Ķīna lēnām, bet ar vienmērīgiem uzlabojumiem pieteikusi sevi arī Arktikas reģionā. Par saviem militārajiem plāniem šajā reģionā starptautiskajai auditorijai domātajos angliskotjajos ziņojumos tā klusē. Tomēr “Jamestown Foundation” pētniece Anna-Mērija Breidija uzsver – līdztekus tirdzniecības un zinātnes mērķiem, Ķīna šajā reģionā vēlas attīstīt militārās spējas.
Ķīnas militārās ambīcijas Arktikā un tās ciešā sadraudzība ar Krieviju ir kā trauksmes zvans vairāku valstu valdībām. 2019. gada maijā ASV Aizsardzības departamenta ikgadējā ziņojuma par Ķīnas militārajām spējām, tika pieminētas arī tās intereses Arktikas reģionā un bruņoto spēku zemūdeņu darbību Arktiskajā baseinā, norāda “Jamestown Foundation” pētniece Anna-Mērija Breidija (Anne-Marie Brady).
Viņa piebilst, ka atomieroču ziņā Arktika ir Ķīnas ziemeļu vājais punkts. ASV un Krievijas transkontinentālās ballistiskās raķetes var bez jebkādas aizķeršanās tikt raidītas un sasniegt Ķīnas ziemeļus.
Taču valsts zemūdenes, kas aprīkotas ar kodolieročiem varētu atjaunot Ķīnas atturēšanas iespējas. Šobrīd Ķīnas bruņoto spēku sastāvā ir sešas atomzemūdenes, četras zemūdenes, kuras aprīkotas ar ballistiskajām raķetēm un piecdesmit dīzeļdzinēja zemūdenes, savukārt papildu zemūdenes vēl aizvien tiek būvētas. Ja Ķīnas zemūdenes spētu nepamanītas pārvietoties Arktiskajā baseinā, tā būtu liela problēma ASV, NATO un pārējam Āzijas un Klusā okeāna reģionam, uzsver A.M. Breidija. Ķīna šādā gadījumā varētu nomērķēt raķetes tiešam trāpījumam Eiropas vai ASV teritorijā un stiprināt Ķīnas kā militāras lielvalsts ietekmi.
Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas jūras spēku (PLAN) zemūdenēm Arktikas reģiona sasniegšanai un kuģošanai tajā jāpārvar vairāki kontroles punkti: pirmkārt, jūras šaurumi Japānas salu arhipelāgā, otrkārt, Beringa šaurums, treškārt, Krievijas Severnaja Zemļa un Jaunās Sibīrijas salas ceļā uz ziemeļiem. Japāna, Krievija un ASV ļoti strikti novēro šos punktus, uzsver pētniece. Vēl viens potenciāls šķērslis PLAN kuģošanai Arktikas ūdeņos ir tas, ka trūkst detalizētu diagrammu par Arktikas maršrutiem un batimetriju. Šobrīd zināms, ka visprecīzākās maršrutu diagrammas pieejamas Krievijai, taču arī Ķīnas pētnieki pēdējos 10 gadus centušies izzināt zemūdeņu un kuģu potenciālos ceļus Arktikā.
Tāpat Krievija ir arī entuziastiska partnere Sjī Dziņpiņa (Xi Jinping) “Joslas un ceļa” (Belt and Road - BRI) iniciatīvai, kuras plānos ir “Polārais zīda ceļš”. BRI sastāvā Arktikas reģionu Ķīna iekļāva jau pirms vairāk nekā pieciem gadiem un šo iniciatīvu parakstījušas vairākas reģiona valstis – Somija, Islande un Krievija, kamēr Dānija, Zviedrija un Norvēģija pagaidām šo iniciatīvu vēl tikai izvērtē. Taču ASV un Kanāda ir stingri uzsvērušas, ka to neparakstīs.
Grafika: Ķīnas "Joslas un ceļa" ("Belt and Road") iniciatīva/Straits Times.
