Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs intervijā laikrakstam “Financial Times” brīdinājis, ka šā gada Krievijas un Baltkrievijas kopīgi rīkoto militāro mācību “Zapad 2021” laikā varētu palielināties incidentu riski, kuros varētu tikt ierauta NATO un Baltijas valstis.
Latvijas Ārlietu ministrs uzsvēra, ka šādus riskus īpaši palielina pēdējā mēneša laikā pieredzētā situācija uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas, kā arī Latvijas un Baltkrievijas robežas. Pēdējā mēneša laikā Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko, atriebjoties Eiropas Savienībai un Baltijas valstīm par atbalstu Baltkrievijas demokrātiskajai opozīcijai un režīmam noteiktajām sankcijām, pāri robežai sācis sūtīt nelegālos migrantus pūļus no Irākas.
Situācijā, kad Krievija un Baltkrievija rīko mācības “Zapad”, savelkot pie savām Rietumu robežām ievērojamu karaspēku un, kad Baltijas valstu robežsardzes dienestiem nāk palīgā bruņotie spēki, dažādu risku iespējamību tikai pavairo.
E. Rinkēvičs laikrakstam “Financial Times” skaidroja, ka militāro mācību “Zapad 2021” kulminācija, kas gaidāma septembrī, palielinās “pārpratumu un dažādu darbību, ko nav apstiprinājusi augstākā vadība” iespējamību.
Gan Baltijas valstīs, gan Briselē valda satraukums par Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko autoritārā režīma rīcību pēc pagājušā gada prezidenta vēlēšanām, “Ryanair” reisa piespiedu nosēdināšanu maijā, lai apcietinātu žurnālistu Romānu Protaseviču un viņa dzīvesbiedri.
Tāpat amatpersonas Baltijā uzskata, ka Lukašenko jaunākā taktika, piedāvājot Irākas, Sīrijas un citu Tuvu Austrumu valstu migrantiem piekļuvi Lietuvas robežai, novedusi pie migrantu krīzes.
Tāpat viņš sacīja, ka pozitīvi vērtē Irākas lēmumu apturēt lidojumus uz Minsku. Šī rīcība, līdz ar Lietuvas robežsargu jauno taktiku, kas paredz sūtīt migrantus atpakaļ uz Baltkrieviju, pēdējo dienu laikā ievērojami samazinājis robežu nelegāli šķērsojušo personu skaitu.
Baltijas valstīs ik pēc četriem gadiem pieaug spriedze, kad vērienīgākās Krievijas militārās mācības “Zapad” atkal tiek rīkotas Krievijas rietumu militārajā apgabalā, kas robežojas ar Igauniju, Latviju un Lietuvu.
E. Rinkēvičs uzsvēra, ka šī gada “Zapad” mācības ir īpaši nozīmīgas notiekošā hibrīdkara dēļ. Tieši tāpēc pastāv lielāks incidentu risks. Ja šo mācību laikā nāksies saskarties ar kādām provokācijām, pastāv risks, ka tās var nenovest līdz pilna mēroga militārai provokācijai.
Krievija, kurai ir cieša alianse ar Baltkrieviju, ir viena no retajām Minskas atbalstītājām. Rinkēvičs sacīja, ka, viņaprāt, Maskavas interesēs nav nostiprināt pārlieku ciešas saites ar Lukašenko, ņemot vērā pašpasludinātā Baltkrievijas līdera pēdējā laika rīcību. Vienlaikus Krievijas iesaiste Baltkrievijas aktivitātēs nav izslēdzama.
“Noteikti ir grūti iedomāties, ka šāda veida darbības varētu veikt bez jebkāda atbalsta, koordinācijas un sadarbības,” pauda ministrs.
Bijušais Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris Eiropas Parlamenta deputāts Riho Terrass pagājušajā nedēļā rosināja NATO apsvērt 4. panta iedarbināšanu migrācijas krīzes jautājumā, lai dalībvalstis konsultētos par tālāko rīcību. Tiek uzskatīts, ka tas simbolizē dziļas NATO bažas par kādu jautājumu. Šo taktiku iepriekš vairākkārt izmantojusi Turcija.
Jau vēstīts, ka aizvadīto četru dienu laikā uz Latvijas un Baltkrievijas robežas kopumā aizturēti 218 migranti. Saskaņā ar Latvijas premjerministra K. Kariņa teikto, atsevišķas migrantu grupas robežsargiem izdevies novirzīt atpakaļ Baltkrievijas teritorijā.
