Krievijas bruņoto spēku klātbūtne Baltkrievijā pēc mācībām “Zapad” varētu pieaugt

Ārvalstīs
Sargs.lv/Defence News
Image
Krievijas un Baltkrievijas mācības "Zapad 2021"
Foto: Sergei Savostyanov/TASS

Krievija pēc mācībām “Zapad 2021” varētu atkal aktualizēt jautājumu par pastāvīgās militārās klātbūtnes palielināšanu Baltkrievijas teritorijā, tā vēsta ASV aizsardzības nozares medijs “Defence News”.

Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins šonedēļ personīgi apmeklēja plaša mēroga Krievijas un Baltkrievijas mācību “Zapad 2021” norisi. Abas valstis turpina padziļināt un nostiprināt savu militāro sadarbību, ne tikai ar vingrinājumu, kas tiek aizvadīts ik pēc četriem gadiem, bet arī, izveidojot kopīgu karavīru mācību centru, Baltkrievijas teritorijā.

V. Putins mācībās “Zapad 2021” šogad noraudzījās Mulino poligonā netālu no Ņižņijnovgorodas. Šajā poligonā tika aizvadīti tanku vienību treniņi.

Krievijas aizsardzības ministrija šīs mācības raksturojušas kā “stratēģiska” līmeņa, apgalvojot, ka tajās piedalās vismaz 200 tūkstošu karavīru no abām valstīm. Tās norisinās gan Krievijas, gan Baltkrievijas poligonos.

Image
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins un Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Valērijs Gerasimovs noraugās Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku mācībās "Zapad 2021"/Zumapress.com/Scanpix
Foto: Zumapress.com/Scanpix
Foto: Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins un Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Valērijs Gerasimovs noraugās Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku mācībās "Zapad 2021"/Zumapress.com/Scanpix

Dažāda līmeņa militārās mācības, kurās kopā iesaistās gan Krievijas, gan Baltkrievijas karavīri, Rietumu kara apgabalā, kas atrodas tiešā NATO valstu robežu tuvumā, notiek visai regulāri. Tikmēr liela mēroga stratēģiskie manevri notiek reizi četros gados. Tiesa, šogad mācības “Zapad” ir nozīmīgas ar kopīga mācību centra izveidi Baranaviču gaisa spēku bāzē, netālu no Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas.

Šis mācību centrs turpmāk koncentrēties uz abu valstu pretgaisa aizsardzības vienību karavīru apmācību. Baltkrievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka, “lai izveidotu mācību centru, Baranavičos ieradušās vairākas Krievijas lidmašīnas Su-30СМ”..

Pagaidām tiek ziņots, ka Krievijas kara lidmašīnas Baltkrievijas teritorijā netiks izvietotas pastāvīgi. Tiesa, Stratēģiju un tehnoloģiju analīzes centra (Centre for Analysis of Strategies and Technologies) pētnieks Ruslans Puhovs (Ruslan Pukhov), raksturoja šo mācību centru kā pastāvīgi bāzētu.

“Krievijas puse vēlas daudz ciešāku militāro sadarbību. Tomēr [Baltkrievijas pašpasludinātais līderis] Aleksandrs Lukašenko lieliski saprot, ka jebkura veida Krievijas karaspēka klātbūtne Baltkrievijā ietekmēs arī iekšpolitisko situāciju. Tādēļ viņš nevēlas, lai Krievijas bruņoto spēku klātbūtne būtu pastāvīga,” eksperta teikto citē “Defence News”.

Image
Baltkrievijas pašpasludinātais līderis Aleksandrs Lukašenko piedalās mācībās "Zapad 2021"
Foto: via REUTERS/Scanpix
Foto: pašpasludinātais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko piedalās mācībās "Zapad 2021"/ viaReuters/Scanpix

Pašlaik Krievijai Baltkrievijas teritorijā ir divas militārās bāzes – “Volga” tipa kosmiskās agrīnās brīdināšanas stacija netālu no Baranoviču pilsētas, kā arī Krievijas Jūras spēku sakaru centrs ar kuģiem Atlantijas un Indijas okeānos, kas atrodas Vileikā.

“Defence News” uzsver – A. Lukašenko autoritārais režīms ir atkarīgs no sadarbības ar Maskavu, īpaši, saņemot lētas energopiegādes. Tiesa, šis fakts viņu iepriekš nav atturējis no kritikas par Krievijas militāro klātbūtni Baltkrievijā. Piemēram 2018. gadā, atsaucoties uz drošības apsvērumiem, viņš skaidri norādīja, ka Baltkrievijai nav nepieciešama Krievijas militārā bāze, kas būtu izvietota tās teritorijā. “Kālab mums sevi pakļaut iespējamai agresora triecienam, izvietojot aviācijas bāzes savā teritorijā,” toreiz retoriski vaicāja A. Lukašenko.

Tomēr kopīgais militāro apmācību centrs tika izveidots visai drīz pēc Krievijas un Baltkrievijas līderu nesenās tikšanās Maskavā, kur abas puses nolēma vēl vairāk padziļināt ekonomiskās attiecības tā sauktās “savienotās valsts” ietvaros.

Šīs tikšanās laikā A. Lukašenko savam Krievijas partnerim apsolīja parakstīt vismaz 28 “savienotās valsts” ceļa kartes, kas paver iespēju līdz oktobrim integrēt abu valstu ekonomiskās sistēmas vēl ciešākā veidojumā. Tam varētu sekot arī politiskā integrācija, ņemot vērā, ka tikšanās laikā V. Putins neizslēdza iespēju par kopīga parlamenta izveidi nākotnē.

Šobrīd visas pazīmes liecina, ka Baltkrievijas pašpasludinātais līderis arvien vairāk tuvinās Krievijai. Tas notiek laikā, kad oficiālā Minska ir nopietni sabojājusi attiecības ar Rietumvalstīm, gan vardarbīgi apspiežot protestus, gan ieslogot cietumā augsta līmeņa opozicionārus, gan piespiedu kārtā nosēdinot tranzītā lidojušo “Ryanair” lidmašīnu, lai apcietinātu vienu no opozīcijas žurnālistiem.

“Šobrīd Krievija ir spiež stūrī A. Lukašenko, kurš iepriekš itin veiksmīgi spēja manevrēt starp Rietumiem un Austrumiem,” sacīja R. Puhovs.

“Defence News” arī atgādina, ka vēl nesen ar Kremli cieši saistītā Krievijas Ārlietu un aizsardzības padomes prezidija priekšsēdētājs Fjodors Lukjanovs (Fyodor Lukyanov), savā slejā žurnālā “Profil” norādīja, ka “Krievijas militārās bāzes izvietošanas iecere Baltkrievijas teritorijā būtu apsveicama – ne jau tāpēc, lai pasargātu Baltkrieviju no NATO, bet gan “lai virzītu attiecības ar Minsku saprotamā un stabilā gultnē”.

Dalies ar šo ziņu