Ķīnas un Krievijas straujā tuvināšanās iezīmē problēmas gan Baltijai, gan visai Eiropas Savienībai kopumā, taču abu valstu ciešās attiecības arī nevajadzētu pārvērtēt. Tā Tallinā notiekošajā Lenarta Meri konferencē sacīja eksperti. Starptautiskās konferences, kura notika jau 14. reizi, šī gada temats bija "Mana kaimiņa šodienas problēma var kļūt par manējo rīt", un konferencē tika diskutēts par tādiem aktuāliem jautājumiem kā situācija Krievijā pirms gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, stāvoklis kara izmocītajā Ukrainā, notikumu attīstība Baltkrievijā un mainīgā drošības vide Baltijas jūras reģionā, Eiropas Savienībā un NATO.
Vienlaicīgi ar Lennarta Meri konferenci Tallinā šogad notika arī Austrumu ekonomikas forums Vladivostokā, un arī tajā ekspertu diskusiju redzeslokā bija Ķīnas un Krievijas kopējās intereses un aizvien ciešāka sadarbība abu valstu starpā – gan ekonomiskā, gan militārā. Krievijas preces labprāt tiek gaidītas Ķīnā, kamēr Krievijas iedzīvotāji aizvien aktīvāk izmantojot jaunu tiešsaistes platformu dažādu ķīniešu preču iegādei.
Militārajā jomā Ķīnas bruņoto spēku vienības arvien biežāk var manīt kopīgās militārajās mācībās ar Krievijas karavīriem, taču īpaši acīmredzama šobrīd ir abu valstu politiskā sadarbība.
“Tā kā ķīniešu propagandas izdevums “Global Times” draud Lietuvai, ka Ķīna varētu apvienoties ar Baltkrieviju un Krieviju, lai sodītu Lietuvu atvērtās Taivānas politikas jautājumā, mums ir pamats bažām,” sacīja Igaunijas Ārpolitikas institūta pētnieks Frenks Juriss (Frank Jüris).
Savukārt Krievijas Eiropas Āzijas studiju centra direktore Terēza Fallona (Theresa Fallon) Ķīnas un Krievijas sadarbību raksturoja kā Eiropas ļaunāko murgu. “Daudzas Eiropas valstis pat nevēlas domāt par Krievijas un Ķīnas sadarbību. Piemēram, Francija tās redzētu pēc iespējas tālāk viena no otras," viņa sacīja.
Tomēr eksperti ir vienisprātis – lai arī gan Ķīnas, gan Krievijas nostāja ir pret Rietumu vērtībām, abu valstu draudzība ir vairāk pragmatiska, nevis ideoloģiska.
“Abas redz attiecības instrumentālā gaismā – kā iespēju pastiprināt katra savas pozīcijas un palielināt ietekmi, piemēram, ar militārās sadarbības palīdzību,” saka Igaunijas Ārpolitikas institūta pētnieks, piebilstot, ka Ķīna nav ieinteresēta “intīmu” attiecību veidošanā ar Krieviju, lai tādējādi neatbaidītu citas valstis. Tas ,liek domāt, ka neviena no abām valstīm negribētu palīdzēt otrai militāra konflikta gadījumā.
T. Fallona piebilst, ka Ķīna un Krievija joprojām sacenšas par ietekmi Austrumeiropā, tāpēc Eiropai vajadzētu būt vienotākai savā nostājā pret šiem pret Ķīnas un Krievijas centieniem un nebaidīties no Ķīnas kareivīgās retorikas.
“Ķīnas kabatas vairs nav tik pilnas kā agrāk, tas nozīmē, ka tās spēja attīstīt un vadīt sadarbību ir ierobežota,” viņa uzskata. Tajā pašā laikā nav pamata domāt, ka abu valstu attiecības drīzumā pasliktināsies, drīzāk tā ir gan Krievijai, gan Ķīnai izdevīga savienība, kuras tālākā attīstība nav pilnībā prognozējama.
Jau ziņots, ka 3. septembrī jau 14. reizi notika bijušā Igaunijas prezdienta un ārlietu ministra Lennarta Meri vārdā nosauktā starptautriskā konference, ko organizē Tallinas Starptautiskais Drošības un aizsardzības pētījumu centrs sadarbībā ar Lennarta Meri fondu.
Tajā piedalījās arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida un premjerministre Kaja Kallasa, Latvijas prezidents Egils Levits, Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Margaritis Shins, NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže, Polijas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Rajmunds Andžejčaks un citi ietekmīgi politiķi un amatpersonas.
Uzstājoties konferencē, E. Levits uzsvēra, ka pirms 30 gadiem Baltijas valstis bez augstu tehnoloģiju palīdzības spēja izveidot Baltijas ceļu, spēja vienoties kopīgam mērķim, izvirzīt patiesus līderus no sava vidus un atgūt neatkarību.
"Pirms 30 gadiem mēs apzināti izvēlējāmies izkļūt no Padomju Savienības. Mūsu neatkarības līderi, mūsu kolektīvie Baltijas tautu centieni mainīja pasaules karti, un es uzsveru - tas notika nevis PSRS sabrukuma dēļ, bet gan mūsu neatkarības kustību apzinātas, koordinētas rīcības dēļ," teica Levits.
Atbildot jautājumu par digitālās savienojamības nākotni Eiropā, viņš akcentēja nepieciešamību steidzami strādāt ar tehnoloģiju tiesiskajiem aspektiem. "Mums ir jābūt pilnīgi skaidram, ko vēlamies ar tehnoloģijām sasniegt un kā tas ar tiesisku regulējumu tiek noteikts. Mums jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka nevis tehnoloģijas vada cilvēku, bet mēs joprojām kontrolējam tās," teica Levits.
Pirmo reizi šī konference notika 2007. gadā - Lennarta Meri nāves pirmajā gadadienā, tādējādi atzīmējot bijušā Igaunijas prezidenta, ārlietu ministra, diplomāta un aktīva sabiedriskā darbinieka ieguldījumu mūsdienu Eiropas politikā.
L. Meri (1929-2006) bija Igaunijas ārlietu ministrs no 1990. līdz 1992. gadam un prezidents no 1992. līdz 2001. gadam.
