VDD: Militāro ambīciju dēļ, pērn Latvijā sevišķi aktīvi darbojās Krievijas militārais izlūkdienests

Foto: Diktators Vladimirs Putins Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) 100. gadadienā/Foto: ZUMAPRESS.com/Scanpix

Latvijai nedraudzīgo valstu specdienestu pamatmērķis aizvadītajā gadā saglabājās nemainīgs – iegūt ziņas, kas ļautu šo valstu valdībām formulēt informētu politiku pret Latviju. Ņemot vērā, ka, atšķirībā no citām Latvijai nedraudzīgām valstīm, Krievijai reģionā ir arī militāras ambīcijas, pērn pret Latviju sevišķi aktīvi darbojās Krievijas militārais izlūkdienests (GRU), tā pārskatā par savu pagājušā gada darbību norāda Valsts drošības dienests (VDD). Dienests atzīmē – ja miera laikā valstij stratēģiski nozīmīgas informācijas nonākšana nedraudzīgo valstu rīcībā var ļaut tām negatīvi ietekmēt Latvijas iekšējo drošību un ārpolitiskās intereses, tad kara gadījumā šāda informācija nedraudzīgajai valstij var sniegt priekšrocības, veidojot uzbrukuma plānus pret Latviju un tās sabiedrotajām valstīm.

Valsts drošības dienests pārskatā atzīmē, ka tā izmeklētie kriminālprocesi skaidri apliecina – nedraudzīgo valstu specdienestiem vienlīdz nozīmīgi ir iegūt ne vien valsts noslēpumu saturošu informāciju, bet arī citas ziņas par Latviju un tās sabiedrotajiem, kuras tie potenciāli var izmantot savās interesēs.

Nedraudzīgo valstu specdienesti pērn centās iegūt valsts un pašvaldību institūciju iekšējai lietošanai paredzētu informāciju, privātā sektora komercnoslēpumus un dažādas sensitīvas ziņas. Papildus informācijai, kas pieejama ierobežotam personu lokam, ārvalstu specdienesti intensīvi vāca un analizēja arī publiski pieejamu informāciju, kas tiem ir noderīga situācijas kopainas un analītisku secinājumu veidošanai.

Latvijai nedraudzīgo valstu specdienesti aizvadītajā gādā centās iegūt izlūkziņas arī par nozarēm, kurās pretizlūkošanas režīmu nodrošina VDD. Specdienestus interesēja kompromitējoša rakstura informācija, kas varētu būt izmantojama Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanai slepenajā sadarbībā vai propagandas kampaņu izvēršanai.

VDD pārskatā arī atzīmē – atšķirībā no citām Latvijai nedraudzīgām valstīm, Krievijai šajā reģionā ir arī militāras ambīcijas, tādēļ pret Latviju sevišķi aktīvi darbojās Krievijas militārais izlūkdienests. GRU interesēja ne tikai Latvijas aizsardzības spējas, bet arī kritiskās infrastruktūras objekti, enerģētikas un tranzīta infrastruktūra, kā arī situācija uz valsts ārējās robežas.

Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, arī 2021. gadā Krievijas specdienesti, sekojot līdzi aktualitātēm Latvijā, piemeklēja notikumus un jautājumus, kuriem ir propagandas potenciāls. Jau vairākus gadus viena no Krievijas propagandas prioritātēm ir vēsturiskie notikumi un “korekta”, Kremļa interesēm atbilstoša to interpretācija. Drošības dienests arī atzīmē – Krievijas Ārējā izlūkdienesta (SVR) vadītājs vienlaikus ir arī asociācijas “Krievijas vēstures biedrība” priekšsēdētājs, apliecinot kaimiņvalstī pastāvošo vēstures “pētniecības” un specdienestu sinerģiju.

Ņemot vērā Krievijas un NATO attiecību saspīlējumu Krievijas izvērstās karadarbības Ukrainā dēļ, VDD prognozē, ka 2022. gadā Krievijas specdienestu izlūkošanas aktivitāšu intensitāte pret Latviju var pieaugt vēl vairāk. Krievijas specdienestus interesēs ir gan Latvijas un tās Rietumu partneru atbildes pasākumi Krievijas izvērstajai militārajai agresijai Ukrainā, tostarp nostāja pret Krievijai piemērojamām sankcijām, militārās kapacitātes palielināšana NATO ārējā pierobežā, Rietumvalstu ilgtermiņa stratēģija Kremļa ārpolitisko ambīciju ierobežošanai un vienotība tās ieviešanā, kā arī sniegtais atbalsts Ukrainai, gan arī operacionālo plānu atjaunošana gadījumam, ja situācija eskalētu līdz plašākam militāram konfliktam.

Savukārt Baltkrievijas specdienesti kopš 2020. gadā notikušajām prezidenta vēlēšanām un tām sekojušajiem protestiem ir galvenais autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko varas pozīciju garants, tādēļ to darbība pērn primāri bija vērsta uz baltkrievu opozīcijas kustību izpēti ārvalstīs. Tiesa, kā pārskatā norāda VDD, Baltkrievijas specdienesti izrādīja interesi arī par Latvijas baltkrievu kopienas attieksmi pret politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem Baltkrievijā, kā arī Baltkrievijas pilsoņiem, kuri uz Latviju pārcēlušies, bēgot no autoritārā režīma represijām.

VDD rīcībā esošā informācija liecina, ka Baltkrievijas drošības struktūrām aizvadītajā gadā bija sava loma arī robežpārkāpēju grupu nonākšanā pie Eiropas Savienības ārējās robežas ar Baltkrieviju. Dienests aizvadītajā gadā Baltkrievijas robežas pusē novēroja dažādu baltkrievu spēka struktūru un speciālo uzdevumu vienību virsniekus, kuri ne tikai nodrošināja trešo valstu pilsoņu “stumšanu” Latvijas robežas virzienā, bet arī veica operatīvo apstākļu un Latvijas reaģēšanas spēju izpēti.

Savukārt Ķīnas specdienestu aktivitāšu līmenis pret Latviju aizvadītajā gadā, kā novēroja drošības dienests, mazinājies. Tas gan lielā mērā skaidrojams ar Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestajiem ceļošanas un sabiedriskās dzīves ierobežojumiem. VDD vērtējumā paredzamā nākotnē Ķīnas interese par Latviju atkārtoti pieaugs, it īpaši, ja padziļināsies Rietumu un Ķīnas Tautas Republikas domstarpības nozīmīgos jautājumos.

VDD: Militāro ambīciju dēļ, pērn Latvijā sevišķi aktīvi darbojās Krievijas militārais izlūkdienests

Dalīties ar šīs lapas saturu!