Taivānas valdība šomēnes ieviesusi jaunu, daudz intensīvāku 14 dienu apmācību valsts rezerves karavīriem, aizstājot iepriekšējo septiņu dienu apmācību, lai, stiprinot Taivānas kaujas spējas, sagatavotos iespējamajam Ķīnas armijas uzbrukumam, vēsta ASV raidsabiedrība “CNN”.
Analītiķi vērtē, ka jaunieviestā stingrā apmācība demonstrē, cik nopietni Taivāna uztver iespējamā Ķīnas iebrukuma draudus. Šīs bažas gan pēdējā laikā ir tikai pastiprinājušās, atsevišķiem ekspertiem velkot paralēles starp Krievijas iebrukumu Ukrainā un potenciālajiem eksistenciālajiem draudiem Taivānai, ko rada Ķīna.
Pekina salīdzinājumus ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā ir noraidījusi. Vienlaikus gan Ķīnas komunistiskā valdība ir vairākkārt solījusi “atkal apvienoties” ar salu, kurā dzīvo 24 miljoni cilvēku, vajadzības gadījumā arī izmantojot spēku, lai arī tā Taivānu nekad nav pārvaldījusi. Ķīna arīdzan būtiski pastiprinājusi savu militāro spiedienu pret Taivānu, tostarp pērn pie Taivānas nosūtot rekordlielu skaitu militāro lidmašīnu.
Tikmēr šomēnes pastiprinātās Taivānas militārās mācības jau izraisījušas Pekinas dusmas, Ķīnas Taivānas jautājumu birojam tās nodēvējot par “provokāciju”.
Kamēr pastiprinātās militārās apmācības Taivānā ir saniknojušas Pekinu, militārie analītiķi un politiķi brīdina, ka ar to būs par maz, lai atvairītu iespējamo vienas no pasaules militāri spēcīgākās valsts uzbrukumu. Lai arī Krievijas izraisītais karš Ukrainā notiek puspasaules attālumā no Taivānas, tas salā izraisījis plašas diskusijas par to, ko Taivānas valdība var darīt, lai sagatavotos iespējamajam uzbrukumam.
Ko dara Taivāna?
Pieaugošas bažas par to, ka Pekina varētu ieņemt Taivānu ar spēku, pastāvēja jau pirms Krievija 24. februārī sāka nepamatoto un neizprovocēto uzbrukumu Ukrainai.
Pēdējos mēnešos Pekina salas tuvumā veikusi kaujas gatavības mācības, regulāri ar gaisa kuģiem ielidojot Taivānas pretgaisa aizsardzības identifikācijas zonā, kā arī, kā ziņo Ķīnas valsts mediji, rīko kopīgas gaisa un jūras spēku militārās mācības ap Taivānas šaurumu.
Savals vadība arīdzan vēlas profesionālā militārā dienesta karavīru skaitu. Ar papildus 160 000 brīvprātīgo, Taivānas armija ir par vienu desmito daļu mazāka par Pekinas Tautas atbrīvošanas armiju, kura, ja nepieciešams var piesaistīt vairāk nekā 1 miljonu rezerves karavīru.
Taivānas prezidente Cai Inveņa (Tsai Ing-wen) norādījusi, ka rezerves karavīri varētu būt svarīga Taivānas aizsardzības daļa iebrukuma gadījumā, velkot paralēles ar Ukrainu, kur Krievijas okupācijas spēkiem iebrūkot valstī, Ukrainas valdība deva bruņojumu arī civiliedzīvotājiem, lai palīdzētu aizsargāt pilsētas.
“Visaptverošas aizsardzības” iniciatīvas mērķis ir paaugstināt Taivānas iedzīvotāju vispārējās militārās zināšanas, tādējādi, ja situācija pieprasa, ļaujot mobilizēt plašu sabiedrības daļu.
Saskaņā ar pašreizējiem valsts noteiktajiem likumiem, visiem noteiktajiem kritērijiem atbilstošajiem Taivānas vīriešiem vecumā no 19 līdz 36 gadiem ir jāapgūst četru mēnešu obligātās militārās mācības.
