Aktuāli

Stoltenbergs: Lai risinātu nākotnes izaicinājumus, NATO jāsadarbojas ar partnervalstīm visā pasaulē

NATO
Sargs.lv
bilde
Foto: Foto: nato.int

Lai nodrošinātu drošību, nepietiek tikai ar spēcīgiem NATO dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, ir nepieciešamas arī spēcīgas sabiedrības, tā, atklājot NATO ārlietu ministru sanāksmes pasākumu “NATO skatījums uz 2030. gadu un tālāku nākotni”, sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš ieskicēja, kādiem jābūt galvenajiem elementiem, uz kuriem jābalstās NATO jaunajai stratēģiskajai koncepcijai, uzsverot – tai atkārtoti jādemonstrē alianses spējas pielāgoties jauniem izaicinājumiem un draudiem, kas mūsdienu sistemātiskās konkurences laikmetā nav vien ģeopolitiski, bet skar visas globālās norises. Lai risinātu arvien neparedzamākus izaicinājumus, NATO cieši jāsadarbojas ar līdzīgi domājošām partnervalstīm visā pasaulē, un tā ir absolūta nepieciešamība.

Viņš norādīja – NATO stratēģiskā koncepcija ir viens no svarīgākajiem alianses dokumentiem. Kopš 2010, gada, kad apstiprināta esošā koncepcija, drošības situācija mainījusies līdz nepazīšanai, un šobrīd dzīvojam lielvaru sistemātiskas konkurences laikmetā.

“Krievija un Ķīna grauj uz noteikumiem balstīto starptautisko kārtību. Spēku samērs pasaulē strauji mainās, tikmēr demokrātija un brīvība ir zem liela spiediena,” sacīja J. Stoltenbergs.  

Viņš atzīmēja – lai arī Ķīna ir tālu, ir būtiski ar to uzturēt dialogu un sadarboties, jo arī Ķīnai ir nozīmīga loma alianses dalībvalstu drošībā. Tai drīzumā būs lielākā ekonomika pasaulē, tai ir otrs lielākais aizsardzībai atvēlētais budžets pasaulē, tai jau ir lielākā jūras kara flote, un tā ļoti daudz naudas investē jaunajās militārajās spējās, tostarp hiperskaņas starpkontinentālo ballistisko raķešu sistēmās. Kā atzīst NATO ģenerālsekretārs - tā ir globāla problēma, kas skar arī NATO dalībvalstu reģionu. Tāpat Ķīna arvien vairāk darbojas kibertelpā un kosmosā, tāpēc nedrīkst uzskatīt, ka drošības nodrošināšana aprobežojas teikai Eiroatlantisko reģionu.

Nākamā NATO Stratēģiskā koncepcija noteiks, kā alianse pārvarēs jaunās realitātes mestos izaicinājumus. Tajā kritiski ir pieci elementi – aizsargāt alianses vērtības, stiprināt dalībvalstu bruņotos spēku, stiprināt sabiedrību noturību, ņemt vērā globālās norises un veicināt NATO institucionālo saikni starp Eiropu un Ziemeļameriku.

“Pirmkārt, mums ir jāaizsargā vērtības, kas ir mūsu alianses pamatā. NATO tika veidota, lai aizstāvētu demokrātiju, brīvību un likumu varu. Šīs vērtības nosaka, kas esam, un tām jāturpina mūs vadīt šajā arvien sarežģītākā pasaulē. Tomēr tās šobrīd tiek pakļautas spiedienam – gan no alianses ārpuses, gan tās iekšienē. Autoritārie režīmi atkāpjas no starptautiskās kārtības, kas balstīta uz noteikumiem, kā arī veicina alternatīvus pārvaldības modeļus un ļaunprātīgi izmanto kiberrīkus, lai iejauktos mūsu vēlēšanās. Vienlaikus arī alianses dalībvalstu vidū ir ekstrēmisti un politiskās grupas, kas neievēro mūsu demokrātiskās vērtības,” viņš uzsvēra.

