Lai arī vēl pāragri izdarīt galīgos secinājumus par Krievijas un Baltkrievijas vērienīgajām militārajām mācībām “Zapad 2021”, kas norisinās Baltijas pierobežā, taču jau tagad iespējams izdalīt vismaz trīs jauninājumus, kas šī gada mācības atšķir no 2017. gadā notikušajām. Tā savā komentārā Igaunijas sabiedriskajam medijam “ERR.ee” raksta Igaunijas Starptautiskā Aizsardzības un drošības centra (ICDS) pētnieks Martins Hurts (Martin Hurt).
Pirmkārt, šķiet, ka šoreiz Krievija pārspīlē ar mācībās iesaistīto karaspēku un tehnikas vienību skaitu. Pēc Krievijas Aizsardzības ministrijas sniegtajiem datiem 2021. gada mācībās iesaistītā personāla un tehnikas apjoms acīmredzami pārsniedz to, kas piedalījās “Zapad 2017”.
Taču autors norāda – šie apgalvojumi, kā jebkuri Krievijas sniegtie apgalvojumi, var arī nebūt pilnīgi patiesi. Jo 2017. gadā Krievijas amatpersonas apgalvoja, ka mācībās “Zapad” piedalās 12 700 karavīru, taču vēlāk Rietumu eksperti aplēsa, ka to skaits bijis vismaz 65 - 70 000.
Neatkarīgi no faktiskā 2021. gada mācībās iesaistītā karaspēka lieluma Krievija šogad pat neizliekas, ka tajās piedalās mazāk par 13 000 karavīru, par ko panākta vienošanās 2011. gada Vīnes dokumentā par uzticības un drošības veicināšanas pasākumiem.
Otrkārt, šī gada “Zapad” mācības kalpo kā katalizators, lai palielinātu spiedienu uz Latviju, Lietuvu un Poliju. Šīs valstis jau šobrīd ir pakļautas spēcīgam nelegālās migrācijas spiedienam, ko organizē un vada pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko vadītais režīms. Šī - par politisko ieroci padarītā migrācija turklāt tiek apvienota ar dažādām neizskaidrojamām Baltkrievijas dienestu darbinieku aktivitātēm, šķērsojot robežu Lietuvas teritorijā. Tas nepārprotami ir signāls arī tālākām neskaidrībām attiecībās ar lielo kaimiņvalsti, jo kopumā nav paredzams, ka drošības riski varētu mazināties.
Treškārt, 2017. gada “Zapad” laikā bija spekulācijas par to, vai Krievija izmantos mācības kā ieganstu, lai Baltkrievijā savus militāros spēkus izvietotu uz pastāvīgu palikšanu, tomēr izrādījās, ka šīs runas bija pārspīlētas. Krievijas militārā klātbūtne Baltkrievijā gan palielinājās 2020. gadā pēc politiskās krīzes, kas Lukašenko lika piekāpties vairākiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina noteikumiem.
Drošības pētnieks uzskata, ka Krievija arī turpmāk ignorēs esošos ieroču kontroles un drošības nolīgumus, izvēršot hibrīdkaru pret saviem kaimiņiem – NATO dalībvalstīm, vienlaicīgi turpinot piegādāt modernus ieročus autoritatīviem režīmiem, kas apspiež un spīdzina savus iedzīvotājus. Līdz ar to šīs norādes liek secināt, ka drošības vide Krievijas kaimiņu valstīs, tai skaitā arī Baltijā, saglabāties nestabila.
