Drošību un aizsardzību Baltijas valstis un ES var nodrošināt tikai kopā, nevis savstarpēji konkurējot. Tā kā Baltija ģeogrāfiski atrodas blakus lielai un agresīvai kaimiņvalstij, kas nepārtraukti rada potenciālu apdraudējumu, pirmkārt, ciešāk jāsadarbojas pašu Baltijas valstu starpā. Tā Baltijas un Polijas aizsardzības un ārlietu ministru sanāksmē Latvijā norādīja Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets (Kalle Laanet).
Kā kopīgā preses konferencē sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs, šādā formātā visu četru valstu ārlietu un aizsardzības ministru tikās pirmo reizi, un visi eksperti ir vienisprātis - reģiona drošības garantēšanā svarīgi ir turpināt stiprināt un finansiāli atbalstīt Eiropas Savienības ārējās robežas infrastruktūru. Tas īpašu aktualitāti ieguva laikā, kad Baltkrievijas režīms izmanto migrāciju kā hibrīdieroci. Turklāt E. Rinkēvičs pārliecināts, ka nelegālās migrācijas no Baltkrievijas izskaušanā būtu nepieciešamas arī izmaiņas ES tiesiskajā regulējumā.
Tāpat atsevišķā ārlietu ministru darba sesijā tika pārrunāti NATO partnerību jautājumi. Ņemot vērā Baltijas valstu un Polijas ģeopolitisko novietojumu, ir svarīgi nodrošināt stabilitāti reģionā, sniedzot ieguldījumu partneru stabilitātē un noturības stiprināšanā.
Ministru dienaskārtībā bija arī reģionā notiekošās Krievijas un Baltkrievijas rīkotās stratēģiska līmeņa militārās mācības "Zapad-21", kurām tiek rūpīgi sekots līdzi, jo tās rada papildu bažas Baltkrievijas mērķtiecīgi izraisītās migrantu krīzes apstākļos.
Kā norāda Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets (Kalle Laanet), drošību un aizsardzību Baltijas valstis un ES var nodrošināt tikai kopā. Tā kā Baltija ģeogrāfiski atrodas blakus lielai un agresīvai kaimiņvalstij, kas nepārtraukti rada potenciālu apdraudējumu, pirmkārt, ciešāk jāsadarbojas pašu Baltijas valstu starpā.
Šāda veida ministru tikšanās kādā no Baltijas valstīm vai Polijā, viņaprāt, ir labs veids, kā stiprināt sadarbību, jo kopīga izpratne par drošību ir pamatā turpmākajai rīcībai.
Arī Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) atzina, ka ļoti vērtīgi tikties gan ārlietu, gan aizsardzības ministriem, apspriežot jautājumus, kas skar visu Baltijas un Polijas reģionu.
Arī Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa (Eva-Maria Liimets) sacīja, ka Igaunija pilnībā atbalsta “savus Baltijas draugus” un arī Poliju gan politiskā līmenī, gan nepieciešamības gadījumā arī ar praktisku palīdzību.
“Ir nepieņemami, ka Baltkrievijas režīms šim migrantu uzbrukumam, ko mēs pieredzam pēdējo mēnešu laikā, izmanto migrantu tirdzniecību,” viņa sacīja.
Bet Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau (Zbigniew Rau) atzina – satraukumu radot fakts, ka Baltkrievijas režīms negrasās atteikties no šīs taktikas. “Esam gatavi saskarties ar vēl lielāku imigrācijas spiedienu, apzinoties, ka aizstāvam ne tikai savu valstu, bet visas Eiropas Savienības robežu. Šajā brīdi paļaujamies uz atbalstu no katras Eiropas dalībvalsts,” viņš teica.
Jau ziņots, ka 13. septembrī Rīgā pirmo reizi notika kopīga Baltijas valstu un Polijas ārlietu un aizsardzības ministru tikšanās. Tās laikā ministri pārrunāja aktuālos drošības politikas jautājumus un reģionālos izaicinājumus, jūnijā Briselē notikušās NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes lēmumus, kā arī apmainījās viedokļiem par jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrādi un NATO partnerību politiku.