Kā spilgtu piemēru J. Stoltenbergs minēja notikumus šī gada 6. janvārī, kad ASV Kongresam tika uzbrukts ar mērķi kavēt miermīlīgu varas pāreju no bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas pašreizējā ASV prezidenta Džo Baidena rokās.

Tikmēr visā pasaulē notiek demokrātijas lejupslīde, kā arī mazinās uzticības demokrātiskām institūcijām, tāpēc vairāk nekā jebkad agrāk NATO jāpierāda demokrātiskā modeļa spēks un spēja aizsargāt vērtības gan ārzemēs, gan NATO dalībvalstīs.

Kā otru elementu, kam jābūt iekļautam jaunajā koncepcijā ģenerālsekretārs atzīmēja NATO militāro spēju stiprināšanu.

“2010. gada Stratēģiskajā koncepcijā bija teikts, ka "Eiroatlantiskajā telpā valda miers", bet šodien mēs vairs nevaram uzskatīt mieru un drošību par pašsaprotamu. Krievijas režīms ir agresīvs ārzemēs un nomācošs paša Krievijā. Bažas rada tā spēku savilkšana pie Ukrainas robežām. Tikmēr Ķīnas komunistiskā partija izmanto savu ekonomisko un militāro spēku, lai piespiestu citas valstis un kontrolētu savus iedzīvotājus. Tā paplašina savu globālo klātbūtni no Āfrikas līdz pat Arktikai, kā arī kosmosā un kibertelpā. Turklāt kiberuzbrukumi kļūst arvien biežāki un sarežģītāki. Joprojām pastāv arī terorisma draudi, kodolieroču kļūst arvien vairāk, kamēr klimata pārmaiņas izraisa nestabilitāti un veicina krīzes,” uzvēra J. Stoltenbergs.

Viņš sacīja – lai dalībvalstu iedzīvotāji būtu drošībā mūsdienu neparedzamajā pasaulē, aliansei jāturpina stiprināt un modernizēt atturēšanas un aizsardzības spējas. NATO jānodrošina, ka tās bruņotie spēki ir gatavi jebkādiem draudiem, ir apgādāti ar labāko un atbilstošāko aprīkojumu un apmācību sistēmu, ļaujot sagatavot visprasmīgākos karavīrus. Tomēr, lai nodrošinātu drošību, nepietiek tikai ar spēcīgiem bruņotajiem spēkiem, ir vajadzīgas arī spēcīgas dalībvalstu sabiedrības.

Viņš atzīmēja, ka mūsdienās ietekmēt sabiedrību var ļoti ātri un vienkārši. Tikmēr, lai izslēgtu globālo tīmekli, pietiek ar vienu pogas klikšķi.

“Tiek radīti sociālo mediju vēstījumi iedzīvotāju dezinformēšanai. [..] Mūsdienu savstarpēji saistītajā un digitālajā pasaulē mūsu valstis var būt plaukstošas, bet vienlaikus tās ir arvien vairāk savstarpēji atkarīgas un neaizsargātākas. Mūsu konkurenti vai potenciālie pretinieki to izmanto. Viņi iegulda lielus līdzekļus mūsu kritiskajā infrastruktūrā, lai iejauktos mūsu sabiedrību domāšanā, kā arī izmanto mūsu paļāvību uz kritiskākajām piegādēm, lai veicinātu savas intereses. Eiropā, lai uzturētu siltumu, nepieciešama gāze, kas plūst no Krievijas. [..] Tikmēr, lai izmantotu viedtālruņus un datorus, mums nepieciešami retzemju metāla krājumi no Ķīnas,” viņš teica.

Lai padarītu alianses dalībvalstu sabiedrību stiprāku, tās cilvēkiem un iestādēm jāspēj labāk pretoties uzbrukumiem un atgūties no tiem, kamēr infrastruktūrai ir jābūt elastīgākai, bet piegādes ķēdēm jākļūst daudzveidīgākām un drošākām. NATO ģenerālsekretārs gan uzsvēra – lai to panāktu, tam jābūt kolektīvam darbam.

