Aktuāli

Krievijas un Ķīnas aviācijas bāzes kuģi - medūzu briesmas un mazuta smārds

Tehnika un ekipējums
Sargs.lv
Image
kuzņecovs
Foto: AP/Scanpix

Aukstā kara gados, cenšoties panākt ASV un NATO valstis bruņošanās sacensībā, Padomju Savienībai bija vēlme lepoties ar aviācijas bāzes kuģiem. Paradoksālā kārtā, šobrīd lielākā daļa kādreizējās komunistiskās impērijas PSRS aviobāzes kuģu mantojuma atrodas Ķīnā, savukārt pēdējais Krievijas kara flotes kuģis “Admiral Kuzņecov” vairāk laika pavada remontos, nekā pilot kaujas uzdevumus.

Pēdējā gada laikā aizvien aktuālāka kļūst diskusija par ASV un Ķīnas sacensību Klusajā okeānā un Dienvidķīnas jūrā, aktualizējot jautājumu par Ķīnas aviācijas bāzes kuģiem. Pagaidām Ķīnas arsenāls šajā sektorā izskatās visai neizteiksmīgs. 2012. gadā Ķīnas kara flotes rīcībā stājās aviācijas bāzes kuģis “Liaoning”, par kura izveides protoripu kalpoja 1998. gadā no Ukrainas nopirktā nepabeigtā Padomju ražojuma “Admiral Kuzņecov” klases bāzes kuģa “Rīga” (vēlāk – “Varjag”) korpuss. Kuģa korpusu ķīnieši bija nopirkuši, oficiāli to pamatojot ar mērķi izveidot milzīgu peldošo kazino.

Tā, nebija pirmā reize, kad Ķīna izmantoja iespēju iegādāties kādreizējo PSRS kara flotes lepnumu. Pirmie PSRS ražojuma avionesēji, kas tikai attāli atgādināja mūsdienu aviācijas bāzes kuģus bija “Kijev” klases smagie aviācijas nesēja kreiseri, kas bija spēcīgi bruņoti, tai skaitā ar “virsma-gaiss” klases raķetēm, pretkuģu raķetēm un torpēdām. No četriem monstrozajiem kuģiem viens tika sagriezts lūžņos, viens – pārdots Indijai, kura to pārbūvēja par pilnvērtīgu vidēja izmēra aviācijas bāzes kuģi, savukārt divi - “Kijeva” un “Minska” –  pārdoti Ķīnai, kur tie tagad izpilda muzeju kuģu un luksusa klases viesnīcas funkcijas. Ja ieskaita ķīniešu nopirkto kuģi “Rīga” (“Varjag”),  Ķīnas ostās pašlaik ir vairāk PSRS ražojuma aviācijas bāzes kuģu, nekā pašā Krievijā.

Neskatoties uz iepriekšējiem solījumiem, Ķīnas Bruņotie spēki kuģi “Rīga” pārpirka un pārbūvēja par pirmo Ķīnas aviācijas bāzes kuģi. 2012. gadā Ķīna ar lielu lepnumu prezentēja video, kurā Ķīnas iznīcinātājs J-15 veiksmīgi pacēlās no “Liaoning” 2019. gadā Ķīnas Kara flotes sastāvā tika iekļauts otrs aviācijas bāzes kuģis “Shandong”, kas bija uzbūvēts Ķīnā, tiesa, par paraugu ņemot tos pašus “Admiral Kuzņecov” klases līnijas un tehniskos risinājumus.

Abi kuģi ir spējīgi nest aptuveni 44 lidmašīnu lielu aviogrupu, taču Ķīnas aviācijas bāzes kuģu galvenais trūkums ir izvēle izmantot palēciena rampu iepretim katapultai, kas ievērojami ierobežo kuģa aviogrupas lidmašīnu lielumu un pacelšanās svaru. Tiesa, pašlaik Ķīna būvē trešo  aviācijas bāzes kuģi, šoreiz to pilnībā konstruējot Ķīnā. Paredzams, ka šim kuģim būs elektromagnētiskās katapultas un, iespējams, arī kodoldzinēji.

Paradoksālā kārtā pašlaik lielākais Ķīnas aviācijas bāzes kuģu ienaidnieks ir medūzas, kuras nopietni apdraud kuģu dzesēšanas sistēmas. Medūzas, kuru skaits Dzeltenajā jūrā intensīvās nozvejas dēļ ir ievērojami palielinājies, tiek ierautas kuģa dzesēšanas ūdens pievadcaurulēs, radot dzinēju pārkaršanas riskus. Jāatzīmē, ka ar līdzīgām problēmām pie Austrālijas krastiem saskārās arī ASV Aviācijas bāzes kuģis “USS Ronald Raegan”.

Oriģinālais “Admiral Kuzņecov” klases kuģis ar tādu pašu nosaukumu, pašlaik ir ierakstīts Krievijas Kara flotes sarakstos. Kuģis, kura būvniecību par spīti Padomju Savienības sabrukumam, ar grūtībām izdevās pabeigt, no 1991. gada ir lielākais Krievijas Kara flotes kuģis. Kuģis, kas plaši pazīstams ar savu bēdīgi slaveno dzinēju, kura melnie mutuļi teju drīzāk atgādina dūmu aizsegu, vairāk savu dienesta laiku pavadījis, atrodoties remonta dokos, nevis pildot uzdevumus.

Kuģa dzinēju uzticību labi ilustrēja fakts, ka to visu ceļu no Krievijas līdz pat Sīrijai kuģi pavadīja velkonis, kurš bija gatavs sniegt palīdzību, savukārt pats bāzes kuģis nolaišanās laikā nelaimes gadījumos zaudēja vismaz divas lidmašīnas no savas ne visai plašā aviogrupas.

Vēl nesen savā ceļā uz Sīriju no “Admiral Kuzņecov” izvirda milzu melnu dūmu mākoņi, kas acīmredzot radās, kuģa mazuta dzinēju degkamerās nonākot eļļai vai arī nepilnīgi sadegot pašam mazutam. Laikā, kad Lielbritānijā nopietni sāka bažīties par garāmbraucošā kuģa kaitējumu videi, Krievijas militārie eksperti mēģināja lietu noklusināt. Krievijas Admirālis Ivans Vasiļijevs konservatīvajā televīzijas kanālā “CarjGrad” skaidroja, ka melnie dūmi bija apzināts sveiciens Lielbritānijai, sekojot, it kā, vecai jūrnieku tradīcija, sveicināt krastā esošos.

2018. gadā tika uzsākts kuģa remonts, taču tam paredzētais peldošais doks nogrima, savukārt pērn uz kuģa izcēlās ugunsgrēks. Lai arī vairākkārt ir izskanējušas baumas par kuģa norakstīšanu, Krievija to spītīgi turpina ieguldīt neadekvāti lielus resursus kara flotes lepnuma atjaunošanā.

Krievijā jau tagad tiek spriests par jauna aviācijas bāzes kuģa būvi. Abi jauno aviācijas bāzes kuģu projekti - “Šturm” un “Lamantin” – jau tiek plānoti ar kodoldzinējiem. Kamēr Krievijas varas gaiteņos jaunajiem projektiem tiek meklēta nauda, nesen paziņots, ka “Admirālim Kuzņecovam” beidzot tiks mainīti dzinēji, līdz ar to kuģis visdrīzāk vairs nespēs sveicināt citzemju krastus ar tumšiem dūmu mutuļiem.

Dalies ar šo ziņu