Stoltenbergs: Lai risinātu nākotnes izaicinājumus, NATO jāsadarbojas ar partnervalstīm visā pasaulē

Viņš norādīja – NATO stratēģiskā koncepcija ir viens no svarīgākajiem alianses dokumentiem. Kopš 2010, gada, kad apstiprināta esošā koncepcija, drošības situācija mainījusies līdz nepazīšanai, un šobrīd dzīvojam lielvaru sistemātiskas konkurences laikmetā.

“Krievija un Ķīna grauj uz noteikumiem balstīto starptautisko kārtību. Spēku samērs pasaulē strauji mainās, tikmēr demokrātija un brīvība ir zem liela spiediena,” sacīja J. Stoltenbergs.  

Viņš atzīmēja – lai arī Ķīna ir tālu, ir būtiski ar to uzturēt dialogu un sadarboties, jo arī Ķīnai ir nozīmīga loma alianses dalībvalstu drošībā. Tai drīzumā būs lielākā ekonomika pasaulē, tai ir otrs lielākais aizsardzībai atvēlētais budžets pasaulē, tai jau ir lielākā jūras kara flote, un tā ļoti daudz naudas investē jaunajās militārajās spējās, tostarp hiperskaņas starpkontinentālo ballistisko raķešu sistēmās. Kā atzīst NATO ģenerālsekretārs - tā ir globāla problēma, kas skar arī NATO dalībvalstu reģionu. Tāpat Ķīna arvien vairāk darbojas kibertelpā un kosmosā, tāpēc nedrīkst uzskatīt, ka drošības nodrošināšana aprobežojas teikai Eiroatlantisko reģionu.

Nākamā NATO Stratēģiskā koncepcija noteiks, kā alianse pārvarēs jaunās realitātes mestos izaicinājumus. Tajā kritiski ir pieci elementi – aizsargāt alianses vērtības, stiprināt dalībvalstu bruņotos spēku, stiprināt sabiedrību noturību, ņemt vērā globālās norises un veicināt NATO institucionālo saikni starp Eiropu un Ziemeļameriku.

Kā spilgtu piemēru J. Stoltenbergs minēja notikumus šī gada 6. janvārī, kad ASV Kongresam tika uzbrukts ar mērķi kavēt miermīlīgu varas pāreju no bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas pašreizējā ASV prezidenta Džo Baidena rokās.

Tikmēr visā pasaulē notiek demokrātijas lejupslīde, kā arī mazinās uzticības demokrātiskām institūcijām, tāpēc vairāk nekā jebkad agrāk NATO jāpierāda demokrātiskā modeļa spēks un spēja aizsargāt vērtības gan ārzemēs, gan NATO dalībvalstīs.

Kā otru elementu, kam jābūt iekļautam jaunajā koncepcijā ģenerālsekretārs atzīmēja NATO militāro spēju stiprināšanu.

Viņš sacīja – lai dalībvalstu iedzīvotāji būtu drošībā mūsdienu neparedzamajā pasaulē, aliansei jāturpina stiprināt un modernizēt atturēšanas un aizsardzības spējas. NATO jānodrošina, ka tās bruņotie spēki ir gatavi jebkādiem draudiem, ir apgādāti ar labāko un atbilstošāko aprīkojumu un apmācību sistēmu, ļaujot sagatavot visprasmīgākos karavīrus. Tomēr, lai nodrošinātu drošību, nepietiek tikai ar spēcīgiem bruņotajiem spēkiem, ir vajadzīgas arī spēcīgas dalībvalstu sabiedrības.

Viņš atzīmēja, ka mūsdienās ietekmēt sabiedrību var ļoti ātri un vienkārši. Tikmēr, lai izslēgtu globālo tīmekli, pietiek ar vienu pogas klikšķi.

Lai padarītu alianses dalībvalstu sabiedrību stiprāku, tās cilvēkiem un iestādēm jāspēj labāk pretoties uzbrukumiem un atgūties no tiem, kamēr infrastruktūrai ir jābūt elastīgākai, bet piegādes ķēdēm jākļūst daudzveidīgākām un drošākām. NATO ģenerālsekretārs gan uzsvēra – lai to panāktu, tam jābūt kolektīvam darbam.

“Katram sabiedrotajam aliansē ir sava loma, un mēs esam tik stipri, cik stiprs ir mūsu vājākais posms,” uzsvēra amatpersona.

Ceturtkārt – NATO jāraugās plašāk uz globālajām norisēm.  Viņš norādīja, ka  NATO ir un paliks Eiropas un Ziemeļamerikas alianse, taču tā saskaras ar globālām drošības problēmām. Aliansei nepieciešama globāla izpratne un globāla sasniedzamība, un tā nevar aprobežoties ar drošību tikai noteiktos reģionos. Arī tas, kas notiek tālu no NATO, ir svarīgi.

Līdz ar to NATO vajadzētu stiprināt sadarbību ar tās partneriem Āzijas un Klusā okeāna reģionā – ar Austrāliju, Japānu, Dienvidkoreju un Jaunzēlandi. Tāpat nepieciešams vairāk sadarboties arī ar valstīm Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā, kā arī jāstiprina sadarbība ar Eiropas Savienību un partneriem Eiropā.

“Mēs nevaram nodrošināt savu drošību, nesadarbojoties ar citiem, taču kopā mēs varam uzlabot stratēģisko ainavu, konkurēt arvien konkurētspējīgākā pasaulē un aizstāvēt uz noteikumiem balstīto starptautisko kārtību pret tiem, kas cenšas to graut,” viņš uzsvēra.

Savukārt piektais elements jaunajā stratēģiskajā koncepcijā paredz to, ka NATO jāveido kā spēcīga institūcija.

Viņš pauda pārliecību, ka sabiedrotie spēs vienoties par koncepciju, kas atkārtoti demonstrēs NATO spējas adaptēties jebkādām pārmaiņām. Ne velti NATO ir veiksmīgākā alianse pasaulē, jo tās dalībvalstis ir spējušas turēties kopā nonākt pie kopīga lēmuma, neskatoties uz to, ka katra dalībvalsts ir citādāka.

Jau vēstīts, ka NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā notiks 30. novembrī un 1. decembrī. NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā notiek laikā, kad Krievija pulcē karaspēku pie Ukrainas robežām un tās okupētajās teritorijās, draudot ar jaunu iebrukumu, savukārt Kremļa atbalstītais Baltkrievijas režīms ir izvērsis hibrīduzbrukumu pret Latviju, Lietuvu un Poliju, cenšoties Eiropas virzienā virzīt lielas Tuvo Austrumu migrantu masas.