BRI partneri jau šobrīd sadarbojas Ķīnas Digitālajā Zīda ceļā, lietojot valsts izveidoto globālās navigācijas sistēmu “Beidou-3”. Tās galvenā sistēma novietota Norvēģijai piederošajā Svalbāras pētniecības stacijā un, pēc Ķīnas ekspertu sacītā, drīzumā sasniegs arī ASV veidotās Globālās Pozicionēšanas sistēmas (GPS) precizitāti. “Beidou” tāpat kā “GPS” piedāvās raķešu pozicionēšanu un laika uzstādīšanu, pieeju platjoslas klasificētām un neklasificētām sistēmām, kā arī informāciju par vispārēju vides situāciju. Potenciāla konflikta gadījumā ASV, atslēdzot “GPS” pakalpojumu tādiem pretiniekiem kā Ķīna un Krievija, nespētu tu tās būtiski kavēt, jo abas valstis spētu izmantot “Beidou” un Krievijas “GLONASS”. Šīs abas sistēmas ļautu noteikt gan mērķus ieročiem, gan plānot citas militārās operācijas.
ASV šobrīd jau saskaras ar diviem konkurentiem Arktikā, kuri, kā uzskata A.M. Beidija, izrādās vēl savstarpēji sadarbības partneri, jo gan Ķīna, gan Krievija nemitīgi palielina arī savas militārās sadarbības spējas.
Ķīnas plāni Arktikā noteikti visai ilgam nākotnes termiņam. Valsts savos plānos nav bijusi “caurspīdīga”, jo tie nav tulkoti. Taču, ja lasītājam nav sveša ķīniešu valoda, plāni ir pilnīgi skaidri, norāda pētniece. Šādi Ķīna rīkojas jau sen – vienu un to pašu ziņojumu veidojot vietējai un ārzemju auditorijai. Šajos gadījumos publicētajos vietējos eksemplāros pieejama daudz plašāka informācija par notiekošo.
2018. gada janvārī Ķīnas Valsts padomes Informācijas birojs izdeva dokumentu par Ķīnas politiku Arktikā, kas deva vismaz daļēju ieskatu tās stratēģijā, uzsverot zinātniskās un ekonomiskās intereses. Vienlaikus šajā dokumentā tika noklusēts, ka valstij reģionā būtu jebkādas militāras un stratēģiskas intereses.
Ķīnas tautas atbrīvošanas armijas jūras spēkiem (PLAN) dota īpaša loma valsts nākotnes polārās stratēģijas izstrādē. Tā labu laiku tikusi slēpta zem Ķīnas polārās zinātnes programmas, norāda pētniece. Taču, kopš 2012. gadā pie varas nāca S. Dziņpiņs, Ķīna arvien mazāk centusies slēpt vai noklusēt savas patiesās intereses un prioritātes Arktikā. PLAN savā globālās jūrniecības stratēģijā integrē pēdējā laika politiskos, ekonomiskos un stratēģiskos uzlabojumus Arktikā. No sauszemes reģionālā militārā spēka Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija lēnām, bet stabili, kļūst par ievērojamu spēku arī jūrā. Jau tagad PLAN ir lielākais personāls pasaulē. Kara kuģu tonnāžas ziņā tā ieņem otro vietu un PLAN var pārspēt tikai ASV flote.
A.M. Breidija skaidro, ka Ķīnas globālās kuģniecības intereses varētu būt iemesls tam, kāpēc šīs valsts jūras spēki tik ļoti cenšas palielināt savu ietekmi reģionā. Tā kā Ķīna arvien vairāk ieinteresējas Arktikas kuģniecības, tūrisma, zinātnisko ekspedīciju, naftas un minerālu iegūšanā, PLAN varētu kļūt proporcionāli aktīvāka, lai aizsargātu Ķīnas intereses.
2015. gadā Ķīnas jūras spēki pirmo reizi izpildīja pirmās brīvās navigācijas mācības, kas notika netālu no Aļaskas. Pieci PLAN kuģi – trīs karakuģi, viena amfībija un apgādes kuģis – piedalījās mācībās kopā ar Krievijas jūras spēkiem netālu no Vladivostokas, kad tika veikta neplānota pietuvošanās ASV piekrastei. Mēnesi vēlāk PLAN karakuģis, fregate un apgādes kuģis devās vizītē uz Dāniju, Somiju un Zviedriju, vēlreiz demonstrējot savas intereses Arktikā.
Foto:Jiangnan Shipbuilding Group.
