Baltijas, Polijas aizsardzības un ārlietu ministriem kopīga izpratne par drošības situāciju reģionā

Nozares politika
Sargs.lv/ERR.ee/LETA
Image
Baltija
Foto: LR Ārlietu ministrija

Drošību un aizsardzību Baltijas valstis un ES var nodrošināt tikai kopā, nevis savstarpēji konkurējot. Tā kā Baltija ģeogrāfiski atrodas blakus lielai un agresīvai kaimiņvalstij, kas nepārtraukti rada potenciālu apdraudējumu, pirmkārt, ciešāk jāsadarbojas pašu Baltijas valstu starpā. Tā Baltijas un Polijas aizsardzības un ārlietu ministru sanāksmē Latvijā norādīja Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets (Kalle Laanet).

Kā kopīgā preses konferencē sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs, šādā formātā visu četru valstu ārlietu un aizsardzības ministru tikās pirmo reizi, un visi eksperti ir vienisprātis - reģiona drošības garantēšanā svarīgi ir turpināt stiprināt un finansiāli atbalstīt Eiropas Savienības ārējās robežas infrastruktūru. Tas īpašu aktualitāti ieguva laikā, kad Baltkrievijas režīms izmanto migrāciju kā hibrīdieroci. Turklāt E. Rinkēvičs pārliecināts, ka nelegālās migrācijas no Baltkrievijas izskaušanā būtu nepieciešamas arī izmaiņas ES tiesiskajā regulējumā.

Image
Baltija
Foto: LR Ārlietu ministrija
Foto: Latvijas Ārlietu ministrija
“Ir skaidrs, ka tiesiskais regulējums, kas iepriekš nav paredzējis, ka migrācija var tikt izmantota kā hibrīduzbrukuma instruments, ir jāmaina, lai pielāgotos arī šāda veida draudiem,” viņš teica.

Tāpat atsevišķā ārlietu ministru darba sesijā tika pārrunāti NATO partnerību jautājumi. Ņemot vērā Baltijas valstu un Polijas ģeopolitisko novietojumu, ir svarīgi nodrošināt stabilitāti reģionā, sniedzot ieguldījumu partneru stabilitātē un noturības stiprināšanā.

Ministru dienaskārtībā bija arī reģionā notiekošās Krievijas un Baltkrievijas rīkotās stratēģiska līmeņa militārās mācības "Zapad-21", kurām tiek rūpīgi sekots līdzi, jo tās rada papildu bažas Baltkrievijas mērķtiecīgi izraisītās migrantu krīzes apstākļos.

“Ja uzskatīsim, ka mums nepieciešama papildu palīdzība no NATO, tad Baltijas valstis un Polija šo vajadzību darīs zināmu aliansei,” pauda Latvijas ārlietu ministrs.

Kā norāda Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets (Kalle Laanet), drošību un aizsardzību Baltijas valstis un ES var nodrošināt tikai kopā. Tā kā Baltija ģeogrāfiski atrodas blakus lielai un agresīvai kaimiņvalstij, kas nepārtraukti rada potenciālu apdraudējumu, pirmkārt, ciešāk jāsadarbojas pašu Baltijas valstu starpā.

Image
Igaunijas aizsardzības ministrs
Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
“Nākamais līmenis ir NATO un Eiropas Savienība. Kopīgi ir jāatrod veids, kā stiprināt aizsardzību, un te valstīm nevajadzētu sacensties savā starpā un būt konkurentiem. Pašlaik Krievijā notiek mācības “Zapad”, bet nedrīkstam aizmirst arī par apdraudējumu, kas var nākt no Ķīnas,” viņš saka.

Šāda veida ministru tikšanās kādā no Baltijas valstīm vai Polijā, viņaprāt, ir labs veids, kā stiprināt sadarbību, jo kopīga izpratne par drošību ir pamatā turpmākajai rīcībai.  

Arī Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) atzina, ka ļoti vērtīgi tikties gan ārlietu, gan aizsardzības ministriem, apspriežot jautājumus, kas skar visu Baltijas un Polijas reģionu.

Image
Baltija
Foto: LR Ārlietu ministrija
Foto: LR Ārlietu ministrija
“Sanāksmes galvenā tēma bija drošības deficīts, ko mēs visi izjūtam. Tas kopš šīs vasaras jūtams ne tikai Viļņā, bet arī Tallinā un Varšavā. Reģions saskaras ar jauniem drošības draudiem, tāpēc mūsu atbildei uz tiem ir jābūt saskaņotai. Tāpat nepieciešama arī labāka koordinācija ar ASV,” viņš teica.

Arī Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa (Eva-Maria Liimets) sacīja, ka Igaunija pilnībā atbalsta “savus Baltijas draugus” un arī Poliju gan politiskā līmenī, gan nepieciešamības gadījumā arī ar praktisku palīdzību.

“Ir nepieņemami, ka Baltkrievijas režīms šim migrantu uzbrukumam, ko mēs pieredzam pēdējo mēnešu laikā, izmanto migrantu tirdzniecību,” viņa sacīja.

Bet Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau (Zbigniew Rau) atzina –  satraukumu radot fakts, ka Baltkrievijas režīms negrasās atteikties no šīs taktikas. “Esam gatavi saskarties ar vēl lielāku imigrācijas spiedienu, apzinoties, ka aizstāvam ne tikai savu valstu, bet visas Eiropas Savienības robežu. Šajā brīdi paļaujamies uz atbalstu no katras Eiropas dalībvalsts,” viņš teica.

Jau ziņots, ka 13. septembrī Rīgā pirmo reizi notika kopīga Baltijas valstu un Polijas ārlietu un aizsardzības ministru tikšanās. Tās laikā ministri pārrunāja aktuālos drošības politikas jautājumus un reģionālos izaicinājumus, jūnijā Briselē notikušās NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes lēmumus, kā arī apmainījās viedokļiem par jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrādi un NATO partnerību politiku.

Dalies ar šo ziņu