“Katram sabiedrotajam aliansē ir sava loma, un mēs esam tik stipri, cik stiprs ir mūsu vājākais posms,” uzsvēra amatpersona.

Ceturtkārt – NATO jāraugās plašāk uz globālajām norisēm.  Viņš norādīja, ka  NATO ir un paliks Eiropas un Ziemeļamerikas alianse, taču tā saskaras ar globālām drošības problēmām. Aliansei nepieciešama globāla izpratne un globāla sasniedzamība, un tā nevar aprobežoties ar drošību tikai noteiktos reģionos. Arī tas, kas notiek tālu no NATO, ir svarīgi.

“Daudzus mūsdienu draudus neierobežo ģeogrāfija vai līnijas kartē. Mūsdienu globālie izaicinājumi ir arī kiberuzbrukumi un teroristu uzbrukumi, agresīvas darbības kosmosā, hiperskaņas transportlīdzekļu izmantošana, starpkontinentālās ballistiskās raķetes, kā arī klimata pārmaiņas. Lai tos risinātu, ir cieši jāsadarbojas ar līdzīgi domājošām partnervalstīm visā pasaulē, un tā ir absolūta nepieciešamība,” norādīja J. Stoltenbergs.

Līdz ar to NATO vajadzētu stiprināt sadarbību ar tās partneriem Āzijas un Klusā okeāna reģionā – ar Austrāliju, Japānu, Dienvidkoreju un Jaunzēlandi. Tāpat nepieciešams vairāk sadarboties arī ar valstīm Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā, kā arī jāstiprina sadarbība ar Eiropas Savienību un partneriem Eiropā.

“Mēs nevaram nodrošināt savu drošību, nesadarbojoties ar citiem, taču kopā mēs varam uzlabot stratēģisko ainavu, konkurēt arvien konkurētspējīgākā pasaulē un aizstāvēt uz noteikumiem balstīto starptautisko kārtību pret tiem, kas cenšas to graut,” viņš uzsvēra.

Savukārt piektais elements jaunajā stratēģiskajā koncepcijā paredz to, ka NATO jāveido kā spēcīga institūcija.

“NATO ir spēcīga ideja, kurā valstis visā Eiropā un Ziemeļamerikā pulcējas, lai viena otru aizstāvētu un nodrošināt brīvību un drošību – viens par visiem, visi par vienu. Tomēr alianse ir vairāk nekā ideja – tā ir pasaulē spēcīgākā iestādē, kas veido sadarbības modeļus, kultūras un personiskās saites un integrāciju. [..] Mēs nevaram paredzēt nākotni, bet gūstam mācības no pagātnes. Alianse starp Eiropu un Ziemeļameriku ir neaizstājama mūsu drošībai, brīvībai un labklājībai. Līdz ar to mums jāturpina investēt tajā gan politiski, gan militāri, gan finansiāli, lai padarītu aliansi vēl stiprāku un tā var turpināt izturēt jebkuru krīzi un jebkādas politiskās izmaiņas,” norādīja NATO ģenerālsekretārs.

Viņš pauda pārliecību, ka sabiedrotie spēs vienoties par koncepciju, kas atkārtoti demonstrēs NATO spējas adaptēties jebkādām pārmaiņām. Ne velti NATO ir veiksmīgākā alianse pasaulē, jo tās dalībvalstis ir spējušas turēties kopā nonākt pie kopīga lēmuma, neskatoties uz to, ka katra dalībvalsts ir citādāka.

Jau vēstīts, ka NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā notiks 30. novembrī un 1. decembrī. NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā notiek laikā, kad Krievija pulcē karaspēku pie Ukrainas robežām un tās okupētajās teritorijās, draudot ar jaunu iebrukumu, savukārt Kremļa atbalstītais Baltkrievijas režīms ir izvērsis hibrīduzbrukumu pret Latviju, Lietuvu un Poliju, cenšoties Eiropas virzienā virzīt lielas Tuvo Austrumu migrantu masas.

Dalies ar šo ziņu