 miljonus dolāru raķešu bateriju izveidei, lai aizsargātu Guamu no Ķīnas uzbrukumiem. Un Pentagons vēlas iztērēt 4,2 miljardus ASV dolāru, lai vēl vairāk pastiprinātu ASV spēkus Eiropā. Taču aizsardzības amatpersonas joprojām nevēlas publiski runāt par jauno stratēģiju, kas ir šo plānu pamatā.
"Mēs neapspriedīsim klasificētus dokumentus un neapspriedīsim mūsu stratēģiskās nostājas detaļas," paziņojumā, kas nosūtīts pa e-pastu, "Foreign Policy" norādīja Pentagona preses sekretārs Džons Kirbijs. "Aizsardzības departaments uztur gatavību aizstāvēt dzimteni, mūsu sabiedrotos un partnerus visās jomās."
Lai gan neparastajai pieejai tagad publiskot stratēģiju klasificētā veidā ir jēga, lai pamatotu budžetu, eksperti teica, ka pastāv risks, ka netiek pilnībā ņemtas vērā izmaiņas ģeopolitiskajā kartē, ko radījusi Krievijas pašreizējā iebrukuma Ukrainā.
"Problēma ir tā, ka, izspiežot Nacionālo aizsardzības stratēģiju tagad, var rasties iespaids, ka administrācija nav pilnībā apzinājusi lielākā konvencionālā kara sekas Eiropā kopš Otrā pasaules kara," teica H. Brandss. "Un, ja Nacionālā drošības stratēģija tiks plašāk pārstrādāta, lai ņemtu vērā karu Ukrainā, šāda secība palielina risku, ka starp abiem dokumentiem radīsies plaisa."