Kad šī apmācība ir pabeigta, ir iespēja pievienoties Taivānas bruņoto spēku rezervei, kas pieprasa viņiem piedalīties papildus militārajās mācībās, piemēram, iepriekš minētajā jaunieviestajā 14 dienu intensīvajā apmācībā.
Taivāna nav atklājusi, kā tās rezerves karavīri tiktu sadalīti starp tās Sauszemes, Jūras un Gaisa spēkiem, izņemot vien to, ka karavīri tiks sadalīti, pamatojoties uz viņu kompetencēm.
Bijušais Taivānas Gaisa spēku komandiera vietnieks Čans Jaņtings (Chang Yan-ting) “CNN” sacīja, ka četru mēnešu pamatapmācība ir "visnotaļ nepietiekoša".
Vai Taivāna dara pietiekami daudz?
Pagājušajā nedēļā arī vairāki Taivānas politiķi aicināja pagarināt valsts obligātās militārās apmācības periodu, pamatojot to ar nepieciešamību izveidot dzīvotspējīgu rezerves karavīru spēku.
Opozīcijas politiķis Vu Žuhai (Wu Sz-huai) sacīja, ka visiem dienestam derīgajiem vīriešiem būtu jāapgūst viena gada ilgas militārās apmācības, kā tas bija līdz 2018. gadam, kad tika pieņemts apmācību saīsināt līdz četriem mēnešiem.
Savukārt ceturtā lielākā Taivānas politiskā partija – Jaunā spēka partija, kas bieži vien ir Taivānas prezidentes Demokrātiskās progresīvās partijas pusē, aicināja iekļaut arī sievietes apmācības programmā, kas nebūtu saistīta ar kauju, bet militāro loģistiku.
Taivānas prezidentes birojs svētdien “CNN” pavēstīja, ka varas iestādes izvērtē, vai tām vajadzētu pagarināt salas obligātās militārās mācības. Pēc vietējo mediju ziņotā, prezidente C. Invena personīgi uzdevusi Aizsardzības ministrijai apsvērt šādu iespēju, pēc tam, kad redzēja, kā civiliedzīvotāju mobilizācija notiek Ukrainā.
Tikmēr bijušais Taivānas Gaisa spēku komandiera vietnieks Č. Jaņtings sacīja, ka ir "steidzami nepieciešams" pagarināt obligāto militāro apmācību Taivānā, iespējams, pat ilgāk par gadu.
Dž. Maikls Kols (J. Michael Cole), Taivānas Globālā institūta vecākais pētnieks no Taipejas, sacīja, ka salai ir jāpalielina militārās spējas un jāsagatavojas jebkādiem neparedzētiem gadījumiem.
“Tas nenozīmē, ka Sji Dzjiņpins (Xi Jinping) rīt nolems pielietot spēku pret Taivānu, jo tā darīt pret Ukrainu izlēma viņa draugs Maskavā. Taču tas padara acīmredzamu, ka pastāv iespēja — lai arī cik niecīga - ka autokrātiski režīmi izmantot spēku pret demokrātisku valsti izlemj pēc saviem aprēķiniem un pēc saviem iemesliem,” uzsvēra J.M. Kols.
Mācības no Ukrainas
Pekina joprojām noraida Taivānas un Ukrainas salīdzinājumus. Arī Ķīnas vēstnieks ASV Cjin Gangs (Qin Gang) šonedēļ laikrakstam “Washington Post” norādīja, ka ir kļūdaini salīdzināt abas šīs valstis.
Eksperti ir vienisprātis, ka pastāv lielas atšķirības starp Krievijas uzbrukumu Ukrainai un to, kā varētu izpausties Ķīnas iebrukums Taivānā.
Tāpat Taivāna ir pasaules līderis pusvadītāju mikroshēmu piegādē, kas nepieciešamas, lai darbinātu visu – sākot no viedtālruņiem un beidzot ar automašīnām. Līdz ar to iebrukums, visticamāk, radītu ietekmi visā pasaulē.
“Tas maina to, kā starptautiskā sabiedrība aprēķinās savu reakciju uz draudiem vai uzbrukumu pret Taivānu,” sacīja J. M. Kols.
Tajā pašā laikā, kā atzīst analītiķi, notiekošais Ukrainā var sniegt būtiskas mācības, kas palīdzētu Taivānai sagatavoties iespējamajam uzbrukumam.
