“Zapad 2021” aizsegā Krievija un Baltkrievija var izstrādāt jaunu hibrīdagresijas “kokteili”

Pasaulē
Sargs.lv/Reaction/Elizabeth Braw
Image
Krievijas desantnieki piedalās mācībās "Zapad 2021"
Foto: REUTERS/Scanpix

Krievija un Baltkrievija mācību “Zapad 2021” aizsegā varētu meklēti un izmēģināt jaunus hibrīdās agresijas paveidus, tā savā rakstā analītikas portālā “Reaction” norāda domnīcas Royal United Services Institute (RUSI) asociētā biedre Elizabete Brava (Elizabeth Braw).

Viņa uzsver – šo mācību laikā NATO pastiprināta uzmanība tiek pievērsta ne tikai Krievijas un Baltkrievijas, bet arī citu pieaicināto valstu karavīru darbībai poligonos. Līdz ar Krievijas un Baltkrievijas karavīriem NATO robežām pietuvojusies arī tā sauktā “nevalstiskā” agresija, kas pastāvīgi mainās. Šādos apstākļos agresors pastāvīgi eksperimentē, lai spētu izveidot jaunu “agresijas kokteili”.

Brava atgādina, ka līdz pat 16. septembrim mācības “Zapad 2021” piedalīsies kopumā 200 tūkstoši karavīru no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Indijas, Serbijas un virknes citu valstu. Šo mācību ietvaros paredzēts izspēlēt Krievijas un Baltkrievijas Rietumu robežu aizsardzību.

Eksperte norāda, lai arī “Zapad 2021” ir oficiāli pasludinātas par aizsardzības taktikas mācībām, Krievijas un Baltkrievijas kaimiņvalstīm to norise gan sagādā rūpes.

“Mūs šo mācību sakarā uztrauc absolūts caurspīdīguma trūkums, ko nenodrošina nedz Krievija, nedz Baltkrievija,” tā sarunā ar E. Bravu norādījis Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

“Mēs redzam nepārtrauktas manipulācijas ar informāciju, runājot par mācībās patieso iesaistīto dalībnieku skaitu. Tāpat šīs manipulācijas redzamas, runājot par vingrinājumu patiesajiem scenārijiem un mērķiem. Ja atceramies iepriekšējās mācības, tad tajās bija agresīvi scenāriji pret NATO, tostarp Baltijas valstīm un Poliju,” norādīja Latvijas aizsardzības ministrs.

Pētniece uzsver, ka, salīdzinot ar iepriekšējām mācībām “Zapad 2017”, šogad ģeopolitiskā situācija abu pušu starpā ir būtiski pasliktinājusies. Krievija izmantojusi ķīmiskos ieročus, lai nogalinātu savus oponentus Rietumvalstīs, par ko saņēmusi jaunas sankcijas. Taču pat tas neatturēja Krieviju no centieniem noindēt Kremļa kritiķi Alekseju Navaļniju ar kaujas vielu “Novičok”.

Tikmēr Baltkrievijas pašpasludinātais līderis Aleksandrs Lukašenko pēc personīgas pavēles novirzīja caur Baltkrievijas gaisa telpai lidojušo “Ryanair” reisu, piespiežot lidmašīnu nosēsties Minskā. Tas bija nepieciešams, lai apcietinātu lidmašīnā esošo A. Lukašenko kritiķi Romānu Portaseviču. Drīz pēc šī gadījuma Eiropas Savienība pārtrauca izmantot Baltkrievijas gaisa telpu, kā arī aizliedza Baltkrievijas nacionālajai aviokompānijai lidojumus uz Eiropas valstīm.

Taču A. Lukašenko nepalika “parādā sitienu”, apsolot “pārpludināt ES ar migrantiem un narkotikām”. Kopš tā laika viņš ir noorganizējis tūkstošiem ceļojumu cilvēkiem no Irākas un citām valstīm, kurus caur Baltkrieviju jau tālāk virzījis Lietuvas, Latvijas un Polijas robežu virzienā. Šī A. Lukašenko shēma jau ir piespiedusi Lietuvu, Latviju un Poliju izsludināt ne tikai ārkārtas situāciju, bet arī sākt būvēt robežas žogus.

Gan Lietuvā, gan Latvijā, gan Polijā ir iegūtas daudzas liecības, kas norāda, ka migranti no Baltkrievijas puses tiek pludināti tiešā Baltkrievijas robežsargu pavadībā.

Ņemot vērā, ka apzināta migrantu iepludināšana nav tāda veida uzbrukums, pret kuru tiešā mērā vērst slaveno NATO 5. paragrāfu, alianse uz šāda veida agresiju tiešā veidā nevar atbildēt. Tomēr NATO padoties negrasās un līdzīgi kā medicīnā, sākusi izmantot profilaktiskos pasākumus, laicīgi identificējot migrācijas shēmas, kā arī mērķa valstis, lai samazinātu agresora izmantotā instrumenta efektivitāti.

