Stoltenbers: Baltkrievijas centieni destabilizēt situāciju Baltijas reģionā nepaliks neatbildēti

Ģenerālsekretārs, tiekoties ar žurnālistiem, atzīmēja, ka pēc viesošanās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) militārajā bāzē Ādažos, guvis pozitīvu iespaidu, cik saskaņoti darbojas NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, kurā pārstāvētas desmit valstis.  

Viņš arīdzan uzteica Latviju, kura šobrīd, izpildot prasības attiecībā uz aizsardzības budžetu, tajā ieguldot 2.36% no iekšzemes kopprodukta (IKP), esot “starp teicamniekiem.” Turklāt gana daudz līdzekļu tiek atvēlēti militārās tehnikas iepirkumiem un dalībai starptautiskajās mācībās, panākot, ka Latvijas un NATO bruņotie spēki ir pilnībā sagatavoti un apmācīti. Tāpat ieguldījumi kopējā aizsardzībā dod Rīgā bāzētais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs.

Arī Valsts prezidents E. Levits atzīmēja – NATO 5.pats darbojas, un Latvija var būt droša, ka alianse sniegs atbalstu. Vienlaikus arī Latvija sniedz pienesumu kopīgajai alianses drošībai, atvēlot vairāk nekā 2% no sava IKP, kas proporcionāli valsts ekonomikai ir pat krietni vairāk nekā citās NATO dalībvalstīs.

Valsts prezidents E. Levits un NATO ģenerālsekretārs arī informēja, ka tikšanās laikā pārrunāta drošības situāciju gan Baltijas reģionā, gan Ukrainā, kur apdraudējumu rada Baltkrievija un Krievija. Galvenais uzsvars gan likts uz drošības situāciju Latvijā.

Amatpersonas pauda stingru kritiku un nosodījumu Krievijas līdera Vladimira Putina režīmam par radīto spiedienu uz Ukrainu, tās pierobežā koncentrējot Krievijas karaspēku.

Tikmēr NATO ģenerālsekretārs J. Stoltenbergs izteica pateicību Latvijai par gaidāmās NATO ārlietu ministru sanāksmes organizēšanu un uzņemšanu, kur alianses ārlietu ministri runās par galvenajiem drošības apdraudējumiem – Krievijas spēku koncentrēšanu pie Ukrainas robežām, kā arī situāciju uz Baltijas valstu un Polijas pierobežā ar Baltkrieviju.

Viņš arī atzīmēja, ka NATO attieksme pret Krieviju paliek nemainīga. Mēs turpināsim strādāt pie aizsardzības un konfrontācijas nepieļaušanas, saglabājot dialogu ar Krieviju.

“Ja Krievija mēģinās uzbrukt Ukrainai, tai nāksies maksāt augstu cenu. Šāda veida uzbrukuma politiskās un ekonomiskās sekas būs tālejošas. Krievijai jābūt atklātākai, jāsamazina šī spriedze un jācenšas tā deeskalēt,” uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.

Tikmēr, atbildot žurnālistu jautājumu, vai NATO varētu apsvērt savu bruņoto spēku palielināšanu Latvijā, ņemot vērā spriedzes pieaugumu uz ES ārējās robežas un Ukrainā, ģenerālsekretārs norādīja, ka alianses sabiedrotie ir būtiski palielinājuši klātbūtni pēdējo gadu laikā, ko faktiski noteica Krievijas visnotaļ agresīvā izturēšanās pret Ukrainu un nelegālā Krimas aneksija 2014. gadā, kā arī tālākās Krievijas provokācijas, tika vērstas uz Austrumukrainas situācijas destabilizāciju un separātistu atbalstu Donbasa reģionā pēdējo gadu laikā.

Tāpat alianse realizējusi visplašāko un visapjomīgāko kopīgās aizsardzības situācijas paplašināšanu kopš Aukstā kara laika. Baltijas valstīs un Polijā ir izvietotas NATO kaujas grupas, stiprināta NATO klātbūtne reģionā gan jūrā, gan gaisā, kā arī sniegt atbalstu, ja tas nepieciešams, ļoti īsā laika posmā ir gatavi vairāk nekā 40 000 karavīru.

“Ar sabiedrotajiem ļoti cieši sadarbojamies apmācībās, kas vērstas pret jebkādu draudu novēršanu, īpaši alianses Austrumu flangā, tostarp, Baltijas reģionā. Pastāvīgi analizējam nepieciešamību pastiprināt vai mainīt savu klātbūtni. Lai nepieļautu nekādas konfrontācijas, mēs arī turpmāk nodrošināsim sabiedroto karaspēku klātbūtni reģionā. Savukārt, lai nepieļautu tālāku situācijas saasināšanos uz Lietuvas, Latvijas, Polijas robežām, uz šīm valstīm nosūtīsim savus speciālistus, kas konsultēs un palīdzēs risināt šo situāciju,” skaidroja NATO ģenerālsekretārs.

Savukārt, atbildot, vai izstrādāti jau galvenie virzieni, uz kuriem balstīsies jaunā NATO Stratēģiskā koncepcija, par kuru diskutēs arī alianses ārlietu ministru sanāksmē, J. Stoltenbergs uzsvēra – līdz šim esošā stratēģiskā koncepcija darbojusies visnotaļ efektīvi, taču to nepieciešams atjaunināt un modernizēt.

“Esošajā koncepcijā Krievija tika uzskatīta par stratēģisko partneri. Tā tas bija, pirms Krievija okupēja un savā kontrolē ar varu pārņēma daļu no Ukrainas teritorijas. Tikmēr Ķīna tajā vispār netika minēta, tāpat kā daudzi citi draudi un izaicinājumi, ar kuriem saskaramies šobrīd, piemēram, hibrīduzbrukumi, kiberuzbrukumi, vides un ekoloģiskie izaicinājumi. Uzskatām, ka jaunajā stratēģiskajā koncepcijā vajadzētu uzsvērt visas alianses apņemšanos pieturēties pie mūsu pamatvērtībām, pie tiesiskuma, ko šobrīd apdraud dažādi ārējie faktori un Ķīnas ietekmes palielināšanās. Turklāt Ķīna neatbalsta alianses vērtības, bet gan Krievijas agresīvo izturēšanos un iejaukšanos iekšpolitiskajos procesos. Šajā jaunajā koncepcijā jāatspoguļo tas, ka mums ir nepieciešams veidot noturīgāku drošības, aizsardzības un konfrontācijas novēršanas sistēmu,” skaidroja NATO ģenerālsekretārs.

Tāpat aliansei jaunajā koncepcijā jāstiprina aizsardzības un konflikta nepieļaušanas politika, kā arī sabiedrības noturība.

Jau vēstīts, ka NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā notiks 30. novembrī un 1. decembrī. NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā notiek laikā, kad Krievija pulcē karaspēku pie Ukrainas robežām un tās okupētajās teritorijās, draudot ar jaunu iebrukumu, savukārt Kremļa atbalstītais Baltkrievijas režīms ir izvērsis hibrīduzbrukumu pret Latviju, Lietuvu un Poliju, cenšoties Eiropas virzienā virzīt lielas Tuvo Austrumu migrantu masas.