Septembrī Krievija un Baltkrievija apvienosies kopīgās militārās mācībās “Zapad 2021”, kas rietumu militārajā apgabalā notiek reizi četros gados, lai demonstrētu apgabala militāro gatavību un spējas, kā arī padziļinātu sadarbības saites starp abām valstīm. Mācību kontekstā īpaša nozīme ir arī oficiālajai Krievijas komunikācijai un vēstījumiem par mācībām, kā arī dezinformācijai, kas, tuvojoties mācībām, tikai pieaugs.
Mācībām pievērsta īpaši liela uzmanība pēc tam, kad Krievija pavasarī mobilizēja aptuveni 100 000 karavīru gar Ukrainas robežu un okupētajā Krimā. Lai gan Kremlis 22. aprīlī paziņoja par karaspēka izvešanu, ievērojams apjoms militārās tehnikas palika robežu tuvumā izmantošanai “Zapad” mācībās. Tāpat situāciju pierobežā šobrīd saasinājusi migrantu krīze, kas pamatā skar Lietuvas un Baltkrievijas robežu. Baltijas valstis un Rietumvalstu partneri ir vienisprātis – atriebjoties par Rietumvalstu sankcijām, to apzināti izraisījis autoritārais pašpasludinātā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms. Pēdējo nedēļu laikā tā skārusi arī Latviju, liekot Baltkrievijas pierobežā izsludināt ārkārtas stāvokli.
Vēstījumi, kas izplatīti, izmantojot ikgadējās stratēģiskās militārās mācības, piemēram, “Vostok”, “Zapad”, “Tsentr” un “Kavkaz” atbalsta plašāku Krievijas nacionālo stratēģiju un demonstrē, kā Krievija to izmanto, lai sasniegtu savus militāros un ģeopolitiskos mērķus, ietekmējot globālo drošības vidi. Tas netieši ietekmē un skar arī NATO aliansi un tās partnervalstis. Tie paši apsvērumi iepriekš tikuši attiecināti arī uz citiem Krievijas stratēģiskajiem manevriem, piemēram, Krievijas Bruņoto spēku kodolieroču pielietošanas mācībām “Grom 2019”.
Šogad mācībām “Zapad 2021” tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, jo šogad tās atkal notiek Krievijas Rietumu militārajā apgabalā - tiešā NATO un alianses partneru, kā arī ES valstu robežu tuvumā.
Mācības nevienu neapdraud – vai tiešām?
Komunikācija un vēstījumi par mācībām pašreizējā periodā pirms to aktīvās fāzes sākuma ir dinamiski un balstīti reālā laikā, sekojot līdzi visa veida notikumu attīstībai. Krievijas izplatītie naratīvi mainās. Brīžiem uzsvars tiek likts uz kādu konkrētu naratīvu. Piemēram, šobrīd redzamākie vēstījumu ir, ka militārās mācības tiek rīkotas, lai demonstrētu Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku spējas un sadarbību. Tāpat tās vajadzīgas, lai stiprinātu savstarpējo integrāciju un savietojamību.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, apmeklējot militārās mācības “Vostok 2018” sacīja, ka “Krievija ir mieru mīloša valsts.”
“Mums nav un nevar būt nekādi agresīvi plāni. Krievijas ārpolitikas mērķis ir konstruktīva sadarbība ar visām ieinteresētajām valstīm,” toreiz uzsvēra V. Putins, lai gan jau toreiz bija skaidrs, ka Krievija ir atbildīga ne tikai par Gruzijas teritoriju pretlikumīgu okupāciju, bet pirms četriem gadiem bija okupējusi arī Krimu un izraisījusi karu Austrumukrainā.
Masu auditorijām šie ziņojumi šķiet veidoti, lai parādītu, ka Krievija ir, piemēram, starptautiskā terorisma un citu nelabvēļu mērķis un vienkārši reaģē uz iespējamiem draudiem. Te īpaša loma atvēlēta galvenajiem pretiniekiem - Rietumvalstīm un NATO. Kā uzsver analītiķi, šādu ziņojumu mērķis ir informēt Krievijas pilsoņus, ka valdības veiktie sagatavošanās darbi ir valsts izdzīvošanas jautājums, ir neizbēgami un nebūt neliecina par valsts un sabiedrības militarizāciju.
Kā piemēru komunikācijai par to, ka mācības neapdraud citas valstis un ir paredzētas vien aizsardzības spēju stiprināšanai var izcelt Krievijas ziņu aģentūras “TASS” rakstu “Krievijas-Baltkrievijas stratēģiskajām mācībām “Zapad 2021” piemīt aizsardzības raksturs”, kā arī Krievijas tuvās sabiedrotās – komunistiskās Ķīnas izdevuma “South China Morning Post” vēstīto, ka “Ķīnas un Krievijas militārās mācības fokusēsies uz drošību Centrālāzijā”, izceļot arī Krievijas un Ķīnas militārās sadarbības naratīvu.