Lai droši pārvietotos Arktiskajos ūdeņos, PLAN nepieciešams – batimetrijas diagrammas; spējas novērot Arktikas atmosfērisko stāvokli un izmantot tālvadības sensorus, lai noteiktu Arktikas ledus biezumu. Ķīnai vajadzīgs arī zemūdeņu personāls, kam ir pieredze zemledus kuģošanā; zemūdenes, kuras iepriekšminētos kontroles punktus Arktikā varētu iziet droši un nepamanīti. Tāpat vajadzīgs Ķīnas pašas ražots ledlauzis ar kodoldzinēju; pieeja draudzīgām ostām un lidostām Arktikā, norāda pētniece.
2019. gada jūlijā Ķīnas jūras spēku rīcībā tika nodots pirmais valsts Polārās zinātnes programmas kuģis, kas tika būvēts tieši PLAN vajadzībām un aprīkots ar batimetrijas sistēmām. Pāris mēnešus vēlāk, 2019. gada septembrī, orbītā tika palaists arī Ķīnas pirmais polārā reģiona novērošanas satelīts, raksta A.M. Breidija. Satelīts paredzēts jūras ledus kustības un ledāju atdalīšanās novērošanai, kas palīdzēs valsts atbildīgajām amatpersonām attālināti uzmanīt notiekošo un izvērst kuģošanu Arktikas reģionā.
Gadu pirms inovācijām Arktiskā baseina novērošanas jomā, Ķīnas valdība paziņoja, ka četru ar dīzeļdzinēju aprīkoto ledlaužu floti drīzumā plānots papildināt ar tādiem, kuri aprīkoti ar kodoldzinēju. Šādu lēmumu valsts skaidrojusi ar nākotnes plāniem veikt polārās zinātnes ekspedīcijas un atbalstīt Ķīnas kuģu satiksmi Arktikā. Paredzēts, ka arī jaunie ledlauži tiks pielāgoti PLAN vajadzībām, lai tie spētu doties palīgā Ķīnas zemūdenēm, kuras devušās Arktikas virzienā.
Ķīnas pētnieki jau senāk izteikušies, ka Arktikas ceļi ir ļoti svarīgi, tos raksturojot kā “stratēģisku militāro ceļu” un atzīmējot, ka “tas, kurš kontrolēs Arktiku būs pārāks par visiem šajā reģionā esošajiem pretiniekiem”. Arktikas ceļus ķīniešu zinātnieki arī raksturojuši kā noderīgus gadījumā, ja valsts kuģi un zemūdenes nespētu izkļūt caur jau iepriekš minētajiem šaurumiem, kas atrodas citu valstu teritoriālajos ūdeņos.
Tāpat kā ASV, arī Ķīna Arktiskos ceļus uzskata par starptautiskiem šaurumiem, taču ne Kanāda, ne Krievija šādam apgalvojumam nepiekrīt, apgalvo A.M. Breidija. Ķīna vēlas neierobežotu piekļuvi Ziemeļjūras ceļam, kas visā garumā iet cauri Ziemeļu Ledus okeānam un ir nelokāma, ja runa ir par tās iekļaušanu starptautisko ceļu izmantošanas normu izveides sarunās. Pekina jau iepriekš uzsvērusi, ka Ķīna vēlas tikt iekļauta lielvaru dialogos, kas saistīti ar arktisko ceļu izmantošanu nākotnē, norāda pētniece.
Ziemeļjūras kuģošanas virziena atvēršana Ziemeļu Ledus okeānā vasaras mēnešos un tā pasludināšana par starptautiskiem ūdeņiem nozīmētu, ka parasti Krievijai un Kanādai piederošo teritoriju varētu izmantot arī ārvalstu zemūdenes. Tas savukārt nozīmē, ka šajā okeāna ceļā jāpiemēro nevis konkrēto valstu, bet starptautisko ūdeņu likumi un normas, bet Kanāda un Krievija to nevēlas, raksta A. M. Breidija.
Ķīnas militārās intereses Arktikā ir apvienotas ar komerciāliem mērķiem, ko pētniece dēvē par partijas-valsts-armijas-tirgus saikni. Turklāt dažām Ķīnas Arktikas zinātnes darbībām ir gan civilie, gan militārie mērķi. Pārējo Arktikas valstu izaicinājums būs noteikt, kuras partnerattiecības ar Ķīnu ir labvēlīgas vai abpusēji izdevīgas, un kuras kalpos kā Ķīnas armijas spēka palielināšana. Ja Ķīnai izdosies sasniegt savus militāros mērķus Arktikā, tad tā pavisam noteikti kļūs par jaunu globālo lielvalsti, norāda A. M. Breidija.