Ķīna, kas pēdējā laikā ir kļuvusi par ekonomisku un militāru konkurentu Amerikas Savienotajām Valstīm, sākusi uzvesties arvien agresīvāk. Lai spētu ar to konkurēt, ASV ir būtiski jāmazina šķēršļi tehnoloģiskajām inovācijām, vēsta portāls “Military.com”.
Portāls raksta, ka Ķīnas prezidents Sji Dziņpins (Xi Jinping) ir nostiprinājis savu varu Komunistiskajā partijā, veicinājois Ķīnas globālo ekonomikas un infrastruktūras attīstības projektu (Belt and Road Initiative), kā arī palielinājis militāros izdevumus tehnoloģiskajai attīstībai. Turklāt Ķīnas prezidents Siņdzjanas provincē Ķīnas austrumos ir aizturējis vairāk nekā miljonu uiguru tā sauktās “pārmācīšanas nometnēs”, kā arī mudinājis savus pilsoņus lasīt Staļina darbus.
Lai saglabātu mieru un stabilitāti pasaulē, ASV ir jāmeklē veids, kā uzlabot attiecības ar Ķīnu. Tas nodrošinātu labklājību un drošību visā Āzijas un Klusā okeāna reģionā, tomēr ASV vienlaicīgi arī jāgatavojas potenciāli nepatīkamākam un bīstamākam nākotnes scenārijam, raksta “Military.com”.
Iekšpolitiski tas nozīmētu ieguldīt naudu jaunās tehnoloģijās, izmantot un attīstīt privātā sektora iespējas, kā arī pieņemt politiskus lēmumus, kuri traucētu Ķīnai īstenot savu agresīvo politiku.
Jau gadiem ilgi abas ASV politiskās partijas ir atbalstījušas investīcijas šo mērķu sasniegšanai, tomēr Kongresa un valdības aizkulisēs norisinās drāma par noteikumiem, kurus jāievēro, veicot jaunus militāros iepirkumus.
Straujā komerciālo tehnoloģiju attīstība ir atvieglojusi valstīm izmantot asimetriskas stratēģijas, lai gūtu militāras priekšrocības. Piemēri ir dažādi, sākot ar Krievijas kiberoperācijām ASV vēlēšanu laikā un beidzot ar improvizētiem spridzekļiem Afganistānas karā, kurus var aktivizēt ar mobilā telefona palīdzību.
Lai ilglaicīgi spētu konkurētu ar Ķīnu, ASV ir jāattīsta savas militārās un inovatīvās spējas. Skatoties uz valsts iepirkumu regulācijām, iezīmējas dažas problēmas. Kongress pēdējo gadu laikā ir izstrādājis vairākus jaunus noteikumus un regulācijas valsts aizsardzības iepirkumiem, kuri neveicina militāro inovāciju. Vienā Kongresa ziņojumā tika konstatēts, ka no 2016. līdz 2018. gadam Valsts aizsardzības autorizācijas aktā (NDAA) bija 82 ierobežojumi un noteikumi saistībā ar iepirkumiem, kamēr iepriekšējo desmit gadu laikā bija vidēji tikai 47 iepirkumus ierobežojoši noteikumi.
Pārmaiņas ģeopolitiskajā un tehnoloģiskajā vidē neapšaubāmi pieprasa jaunas regulācijas, piemēram, jaunus kiberdrošības standartus uzņēmumiem, no kuriem ASV valsts veic iepirkumus. Tāpēc iegādes un iepirkumu jautājumos mazāks skaits noteikumu varētu būt pareizais risinājums, ļaujot aizsardzības departamentam labāk un efektīvāk veikt savu darbu.
“Military.com” raksta, ka ASV Aizsardzība departaments jau sen cieš no pārlieku lielas birokrātijas. Iepriekšējā administrācija ieguldīja ievērojamas pūles, lai palielinātu tehnoloģiju inovācijas un to ieviešanas tempus. Gadiem ilgi doma paveikt kaut ko ātri Pentagonā šķita neiespējama.
Laika posmā no 2010. gada līdz 2017. gadam gan Pentagons, gan Kongress centās uzlabot valsts darba efektivitāti, piesaistot vairāk nodokļu maksātāju naudas un īstenojot “Labākas pirktspējas” (Better Buying Power) iniciatīvu. Tās rezultātā industrija ir labi informēta par valsts vajadzībām un pieprasītajiem kvalitātes standartiem.
Vēlāk toreizējā prezidenta Baraka Obamas administrācijas laikā Pentagons atzina, ka, lai ASV ilgtermiņā gūtu panākumus cīņā pret Ķīnas un citu valstu stratēģiskajiem sasniegumiem, Drošības departamentam ir nepieciešama jauna pieeja modernu tehnoloģiju izstrādei.
Toreizējā aizsardzības ministra Aša Kārtera (Ash Carter) vadībā Pentagons izveidoja posteni Silīcija ielejā, lai militārā nozare varētu iepazīties ar noderīgām jaunām tehnoloģijām pēc iespējas ātrāk. Citas valsts iniciatīvas iekļauj Stratēģisko spēju biroju (Strategic Capabilities Office) un Aizsardzības inovācijas padomi (Defense Innovation Board). Tā ir pozitīva zīme, ka daudzas no šīm iniciatīvām turpinās arī pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas laikā.
2017. gadā tika veiktas būtiskas normatīvas izmaiņas. Kongress pieņēma tiesību aktus, lai pārorganizētu un pārdalītu iepirkuma funkcijas no Aizsardzības ministra biroja uz militārajām nodaļām. Tās bija pozitīvas pārmaiņas, salīdzinot ar pagātnē pieņemtajiem dažādajiem Pentagona darbaspēka regulējumiem. Šis lēmums ļaus Aizsardzības departamentam iesaistīties iegādes procesā, kā arī izvērtēt jaunās birokrātiskās struktūras priekšrocības un trūkumus, tādējādi nosakot jomas, pie kurām vēl būtu jāstrādā.
Dažas jaunas regulācijas neapšaubāmi ir nepieciešamas. Aizsardzības departaments nesen izveidoja jaunus kiberdrošības noteikumus, kas pieprasa no potenciāliem Drošības departamenta sadarbības partneriem noteiktus kiberdrošības standartus. Šie standarti aizsargās ASV uzņēmumus no ķīniešu intelektuālā īpašuma zādzības mēģinājumiem, raksta portāls “Military.com.”
Kā nesen izteicies ASV senators Marks Varners (Mark Warner): “Neviena liela Ķīnas kompānija nav neatkarīga no Ķīnas valdības un Komunistiskās partijas.”
“Military.com” raksta, lai mazinātu riskus no Ķīnas un citām ne tik draudzīgi noskaņotām valstīm, ASV ir jāsaglabā tehnoloģiju ražošanas iespējas Ziemeļamerikā. Tas nodrošinātu ne tikai darbavietas, bet arī lielāku inovāciju, jo militāras tehnoloģijas laika gaitā var kļūt par civilām tehnoloģijām, kā tas jau notika ar GPS, ko sākotnēji izveidoja ASV Gaisa spēku vajadzībām.
Tehnoloģijas jau vienmēr ir mainījušas gan cilvēkus, gan valstis, kurās tie dzīvo. Ķīnas ekonomiskā un tehnoloģiskā attīstība nenoliedzami ir kļuvusi par vienu no galvenajiem tehnoloģiskās attīstības veicinātājiem pasaulē.
Līdz ar to arī ASV uzdevums ir veicināt investīcijas tehnoloģiju attīstībā, kā arī pēc iespējas vairāk mazināt šķēršļus tehnoloģiskajai inovācijai.