Vladimirs Putins Krievijai ir ne tikai prezidents, bet arī pārvaldes un ekonomiskais modelis – skaidro britu analītiķis un Eiropas politikas analīzes centra (Center for European Policy Analysis - CEPA) pētnieks Edvards Lūkass. Sarunā ar Sargs.lv E. Lūkass skaidro gan Krievijas lomu mūsdienu pasaulē, gan to, kāpēc Krievija ir spiesta soli pa solim piekāpties Ķīnas priekšā.
Pēdējo desmit gadu laikā Krievija ievērojami iedragāja starptautisko sistēmu. Kāda būs Krievijas loma pasaulē un Austrumeiropā nākamās desmitgades laikā?
Pēc manām domām, Krievija cieš neveiksmi savos mēģinājumos kļūt par globāla mēroga lielvaru. Tai, protams, vēl joprojām ir Veto tiesības ANO drošības padomē, taču tās loma diskusijās, kā tiks veidota pasaule, ir margināla.
Tiesa, reģionālā kontekstā Krievijai vēl joprojām ir liela nozīme, jo tā ir salīdzinoši daudz lielāka un bagātākā nekā valstis, ar ko tā saskaras. Salīdzinot ar reģionu no Norvēģijas līdz Turcijai, Krievija ir ievērojams spēks gan ekonomiski, gan militāri, gan iedzīvotāju skaita ziņā, līdz ar to Krievija spēj ievērojami ietekmēt valstis savos kaimiņos.
Pēc manām domām, Krievijas militārās, ekonomiskās un cita veida ietekmes samazināšanās ir pakāpenisks process, kas lielākoties ir saistīts ar Ķīnas izaugsmi. Par piemēru tam var minēt tādas kompānijas kā “Huawei”, kuru produktiem un ietekmei Krievija nespēj piedāvāt alternatīvu.
Man nepatīk frāze “Austrumeiropa” – nav iespējams vienā reģionā iekļaut tik dažādas valstis. Tā vietā es uz Eiropu skatos kā uz “valstīm, kuras jūtas Krievijas apdraudētas”, šajā gadījumā iekļaujot arī Baltiju, un “valstīm, kuras uz Krieviju skatās bezrūpīgi”.
Citādi ir reģionos un valstīs, kur uz Krieviju skatās bezrūpīgi - Rietumbalkānos, it īpaši Serbijā, Bosnijā – Hercogvinā, Bulgārijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Dienvideiropā, it īpaši Kiprā, Turcijā, Itālijā, zināmā mērā arī Spānijā un Portugālē – šajās vietās Krievija vēl daudz ko spēj ietekmēt.
Vladimirs Putins ir 68 gadus vecs. Šogad viņš sevi de facto un principā arī de iure pasludināja par Krievijas autoritāro līderi līdz mūža beigām. Vai ir iespējams paredzēt Krievijas varas pārejas modeli nākotnē, un kas varētu notikt pēc Putina ēras beigām?
Ir jābūt ļoti uzmanīgam, veicot paredzējumus, it īpaši tādēļ, ka Krievija vienmēr pierāda, ka cilvēki savos paredzējumos var kļūdīties. Vladimira Putina parādīšanās bija pārsteigums, un, pēc manām domām, viņa aiziešana arī tāds būs. Jāņem vērā, ka Vladimira Putina vārdam Krievijā ir trīs elementi – Vladimira Putina persona, Vladimira Putina režīms un cilvēki, kas aiz tā ir ieguvuši milzīgus finanšu un varas resursus, un Vladimira Putina ekonomikas modelis. Šie trīs elementi ir savstarpēji saistīti, taču tie var jebkurā brīdī mainīties.
Viens no iemesliem šādiem procesiem varētu būt režīma pirmās personas – Vladimira Putina – popularitātes krišanās Krievijas sabiedrības acīs. Ir iespējams, ka Vladimiru Putinu nomaina kāds, kas spēj šo režīmu un ekonomisko modeli turpināt, taču pastāv iespēja, ka Putina pēctecis varētu būt kāds, kas bauda tikai no politiskās elites daļas atbalstu, tādējādi uzsākot cīņu par varu. Var mainīties arī režīma ekonomiskais modelis. Līdz ar to ir pārāk daudz mainīgo, lai būtu iespējams paredzēt režīma nākotni.