VDD brīdina: Ārvalstu specdienesti Latvijas iedzīvotājus labprātāk vervē savas valsts teritorijā

Latvijā
Sargs.lv/VDD
vīrietis ar binokli
Foto: Pixabay

Aizvadītajā gadā Valsts drošības dienesta (VDD) redzes lokā, nonākušie Latvijas valstspiederīgo vervēšanas gadījumi un mēģinājumi apliecināja, ka ārvalstu specdienesti Latvijas iedzīvotājus primāri vervē savas valsts teritorijā, teikts 2021. gada sagatavotajā publiskajā Valsts drošības dienesta pārskatā.

VVD norāda, ka vervēšanai parocīgākās personas ir tās, kurām ir pamatots iemesls regulāri izceļot uz konkrēto valsti darba vai privātās darīšanās.

Nemainīgi par potenciāli vērtīgākajiem informācijas avotiem ārvalstu specdienesti uzskata valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonas, kurām ir piekļuve klasificētai informācijai. Par vervēšanas mērķiem tie labprāt izvēlas arī stratēģiski nozīmīgu nozaru vai uzņēmumu pārstāvjus, īpaši, ja tiem ir sadarbības partneri vai tuvinieki konkrētajā valstī.

Tiek uzsvērts, ka Latvijas valstspiederīgo iesaistīšanai “sadarbībā” nereti tiek izmantoti draudi, šantāža un citas ietekmēšanas metodes, kas ir īpaši iedarbīgas gadījumos, kad personai saišu saraušana ar konkrēto valsti būtu finansiāli vai emocionāli smaga. Vienlaikus dienesta redzeslokā ir nonākuši gadījumi, kad personas piekrīt sadarbībai personisku motīvu (piemēram, avantūrisma vai nelojālas attieksmes pret Latviju) vadītas.

VDD rīcībā esošās informācijas analīze liecina, ka “Covid-19” pandēmija un tās pārvarēšanai ieviestie ceļošanas ierobežojumi ārvalstu specdienestiem aizvadītajā gadā radīja izaicinājumus, tiem saskaroties ar nepieciešamību ar informācijas avotiem citās valstīs sazināties attālināti.

Attālinātā saziņa visbiežāk tika izmantota situācijās, kad nepieciešams iegūt viedokli par mērķa valstīs notiekošo, statistikas datus, ierobežotas pieejamības dokumentus vai citu aktuālu informāciju, kuras nodošana nevar gaidīt ceļošanai labvēlīgus apstākļus.

Jāatzīmē, ka Krievijas specdienesti pēdējos gados ir pieķerti plašā aktivitāšu spektrā, sākot ar virkni atmaskotu Krievijas spiegu NATO valstīs, beidzot ar publiskajā telpā plašu rezonansi guvušiem atentātu un apvērsumu mēģinājumiem. Rietumvalstis uz šādiem incidentiem visbiežāk reaģējušas, izraidot no valsts identificētos diplomātu piesegā strādājošos Krievijas izlūkus.

Ņemot vērā minētos apstākļus, Krievijas specdienesti arvien vairāk koncentrējas uz ārvalstnieku vervēšanu savas valsts teritorijā, izmantojot dažādus netradicionālus piesegus, piemēram, uzdodoties par uzņēmumu pārstāvjiem, žurnālistiem, zinātniekiem, universitāšu mācībspēkiem, vēsturisko un militāri memoriālo nodibinājumu locekļiem. Tāpat tie attīsta savas tehniskās izlūkošanas spējas, tostarp kibervidē.

VDD Latvijas iedzīvotājiem rekomendē būt piesardzīgiem, nonākot saskarē ar nedraudzīgo ārvalstu valsts un pašvaldību iestādēm, valsts uzņēmumiem un augstākās izglītības iestādēm, pētnieciskiem institūtiem un augsto tehnoloģiju sektoru. Vairākām Latvijai nedraudzīgām valstīm – sevišķi Krievijai un Baltkrievijai – ir raksturīgi izmantot tā dēvētos “piekomandētos virsniekus” jeb specdienestu virsniekus, kuri darbojas minēto institūciju piesegā.

Ķīnas izlūkdienesti atklātus sadarbības piedāvājumus ārvalstniekiem parasti piedāvā, tiem viesojoties Austrumāzijā. Kaut arī Latvija šobrīd nav Ķīnas specdienestu prioritāte, Latvijas iedzīvotājiem ir jāņem vērā, ka šīs valsts izlūki nekavēsies izmantot labvēlīgus apstākļus operatīvo pozīciju veidošanai Latvijā.

Cenšoties panākt arvien lielāku dominanci pasaules tirgos un uzlabot savu tēlu, Ķīna pēdējos gados investē lielus resursus inovatīvu produktu izstrādē. Tādēļ Ķīnas specdienestu interešu lokā arī 2021. gadā bija NATO valstu, tostarp Latvijas, zinātnes projekti ar augstu inovācijas potenciālu.

Dalies ar šo ziņu