“Tagad iedomājieties, kā Krievija un Baltkrievija varētu izmantot to miglu, ko tā ir uzpūtusi ar šāda mēroga militārajām mācībām! "Zapad” nenotiek pirmo reizi. Tomēr šogad tās notiek īpaši jutīgā kontekstā, ņemot vērā, ka A.Lukašenko migrāciju ir padarījis par hibrīdieroci, kas tiek pielietots pret režīmam nedraudzīgajām kaimiņvalstīm,” sarunā ar E.Bravu pauž bijušais Lietuvas premjers un Eiroparlamenta Lietuvas deputāts Andrius Kubiļus. "Kremlim patīk radīt iebiedēšanas sajūtu, bet mūs vairs tik viegli nobaidīt neizdodas, " viņš piebilda.

Savā rakstā E. Brava uzdot retorisku jautājumu – kā gan zināt, kam gatavoties NATO sabiedrotajiem gadījumos, ja oponenti dažādus jauna hibrīda uzbrukuma ieročus var izstrādāt bez jebkādiem ierobežojumiem. Viņa uzsver – pirms notikumiem Baltijas valstīs un Polijā, neviens nevarēja iedomāties, ka kāds režīms varētu ievest migrantus, lai tos pēcāk “izmestu” kaimiņvalstu teritorijās. Tādā gadījumā rodas jautājums – vai Baltkrievija varētu izmantot “Zapad 2021”, lai vēl vairāk iepludinātu migrantus Eiropā? Baltijas valstu valdību rīcībā šādas norādes jau ir. Turklāt pasaulē netrūkst nedz valstu, nedz režīmu, kuri labprāt atbrīvotos no dažiem tūkstošiem savu iedzīvotāju. Šajā gadījumā nevar izslēgt īpašu Lukašenko vienošanos ar Afganistānā varu pārņēmušajiem talibiem, kuri izmantos izmisušo cilvēku vēlmi pamest valsti.

Jautājumus izraisa arī Ķīnas loma šo mācību kontekstā. Šobrīd Ķīnas pārstāvjus Krievija ielūgusi uz “Zapad 2021” kā novērotājus. Vēl nesen Ķīna vienpusēji bloķēja Lietuvas lauksaimniecības produktu importu, cenšoties to sodīt par atbalstu Taivānai.

Jautājumus raisa arī cita problēma – vai starptautiskajai sabiedrībai vajadzētu sākt bažīties par A. Lukašenko lomu iespējamas plaša mēroga kodolkatastrofas izraisīšanā, iedarbinot bēdīgi slaveno Astravjecas spēkstaciju? Vissi iepriekš minētie draudi ir iespējami, bet tos prognozēt ir neiespējami. Tomēr šie faktori šos režīmus liek īpaši uzmanīt un monitorēt.

Mācības Zapad Krievija un Baltrkrievija rīko ik pēc četriem gadiem. Līdzīgi liela mēroga mācības rīko arī NATO, taču alianse to dara pārredzamāk. Katru šādu reizi,  viena puse cieši uzrauga otru. “Zapad 2017” bija diezgan standartizēts vingrinājums, lai gan tas iekļāva elektroniskās karadarbības elementus, piemēram, noslāpējot GPS signālu Somijas Ziemeļu daļā un Norvēģijā. Kopš tā laika Krievija ir kļuvusi par inovatīvu agresijas praktizētāju, pastāvīgi draudot ar plaša mēroga karu. Savukārt Baltkrievija, kas starptautiskajā arēnā vairs īpaši neuztraucas par savu reputāciju, arī nekautrējas izmantot dažādus pret Rietumiem vērstus ļaunprātīgus līdzekļus.

Tas nozīmē, ka Rietumu valstu gadījumā vairs nepietiek tikai un vienīgi ar Krievijas militārpersonu un mācību vērošanu. Gluži pretēji, pēdējie notikumi pierāda, ka abas valstis pelēkās zonas un hibrīdās agresijas pastiprināšanai var izmantot masveida militārās mācības. Tas liek uzdot jautājumus kā tāda lielvalsts kā Ķīna var izmantot militārās mācības, lai attīstītu savus hibrīdās karadarbības paveidus.

“Neparedzamas un oportūnistiskas darbības var izraisīt nevēlamu eskalāciju,” norāda A. Pabriks, uzsverot, ka tie militārie eksperti, kuri savos novērojumos koncentrējušies tikai un vienīgi uz Krievijas bruņojuma kustības un pārvietošanas virzienu analīzi, patiesībā var palaist garām reālo Krievijas rīcību.

Dalies ar šo ziņu