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka Krievija un Ķīna uzsākušas kopīgas militārās mācības, abām valstīm cenšoties uzlabot un padziļināt sadarbību aizsardzības jomā, ņemot vērā reģionālās drošības problēmas un saasinātās attiecības ar ASV. Vairāk nekā 10 000 karavīru piedalās piecas dienas ilgās mācībās “Zapad/Interaction 2021” Ķīnas ziemeļrietumu autonomajā reģionā, mācību “Zapad 2021” ietvaros. Kā vēsta Krievijas biznesa avīze “Kommersant”, Krievijas karaspēks pirmo reizi vēsturē izmantos Ķīnā ražotus ieročus.
Interesanti, ka līdztekus Krievijas izplatītajiem vēstījumiem par mācību miermīlīgo raksturu, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko nesenā preses konferencē paziņojis, ka Rietumiem būtu jābaidās no Krievijas un Baltkrievijas. Kā ziņoja Latvijas sabiedrisko mediju portāls “LSM.lv”, Lukašenko ne tikai brīdinājis savus pretiniekus, bet arī norādījis, ka Minska arī turpmāk rēķinās ar Maskavas atbalstu, nepieciešamības gadījumā Baltkrievijas teritorijā ne tikai izvietojot Krievijas bruņoto spēku militārās bāzes, bet arī Krievijas karaspēku.
Krievijas militārā pārspēka demonstrācija
Viens no aktuālākajiem Krievijas vēstījumiem militāro mācību “Zapad 2021” kontekstā ir, ka tās demonstrē valsts militāro spēju pieaugumu. Gaidāms, ka “Zapad 2021” aktīvā fāze norisināsies no 10. līdz 16. septembrim. Tā vienlaikus būs kulminācija visām šī gada militārajām mācībām un vingrinājumiem.
Kā šādu vēstījumu piemērus var minēt Krievijas ziņu aģentūras “TASS” rakstus ar tādiem virsrakstiem kā “”Zapad 2021” stratēģiskajās mācībās piedalīsies 12 800 karavīru”, kā arī “Krievijas karavīri ierodas Baltkrievijā, lai sagatavotos “Zapad 2021” stratēģiskajām militārajām mācībām”, kas vienlaikus arī izceļ Baltkrievijas un Krievijas militārās sadarbības naratīvu. Tāpat svarīgs ir vēstījums par Baltkrievijas un Krievijas militāro integrāciju un savietojamības spēju attīstīšanu.
Tomēr patiesie skaitļi ir pavisam citi. Pēc Rietumvalstu militāro apskatnieku aplēsēm, Vostok 2014” mācībās norādīto 12 500 karavīru vietā piedalījušies aptuveni 100 000 karavīru, kamēr “Kavkaz 2016” 12 500 karavīru vietā – aptuveni 120 000 karavīru.
Ņemot vērā iepriekš aizvadīto stratēģisko mācību piemērus, Krievijas vēstījumos iezīmējas vairākas tendences. Piemēram, “Vostok 2018” mērķis bija demonstrēt Krievijas militāro spēku, kas atbalsta Krievijas ģeopolitiskos, militāros un politiskos mērķus, uzlabotas operacionālās spējas un sniegumu. Tāpat Krievijas Aizsardzības ministrija nepārtraukti sniedza sarežģītus un maldinošus vēstījumus par “Tsentr 2019” mērķiem, vairākas reizes tos pārdefinējot un izmantojot sarežģītu un neskaidru valodu, iespējams ar ziņu saturu cenšoties novērst uzmanību no vairāku mācību laikā aizvadītu scenāriju izspēles vingrinājumiem.
Maldinošā informācija nereti tiek caurvīta ar faktiem un patiesu informāciju, proti, dezinformācija nenozīmē, ka nepatiess ir viss vēstījums. Patiesā informācija un fakti tiek atšķaidīti ar sagrozītu informāciju, lai sasniegtu konkrētas auditorijas un tām nodotu konkrētus vēstījumus. Mācību “Tsentr 2019” laikā uz komunikāciju tika likts ļoti liels uzsvars, piešķirot īpašu publicitāti konkrētiem mācību aspektiem ar mērķi apslēpt citus mācību ietvaros norisošos vingrinājumus.
Kā norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas ekselences centra pārstāvji, šāda maldināšana par iesaistīto karavīru skatu un mācību mērķiem ļoti skaidri demonstrē atšķirības starp Krievijas un NATO komunikāciju. NATO valstis izmanto skaidru komunikāciju, lai informētu par notiekošajām un plānotajām mācībām, to mērķiem un ietvertajiem vingrinājumiem. Tikmēr Krievijas un Baltkrievijas komunikācija rada vairāk jautājumu nekā atbilžu, slēpjot un informāciju par mācību mērķiem, raksturu un mērogu.
Gaidāms, ka tuvojoties “Zapad 2021” aktīvās fāzes sākumam, kad tās apmeklēs augsta ranga amatpersonas un tiks rīkota mediju diena, pastiprināsies Krievijas komunikācija un vēstījumi par mācībām informatīvajā telpā, kā arī Krievijas prezidenta un aizsardzības ministra komentāri par mācībām.
