Ķīnas armija šodien paziņoja par jaunām militārām mācībām jūrās un gaisa telpā ap Taivānu – tikai dienu pēc tās visu laiku lielāko mācību beigām, tādējādi protestējot pret ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi pagājušajā nedēļā notikušo vizīti Taipejā, raksta ziņu aģentūra “REUTERS”.
Ķīnas Austrumu teātra pavēlniecība paziņoja, ka rīkos kopīgas mācības, koncentrējoties uz pretzemūdeņu un jūras uzbrukumiem, apstiprinot dažu drošības analītiķu un diplomātu bažas, ka Pekina turpinās spiedienu uz Taivānas aizsardzību.
Taivānas Ārlietu ministrija nosodīja šo soli, norādot, ka Ķīna apzināti rada krīzi. Tā pieprasīja Pekinai pārtraukt savas militārās darbības un “atkāpties no tās robežām”.
N. Pelosi vizīte Taivānā pagājušajā nedēļā saniknoja Ķīnu, kas šo salu uzskata par savu. Uz to Pekina atbildēja ar ballistisko raķešu izmēģinājuma palaišanu virs Taipejas, kā arī atteicās no dialoga ar Vašingtonu.
Šo, nupat izsludināto mācību ilgums un precīza vieta vēl nav zināma, taču Taivāna jau ir samazinājusi lidojumus sešu agrāko Ķīnas mācību apgabalu tuvumā, kas ieskauj salu.
Īsi pirms jaunāko mācību izziņošanas Taivānas prezidente Cai Inveņa tikās ar Sentvinsenta un Grenadīnas premjerministru Ralfu Gonsalvesu, kurā viņa amatpersonai izteica atzinību par viņa apņēmība apmeklēt Taivānu, neskatoties uz Ķīnas militāro spiedienu.
"Premjerministrs Gonsalvess pēdējās dienās ir paudis, ka Ķīnas militārās mācības viņam netraucēs apmeklēt draugus Taivānā. Šie paziņojumi mūs ir dziļi aizkustinājuši," sacīja Cai Inveņa.
Nav gan skaidrs, vai C. Inveņa bija uzaicinājis R. Gonsalvesu pirms vai pēc N/ Pelosi vizītes. “Mēs neatklājam iekšējo plānošanu vai saziņu starp valdībām,” “REUTERS” sacīja Taivānas Ārlietu ministrija.
Īsi pirms šo mācību beigām svētdien, 7.augustā, aptuveni desmit karakuģi no Ķīnas veica manevrus tuvu Taivānas šauruma neoficiālajai viduslīnijai, sacīja persona, kas pārzina situāciju un ir saistīta ar drošības plānošanu.
Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Vangs Veņbins šodien paziņoja, ka Ķīna veiks ierastas militārās mācības “pašu ūdeņos” atklātā, pārskatāmā un profesionālā veidā, piebilstot, ka Taivāna ir daļa no Ķīnas.
Uz jautājumu, vai Ķīnas notiekošajās mācībās ievērotas starptautiskās tiesības un vai tiks izdoti jauni brīdinājumi civilajai gaisa un jūras satiksmei, V. Veņbins sacīja, ka attiecīgie departamenti izdeva savlaicīgus paziņojumus atbilstoši gan iekšzemes, gan starptautiskajiem tiesību aktiem.
Ķīnas Aizsardzības ministrija saglabā arī savu diplomātisko spiedienu uz ASV, protestējot pret N. Pelosi vizīti.
Ķīna piektdien pārtrauca formālās sarunas ar ASV, kurās bija iesaistītas Ķīnas teātra līmeņa pavēlniecības, aizsardzības politikas koordinācija un militārās jūrniecības konsultācijas, kad N. Pelosi atstāja reģionu.
Pentagona, Valsts departamenta un Baltā nama amatpersonas nosodīja šo soli, raksturojot to kā bezatbildīgu pārmērīgu reakciju.
